Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Es esmu sieviete un esmu privileģēta, jo varu jūs šobrīd uzrunāt. Man ir paveicies – es neesmu iedzīta tādās bailēs, lai klusētu. Man ir paveicies – es esmu dzīva. Tādēļ runāju arī to sieviešu vārdā, kas Latvijā cieš no fiziskas vai seksuālas vardarbības un baidās par to runāt. Es zinu, kā tas ir – es arī esmu baidījusies, ka man neticēs, ka mani nosodīs, ka mani izsmies, ka man teiks: "Pati vainīga." Un es jums saku: mums ir vajadzīga Stambulas konvencija.

Jūs atrunājaties, ka Stambulas konvencija nebūs risinājums, un jums taisnība – nebūs gan. Tas būs pirmais solis. Jūs darīsiet man zināmu, ka mana drošība jums ir svarīga. Svarīgāka par populistiskiem gājieniem, atrunām, minstināšanos un politiskiem cīniņiem.

Stambulas konvencija jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ir ratificēta 37 Eiropas valstīs ar vienu mērķi – mazināt un novērst vardarbību pret sievieti un vardarbību ģimenē. Vienīgais, pret ko tā iestājas, ir varmācība. Tikai un vienīgi varmākām būtu jābaidās no šīs konvencijas.

Latvijā ir vieni no augstākajiem fiziskās un seksuālās vardarbības rādītājiem Eiropas Savienībā, kā arī vieni no augstākajiem rādītājiem vardarbības attaisnošanā. Kad dzirdu, kā, runājot par sievietes slepkavību Jēkabpilī, mūsu amatpersonas saka – tika izdarīts viss, kas bija viņu spēkos, kad dzirdu, kā viņi taisnojas un noveļ vainu cits uz citu, man kļūst bail. Bail par sevi, par savām draudzenēm, par savām meitām, par savām kolēģēm, par visām Latvijas sievietēm. "Mēs neko nevarējām darīt," jūs sakāt.

Es saku: ratificējiet Stambulas konvenciju! Dodiet signālu varmākām, ka vardarbība netiks paciesta, dodiet man pārliecību, ka es kā sieviete šajā valstī varu justies pasargāta!

Seksuālā vai fiziskā vardarbība, ko esmu piedzīvojusi, nebija izolēts incidents, bet gan likumsakarīga pieredze sabiedrībā, kas ir iecietīga pret vardarbību un kas varmākā ieaudzinājusi pārliecību, ka viņam ir tiesības nodarīt man pāri.

Es piedzīvoto vardarbību ilgi esmu pieņēmusi kā pašsaprotamu, sevi mierinot, ka tā taču notiek ar visām. Bet atsakos tā dzīvot tālāk.

Man ir tiesības zināt, ka vardarbība pret mani nav normāla, nav pieņemama un nav attaisnojama.

Un jūsu pienākums ir to darīt zināmu skaļi un skaidri. Jūsu pienākums ir veidot nākotni, kur neviena sieviete vairs neuzskatīs, ka piedzīvot vardarbību ir neizbēgama daļa no sievietes dzīves.

Jūsu pienākums ir ratificēt Stambulas konvenciju.

Es esmu sieviete, kas parasti jūsu prātos ir anonīma, bet nē – man ir vārds, un man ir uzvārds.

* Agnese Berele-Aleksandrova, strādā biedrībā "Gribu palīdzēt bēgļiem"

Agra Lieģe-Doležko, publiciste, žurnāliste    

Alija Baltruma, interjera dizainere

Alise Avota, zīmolu komunikācijas speciāliste

Alise Krūmiņa, nodarbojas ar pētniecību

Alīse Vorobeja, kultūras projektu vadītāja

Alise Zariņa, režisore, publiciste

Anastasija Neimane, jogas pasniedzēja

Ance Eikena, māksliniece

Ance Pudāne, kultūras darbiniece

Ance Zveja, pārdošanas speciāliste

Anete Ivbule, kultūras projektu vadītāja

Anita Dobulane, ofisa menedžere

Anita Rupeika, ilustratore

Anna Belkovska, dzejniece

Anna Dzērve, fotogrāfe

Anna Kalniņa, nodarbojas ar datu pētniecību

Anna Knipše, medicīnas studente

Anna Rebeka Roziņa, 12. klases skolniece Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas Starptautiskā bakalaurāta programmā

Annija Sprīvule, skolotāja

Antonija Skopa, vadītāja                   

Auguste Petre, kuratore

Baiba Kļaviņa, tulkotāja

Beata Jonīte, centra "Marta" politikas koordinatore

Dace Austra Balode, Rīgas domes galvenā referente

Dace Junaka, sagādes vadītāja

Dace Kalneniece, sociālā darbiniece

Dace Rukšāne-Ščipčinska, rakstniece

Dana Isarova, pediatre

Dardega Legzdiņa, vēsturniece

Dārta Daneviča, aktrise

Dita Lase, uzņēmēja

Dita Untule, studente

Elīna Geida, komiķe, improvizatore

Elīna Lībiete, arhitekte

Elīza Simsone, laborante

Elizabete Šatalova, bārmene

Elvita Ragovska, aktrise

Emilia Karetnikova, nodarbojas ar audiovizuālo mākslu

Ginta Vēja, augstskolas pasniedzēja

Grēta Trušiņa, aktrise

Guna Zariņa, teātra darbiniece

Henrieta Verhoustinska, kultūras žurnāliste

Ieva Bērziņa, izklaides vietas vadītāja

Ieva Leimane, nodarbojas ar apsaimniekošanu

Ieva Melgalve, rakstniece, mākslas un literatūras pētniece

Ieva Norvele, režisore

Ieva Siksaliete , medicīnas studente, HIV profilakses punkta konsultante

Ieva Staltmane, pedagoģe

Ieva Zālīte, tulkotāja

Ilze Ratniece, studente

Ilze Burkovska-Jakobsena, režisore

Ilze Vēze-Balode, atbalsta persona bērniem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem

Inga Gaile, rakstniece

Inga Lapiņa, konditore

Inga Liepiņa, mākslas terapeite

Inga Tropa, režisore, aktrise

Inga Zeile, producente

Iveta Budreviča, režisore

Jana Jacuka, horeogrāfe

Jana Kukaine, augstskolas lektore

Jana Rūce, nodarbojas ar rakstniecību un radošajām jomām

Janta Paula Putniņa, studente

Karīna Ješkina, studente, pētniece

Karolina Gansovska, žurnāliste

Kate Gecēviča , IT projektu vadība

Katrīna Jauģiete, projektu vadītāja

Katrīna Priede, biroja administratore

Katrīna Rudzīte, dzejniece, publiciste

Krista Burāne, režisore

Krista Saberova, fotogrāfe

Ksenija Tarasova, māksliniece

Laine Kalevica, klientu apkapošanas aģente

Larisa Matēviča, juriste

Lauma Tuča, izglītības uzņēmuma “Edurio” Latvijas komandas vadītāja

Leina Markevica, sociālo mediju speciāliste

Lelde Vaivode, projektu koordinatore

Liene Linde, kinorežisore un publiciste

Liene Muste, IT atbalsta produkcijas procesu koordinatore

Līga Goldberga, bibliotekāre

Linda Gabarajeva, dzejniece

Linda Granta, studente, māksliniece

Linda Īstenā, māksliniece

Lolita Tomsone, muzeja direktore

Ludmila Roziņa, dramaturģe

Madara Enzele, strādā biznesa attīstības vadībā, kultūras projektu vadībā

Madara Ērgle, IT speciāliste

Madara Lazdiņa, uzņēmuma vadītāja

Maija Sjomkāne, datu analītiķe

Marija Linarte, māksliniece

Marta Bogustova, Saeimas deputātes palīdze

Marta Matuzeviča, māksliniece, pasākumu producente

Mētra Saberova, māksliniece

Ofēlija Spektore, viesmīle

Paula Megija Kārkliņa, māksliniece

Paula Zvejniece, Saeimas deputāta palīdze un cilvēktiesību aktīviste

Regīna Razuma, aktrise †  

Reina Iesaliņa, studente

Ruta Rinkule, arhitekte

Rute Marta Jansone, multimediju māksliniece

Sabīne Tīkmane, strādā teātrī

Sanita Miezīte, projektu vadītāja

Santa Ancēna, skolotāja palīdze

Santa Biezā-Vanaga, BKA/ IT projektu vadītāja

Santa Hirša, mākslas kritiķe

Santa Remere, publiciste

Selma Teodora Levrence, cilvēktiesību aktīviste

Signe Romanovska, tulkotāja

Sintija Popena, strādā radošajās industrijās

Sintija Vizule, nodarbojas ar sociālo mediju mārketingu

Terēze Tīna Turkupole, frīlansere

Una Bergmane, vēsturniece

Una Rozenbauma, režisore

Undija Ancēna , vadītāja

Velta Emīlija Platupe, multimāksliniece, mākslas pedagoģe

Žanete Eglīte, projektu vadītāja

Aija Kažoka, redaktore

Keitija Kalniņa, finanšu vadītāja

Mārīte Krastiņa, strādā finanšu vadībā

Inga Beitiņa, projektu vadītāja

Kitija Balcare, teātra kritiķe

Elīna Reitere, kino pētniece un kritiķe

Inga Grencberga, rakstniece

Elīza Laķe, programmas vadītāja

Marija Ābola, mārketinga speciāliste

Antra Ērgle, brīvžurnāliste

Katrīna Gaile, gleznotāja, skolotāja

Linda Kilevica, žurnāliste

Evelīna Andžāne, dzejniece

Ilze Vilcāne, speciālā pedagoģe

Anete Andersone-Dreimane, ražošanas vadītāja

Dace Bogdanova, projektu koordinatore

Madara Freivalde, nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem

Anna Bendika, uzņēmēja

Rebeka Anna Bensone, dizainere, projektu vadītāja

Kristīne Mežale, mārketinga vadītāja

Beatrise Baltraite, medicīnas studente

Inga Gedžūne, tulkotāja

Katrīna Liepiņa, psiholoģijas studente

Alise Karpova, biroja administratore

Marina Petrakova, veselības aprūpes tehnoloģiju jaunuzņēmēja, sertificēta audiologopēde

Krista Priedīte, komunikācijas speciāliste

Diāna Kaijaka, režisore, māksliniece

Viktorija Tihomirova, projekta vadītāja, UX dizainere

Liene Viļčuka, muzeja darbiniece

Elīna Pastare, tūrisma speciāliste

Ketrisa Petkeviča, projektu vadītāja, topošā kuratore

Adelīna Lenša, bāra vadītāja

Laura Lēģere, arheoloģe

Dana Žuravļova, namu pārvaldniece

Zane Ritcele, uzņēmēja

Dita Jonīte, teātra un dejas pētniece

Iveta Parravani, biedrības Debesmanna.com dibinātāja

Lauma Balode, darbojas audio un skatuves jomā

Kristīne Ante, augstskolas docētāja

Elīna Grieze, nodarbojas ar interjera dizainu

Laura Vinogradova, rakstniece

Evita Leismane-Turlaja, nagu kopšanas speciāliste

Pārsla Kokina, grafiskā dizainere, tekstu autore

Sanita Kārkliņa, redaktore

Jeļena Jesajana, iekļaujošas sabiedrības un cilvēktiesību aktīviste

Tija Sīle, fiziķe

Ginta Šulce, kreditoru grāmatvede

Līna Birzaka-Priekule, izstāžu kuratore

Zane Zvirbule, skolotāja

Astrīda Rogule, mākslas zinātniece, muzeoloģe

Barba Zeme, uzņēmēja

Kristīne Pitkeviča, anestezioloģe

Ieva Andžāne, kultūras projektu vadītāja, ilustratore

Marta Herca, augstskolas mācībspēks

Agrita Bitere, geštaltterapeite

Laura Miķelsone, mārketinga speciāliste

Inta Ozoliņa, auditore

Baiba Troščenko, pasniedzēja

Iveta Ķelle, NVO vadītāja

Jana Belēviča, finanšu vadītāja/vecākā grāmatvede

Ivanda Adata, finanšu speciāliste

Liene Baika, optometriste

Ieva Stokenberga, pētniece

Liene Jaudzema, pārvaldniece

Jāna Jēruma-Grīnberga, mācītāja, bīskape emerita

Agnese Skrūzkalne, uzņēmēja

Kristiāna Ščerbicka, digitālā mārketinga speciāliste

Sindija Gerika, pedagoģe

Līga Gaisa, scenāriste-producente

Madara Iverta, mārketinga asistente

Līna Marta Sarma, programmu koordinatore

Keita Augstkalne, zīmolu stratēģe, veselības aprūpes tehnoloģiju jaunuzņēmēja

Irīna Pumpure, pensionāre

Baiba Bumbiere, divu meitu mamma

Rita Jugbārde, šobrīd mājsaimniece

Vaiva Bauze, iepirkumu speciāliste, producente

Laima Bauere, Riga TechGirls

Liliana Civjane, Latvijas Universitāte

Kristīna Guste, tulkotāja

Ingrīda Pičukāne, māksliniece un skolotāja

Laura Dumbere, žurnāliste žurnālā "IR"

Iveta Narodovska, augstskolas docētāja

Gunda Kārkliņa, bilingvālā skolotāja

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...