Es gada laikā veselas astoņas reizes biju izbraucis ārpus Rīgas uz reģioniem un droši varu teikt – iedzīvotāju vēlētas padomes tur ir ļoti nepieciešamas
Egils Levits23.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kāpēc man bija svarīgi likumā nostiprināt iespēju un pienākumu veidot vēlētas iedzīvotāju padomes? Atbilde ir pavisam vienkārša: lai vara būtu tuvāk pilsonim. Lai iedzīvotājiem būtu dots instruments, kā lemt par sev svarīgiem vietējiem jautājumiem. Ietekmēt to, kas notiek cilvēka vistuvākajā apkārtnē. Uzlabot savu un savu līdzcilvēku dzīvi.
Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir ekonomiski jaudīgāki novadi un labāki pakalpojumi iedzīvotājiem.
Es tiekos ar cilvēkiem novados un, protams, zinu, ka vēl krietni jāpiestrādā, lai šis mērķis tiešām tiktu sasniegts. Tomēr likumā šis mērķis ir jau noteikts. Bet vienlaikus reformai bija blakusefekts, un varētu teikt – tas vairāk bija defekts. Lielāki novadi radīja risku, ka vara attālināsies no cilvēkiem. Tāpēc es iestājos par to, ka jārada jauns demokrātisks līdzdalības mehānisms – vēlētas iedzīvotāju padomes.
Nedrīkst būt tā, ka mazpilsētām un arī pagastiem ar senu, bieži gadu simtu ilgu vēsturi vairs nav savas vēlētas pārstāvniecības. Kandava vai Rūjiena, Viļāni vai Viļaka, Malta, Dundaga vai Iecava, Kabile vai Sabile pēkšņi paliek bez vietējo cilvēku iespējām tieši un nepastarpināti ietekmēt savu tuvāko apkārtni.
Jāatzīst, ka manam priekšlikumam par iedzīvotāju vēlētām padomēm bija pretestība no politisko partiju puses. Nācās pacīnīties, lai iedzīvotāju vēlētas padomes tiktu ietvertas likumā. Acīmredzot tie, kam ir vara, ne vienmēr grib ar to dalīties.
Tomēr jāatgādina: Satversmes ievads un 1. pants paredz, ka viens no mūsu valsts iekārtas virsprincipiem ir tieši demokrātijas princips. Šim principam jādarbojas visos līmeņos – gan valsts, gan novadu, gan vietējā līmenī.
Atbilstoši šī principa prasībām pašvaldību iekārtai ir jābūt tādai, kas vairo, nevis mazina demokrātiskās līdzdalības iespējas. Ir jāstiprina demokrātiskie procesi, nevis jāļauj pašvaldību elitēm attālināties vai pat noslēgties no iedzīvotāju viedokļiem un interesēm.
Risinājumi ir jārisina tajā līmenī, kur tas ir visefektīvāk. Piemēram, Viļānu vai Maltas iedzīvotājiem ir labāk saprotami vietējie jautājumi, nevis Rēzeknes.
Vietējos tiešās apkārtnes jautājumus labāk redz dundadznieki, nevis talsinieki, rūjienieši vai valmierieši. Tāpat mēs taču nedomājam, ka valdība Rīgā vislabāk redz, kas ir visvairāk vajadzīgs pašvaldībām novados? Mēs arī nesakām, ka no Eiropas Komisijas viss labāk redzams, un tādēļ mums nevajag nacionālās valdības. Katram līmenim ir savas kompetences. Tādas ir arī iedzīvotāju vēlētajām padomēm.
Trīs punkti par vēlēto padomju veidošanu un kompetenci.
Pirmkārt, iedzīvotāju padomēm ir jābūt vēlētām. Tam nav jārada smagnējs mehānisms. Var, piemēram, noteikt laiku, kad var atnākt un nobalsot. Tieši vēlēšanas dod padomēm leģitimitāti, lai lemtu par vietējās teritorijas kopējiem jautājumiem.
Otrkārt, vēlētas padomes neaizstāj un nedublē konsultatīvās padomes vai komisijas, kādas izveido pašvaldība, pieaicinot dalībniekus un ekspertus. Tādas pastāvēja arī līdz šim un pastāvēs arī turpmāk. Taču atšķirībā no vietējām (vēlētām) padomēm tās nepārstāv kādas teritorijas kopējās intereses. Tām nav attiecīgā leģitimitāte.
Treškārt, likums nosaka, ka pašvaldībai jāņem vērā vietējo padomju viedoklis par tiem jautājumiem, kas attiecas uz attiecīgo teritoriju. Līdzās likumā noteiktajam pašvaldībām jāvienojas ar padomēm par lokālo jautājumu loku, ko padomes var lemt saziņā ar pašvaldību.
Ņemot vērā, ka padomes darbosies lielākoties sabiedriskā kārtā, šis jautājumu loks nevarētu būt pārāk komplicēts. Padomes viedoklis ir obligāti jāuzklausa, ja pašvaldības lēmums attiecas uz attiecīgo teritoriju, kur darbojas vēlēta iedzīvotāju padome. Savukārt padomes kompetencē nav lemt par pašvaldības lēmumu, ja tas attiecas uz visa novada kopējo teritoriju, uz visiem iedzīvotājiem novadā.
Vēlētas padomes kalpos pagasta vai mazpilsētas kopējām interesēm. Līdz ar to tās kalpos novada un visas Latvijas kopīgajam labumam.
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
