Es gada laikā veselas astoņas reizes biju izbraucis ārpus Rīgas uz reģioniem un droši varu teikt – iedzīvotāju vēlētas padomes tur ir ļoti nepieciešamas
Egils Levits23.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kāpēc man bija svarīgi likumā nostiprināt iespēju un pienākumu veidot vēlētas iedzīvotāju padomes? Atbilde ir pavisam vienkārša: lai vara būtu tuvāk pilsonim. Lai iedzīvotājiem būtu dots instruments, kā lemt par sev svarīgiem vietējiem jautājumiem. Ietekmēt to, kas notiek cilvēka vistuvākajā apkārtnē. Uzlabot savu un savu līdzcilvēku dzīvi.
Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir ekonomiski jaudīgāki novadi un labāki pakalpojumi iedzīvotājiem.
Es tiekos ar cilvēkiem novados un, protams, zinu, ka vēl krietni jāpiestrādā, lai šis mērķis tiešām tiktu sasniegts. Tomēr likumā šis mērķis ir jau noteikts. Bet vienlaikus reformai bija blakusefekts, un varētu teikt – tas vairāk bija defekts. Lielāki novadi radīja risku, ka vara attālināsies no cilvēkiem. Tāpēc es iestājos par to, ka jārada jauns demokrātisks līdzdalības mehānisms – vēlētas iedzīvotāju padomes.
Nedrīkst būt tā, ka mazpilsētām un arī pagastiem ar senu, bieži gadu simtu ilgu vēsturi vairs nav savas vēlētas pārstāvniecības. Kandava vai Rūjiena, Viļāni vai Viļaka, Malta, Dundaga vai Iecava, Kabile vai Sabile pēkšņi paliek bez vietējo cilvēku iespējām tieši un nepastarpināti ietekmēt savu tuvāko apkārtni.
Jāatzīst, ka manam priekšlikumam par iedzīvotāju vēlētām padomēm bija pretestība no politisko partiju puses. Nācās pacīnīties, lai iedzīvotāju vēlētas padomes tiktu ietvertas likumā. Acīmredzot tie, kam ir vara, ne vienmēr grib ar to dalīties.
Tomēr jāatgādina: Satversmes ievads un 1. pants paredz, ka viens no mūsu valsts iekārtas virsprincipiem ir tieši demokrātijas princips. Šim principam jādarbojas visos līmeņos – gan valsts, gan novadu, gan vietējā līmenī.
Atbilstoši šī principa prasībām pašvaldību iekārtai ir jābūt tādai, kas vairo, nevis mazina demokrātiskās līdzdalības iespējas. Ir jāstiprina demokrātiskie procesi, nevis jāļauj pašvaldību elitēm attālināties vai pat noslēgties no iedzīvotāju viedokļiem un interesēm.
Risinājumi ir jārisina tajā līmenī, kur tas ir visefektīvāk. Piemēram, Viļānu vai Maltas iedzīvotājiem ir labāk saprotami vietējie jautājumi, nevis Rēzeknes.
Vietējos tiešās apkārtnes jautājumus labāk redz dundadznieki, nevis talsinieki, rūjienieši vai valmierieši. Tāpat mēs taču nedomājam, ka valdība Rīgā vislabāk redz, kas ir visvairāk vajadzīgs pašvaldībām novados? Mēs arī nesakām, ka no Eiropas Komisijas viss labāk redzams, un tādēļ mums nevajag nacionālās valdības. Katram līmenim ir savas kompetences. Tādas ir arī iedzīvotāju vēlētajām padomēm.
Trīs punkti par vēlēto padomju veidošanu un kompetenci.
Pirmkārt, iedzīvotāju padomēm ir jābūt vēlētām. Tam nav jārada smagnējs mehānisms. Var, piemēram, noteikt laiku, kad var atnākt un nobalsot. Tieši vēlēšanas dod padomēm leģitimitāti, lai lemtu par vietējās teritorijas kopējiem jautājumiem.
Otrkārt, vēlētas padomes neaizstāj un nedublē konsultatīvās padomes vai komisijas, kādas izveido pašvaldība, pieaicinot dalībniekus un ekspertus. Tādas pastāvēja arī līdz šim un pastāvēs arī turpmāk. Taču atšķirībā no vietējām (vēlētām) padomēm tās nepārstāv kādas teritorijas kopējās intereses. Tām nav attiecīgā leģitimitāte.
Treškārt, likums nosaka, ka pašvaldībai jāņem vērā vietējo padomju viedoklis par tiem jautājumiem, kas attiecas uz attiecīgo teritoriju. Līdzās likumā noteiktajam pašvaldībām jāvienojas ar padomēm par lokālo jautājumu loku, ko padomes var lemt saziņā ar pašvaldību.
Ņemot vērā, ka padomes darbosies lielākoties sabiedriskā kārtā, šis jautājumu loks nevarētu būt pārāk komplicēts. Padomes viedoklis ir obligāti jāuzklausa, ja pašvaldības lēmums attiecas uz attiecīgo teritoriju, kur darbojas vēlēta iedzīvotāju padome. Savukārt padomes kompetencē nav lemt par pašvaldības lēmumu, ja tas attiecas uz visa novada kopējo teritoriju, uz visiem iedzīvotājiem novadā.
Vēlētas padomes kalpos pagasta vai mazpilsētas kopējām interesēm. Līdz ar to tās kalpos novada un visas Latvijas kopīgajam labumam.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
