Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienmēr ir interesanti un noderīgi salīdzināt dažādu valstu datus, it sevišķi, ja valstis ir līdzīgas pēc daudziem un dažādiem parametriem. Neapšaubāmi, Baltijas valstis ir ļoti ērtas salīdzināšanai. Ir jomas, kurās Latvija ir priekšā kaimiņiem, daudz kur ir visai līdzīgi, bet attiecībā uz tādu svarīgu jomu kā ekonomiskā attīstība un tautas labklājība Latvija arvien vairāk sāk atpalikt no kaimiņiem.

Ir jāanalizē un jāsaprot, kāpēc daudzus gadsimtus vispārtikušākā reģiona teritorija ar lielāko un bagātāko pilsētu ar katru gadu arvien attālinās no saviem kaimiņiem. Var skatīties uz Ziemeļeiropu, Singapūru vai kādu citu attīstītu valsti kā modeli, taču pirmajam mājasdarbam ir jābūt – mācies no kaimiņa. Viņi var, mēs arī.

Patlaban paveras laba iespēja saraut, jo pasaulē strauji mainās ierastā kārtība un ir labs laiks pārmaiņām. Visi labi atceramies iepriekšējās ekonomiskās krīzes iemeslus un faktorus, daudz esam mācījušies, mainījušies. Diemžēl iepriekšējā krīzes laikā tapušā Nacionālas attīstības plāna vadmotīvs par izrāvienu nav noticis… Izrāvienu ir veikuši mūsu kaimiņi un vairākas jaunās ES dalībvalstis. Ir nogulēti pēckrīzes gadi, kad bija izaugsme un lieliska iespēja transformēt valsti.

Kas tad ir noticis pēdējos 30 gados mūsu reģionā? Visai līdzvērtīgas starta pozīcijas pēc neatkarības atgūšanas. Tad Igaunija sasparojās, veica vajadzīgās izmaiņas domāšanā, ekonomikā, valsts pārvaldē, sekmīgi mainīja valsti un tās tēlu, kļūstot par reģiona flagmani.

Pirms dižķibeles Baltijas tīģeriem bija liels uzrāviens ekonomikā, kaut visai nesabalansēts. Latvija un Lietuva daudzus gadus atradās visai līdzīgās pozīcijā. Krīze bija dziļāka un ilgāka Latvijā, tāpēc atpalicība pārticībā un ekonomikas attīstībā sāka pieaugt arī ar Lietuvu.

2010. gadā Latvijas kopprodukts pēc pirktspējas uz 1 iedzīvotāju bija 53.6% no ES27 vidējā, Lietuvā 61.1%, bet Igaunijā 66.2%. Pēckrīzes periodā visās valstīs bija laba izaugsme, taču Latvijas atpalicība praktiski bija dubultojusies… 2019. gada dati rāda 69.2% Latvijai, iepretim 82.5% Lietuvai un 83.8% Igaunijai.

Nav jautājums par izaugsmi kā tādu, jo Latvijas rādītāji ir progresējuši, bet par to, ko ir paveikuši mūsu kaimiņi. It sevišķi Lietuva, veicot spēju izrāvienu, gan ar labējām, gan kreisajām valdībām.

Izvērtējot norises Latvijā, Baltijā, citos reģionos, daudzu gadu garumā esot mijiedarbībā ar biznesu, lēmēju un izpildvaru, sabiedriskajām organizācijām, ieklausoties citu teiktajā, varu konstatēt dažas iezīmes, kas neļauj Latvijai attīstīt savu potenciālu. Proti, to varētu formulēt kā NEIZLĒMĪBU, LĒNĪGUMU UN NESPĒJU FOKUSĒTIES UZ GALVENO. Tas ir jautājums ne tik valdībai, Saeimai vai valsts pārvaldei, bet arī uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un ikvienam no mums.

Kas varētu mainīt esošo situāciju? Pirmkārt un galvenokārt, Latvijai ir jāspēj koncentrēties ik gadu tikai uz dažām pašām svarīgākajām stratēģiskajām idejām, kas atrodamas Nacionālajā attīstības plānā un daudzos citos dokumentos, un koncentrēt visu enerģiju, finanses tam.

Otrkārt, restartēt sabiedrības un politiķu dialogu. Latvijā ir labas tradīcijas politiķu dialogam ar sabiedrību un uzņēmējiem. Trīspusējās sadarbības padome, citu organizāciju iesaiste būtiski mazināja iepriekšējās krīzes dziļumu, palīdzēja ieviest eiro, rosināja kvalitatīvas sarunas par valsts stratēģiskajām prioritātēm. Tomēr tas nav bijis pietiekami, lai pēckrīzes izaugsmes gados noturētu fokusu uz svarīgāko un uzturētu jaudīgu attīstību.

Treškārt, mazināt iecietību pret korupciju, ēnu ekonomiku, stiprināt tiesu sistēmu. Latvijā ilgstoši ir Baltijā lielākā ēnu ekonomika, iecietīgākā attieksme pret korupciju, tādējādi lielāks risks uzņēmējiem un ārvalstu investoriem, dārgāka nauda tautsaimniecībai un mājsaimniecībām. Labi, ka beidzot notiek tiesu sistēmas transformācija, jābūt uzlabojumiem.

Ceturtkārt, fokusēties uz preču un pakalpojumu īpatsvara pieaugumu ekonomikā, inovācijām, vides jeb zaļajām programmām ikvienā jomā, jo tās griezīs pasauli nākamajā ciklā. Spēcināt Latvijas tēlu, dinamiskāk piesaistīt investīcijas. Piemēram, Lietuva efektīvi piesaista ārvalstu investīcijas, valdībai, prezidentam ļoti aktīvi iesaistoties. Igaunijas fokuss uz saviem labākajiem un perspektīvākajiem jaunajiem uzņēmumiem jau sen ir zināms.

Piektkārt, stiprināt galvaspilsētas faktoru. Ja Rīga stagnē, tad tas atsaucas uz visu valsti vairāk nekā gadījumā ar abām pārējām, jo mūsu galvaspilsētas īpatsvars valsts ekonomikā ir lielāks. Viļņa sevi skaļi piesaka kā reģiona FinTech centru, arī kā jauno finanšu nozares metropoli. Viļņā atrodas Baltijas reģiona ofiss gan Eiropas Investīciju bankai, gan Eiropas Attīstības un rekonstrukcijas bankai. Par Tallinu un fokusu uz IT un citu sfēru daudzsološajiem jaunajiem uzņēmumiem nav pat jāstāsta.

Un visbeidzot, izslēgt no leksikas tādu vārdu kā REFORMAS. Var kaut ko reformēt gadu, pāris gadus, bet ne ilgstoši, tracinot sabiedrību ar nespēju restrukturizēt vienu vai otru sfēru.

* Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais “Vienotības” finanšu ministrs, tieši atbildīgs par “Liepājas metalurga” novešanu līdz bankrotam un valsts garantiju zaudēšanu

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

21

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

FotoRedzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši ar ministra demisijas pieprasījumu. Tālis Linkaits sen vairs nav ministrs. Diemžēl, iedziļinoties problēmās. regulāri nākoties atdurties pret Linkaita ministrēšanas laika neizdarībām vai varbūt pat "ļaundarībām".
Lasīt visu...

21

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

FotoBet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas, visi tik iekļāvušies kroplībā, kas pasaulē valda šobrīd, bet drīz pāries, nevieni vienacainie ilgi nevar ķeipt. Un tie mūsu pusbērni, tās sniegpārslas, iekļauj katru kroplību, grib iekļauties lielā, lielā cancelēšanā, nav svarīgi, kurā, ka tik kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

FotoPolitiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas notiek, ja publiska komunikācija ar iedzīvotājiem, skaidrojot konkrētu lēmumu, nepastāv, to slēpj, izvairās vai noslepeno ar birku “valsts noslēpums”? Pēdējais vispār LEGĀLI piesedz ļoti lielu korupcijas apmēru valsts iestādēs un politiķu darbībā, lai tos nevarētu tiesāt pēc likuma, jo šobrīd likums NEstāv pāri noziedzīgu un korumpētu ierēdņu, iestāžu un politiķu darbībām. Tikmēr mūs, parastos, met “būrī” par vienu nočieptu makaronu paku, jo gribējās ēst.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...