ES naudu tērējošie kapu uzraugi ignorē faktus, un Latvijas Radio tiem piebalso
Aivars Lembergs02.02.2017.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Pretēji dzīves realitātei un faktiem, kurus pārbaudīt ir katra sevi un savus klausītājus/lasītājus/skatītājus cienoša žurnālista uzdevums, šā gada 2.februārī Latvijas Radio 1 (LR1) un Latvijas Radio 2 (LR2) ziņu raidījumos kā pirmā ziņa tika publiskots biedrības “Sabiedrība par atklātību “Delna” (Delna) apgalvojums, ka Ogres un Ventspils pašvaldības meklē mediju kanālus, kas atspoguļotu aktuālos pašvaldību notikumus un veiksmes stāstus, uzsverot, ka tas, kā šāda veida iepirkumi tiek organizēti priekšvēlēšanu periodā, rada nopietnas aizdomas, ka pie varas esošie politiskie spēki vēlas izmantot nodokļu maksātāju naudu, lai tieši vai netieši ietekmētu vēlētājus.
Protams, sabiedrības uzticību zaudējušajai Delnai, kas sevi diskreditējusi gan kā potenciālā “kapu tramvaja” uzraudzītāja, gan kā ES finansējuma izmantotāja savu neslēpti politisko interešu popularizēšanai, daudz kas var likties “aizdomīgs”. Tomēr tas nav pieļaujams neatkarīgam masu medijam, vēl jo vairāk – tādam, ko no savas nodokļos samaksātās naudas finansē visa Latvijas sabiedrība.
Par šo naudu klausītāji ir pelnījuši saņemt objektīvus faktus, kas ietver arī tās puses viedokļa noskaidrošanu, par kuru angažētājai Delnai kārtējo reizi radušās “aizdomas”. Tas, kā jau pēdējos gados esam pieraduši šajā “sabiedriskajā” un visu nodokļu maksātāju finansētajā medijā, protams, netika darīts, tādējādi faktiski mūsu visu apmaksātajam valsts radio iesaistoties politiskajā aģitācijā un uzstājoties kā trešajai personai kādas politiskās organizācijas interesēs.
Publiskojot Delnas politiski motivēto paziņojumu, ne LR1, ne LR2 nav ņēmis vērā faktu, ka Delna, lai realizētu kādas politiskās organizācijas intereses, izmantos ES līdzekļus, ko tai no sabiedrības slēpti piešķīra LR Finanšu ministrija 2015. gada decembrī par “kapu tramvaja” uzraudzību Rīgā, kā arī citus aizdomīgas izcelsmes naudas resursus, par kuru izcelsmi, izmantošanas mērķiem nevienam, ja nu vienīgi Delnas saimniekiem, nav iespējams iegūt pilnu pārliecību.
Turklāt Delnas politisko angažētību allaž pamato fakts, ka tās biedru vidū ir vairāki LR politiķi (Lolita Čigāne, Atis Lejiņš), politiķu radinieki un citi ar politikas procesiem saistīti cilvēki. Aicinu LR valdi nepieļaut situāciju, kurā LR1 un LR2 žurnālisti vai nu politiskās ieinteresētības, vai arī savas neprofesionalitātes dēļ izmanto sabiedrisko radio kā instrumentu politiskās konkurences cīņā kādas politiskās partijas interesēs.
Izpildot LR1 un LR2 žurnālista/u nepaveikto darbu, vēlos sniegt precīzus faktus: Ventspils pilsētas pašvaldības mārketinga aktivitāšu plānā tūrisma darbības jomā jau astoto gadu pēc kārtas tiek paredzēta šāda iepirkuma organizēšana, un tam nav nekāda sakara ar valstī notiekošajām vēlēšanām, jo tas notiek bez izņēmuma katru gadu – tūristi Ventspili apmeklē visos gados un visos gadalaikos. Starp citu, varbūt arī šis fakts Delnai liksies “aizdomīgs”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
