Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nupat gads apkārt, kopš esmu Saeimā! Gribu dalīties ar to, ko esmu šajā laikā izdarījusi.

Pirmkārt, bija drusku jocīgi, jo lai Saeimā kaut ko izdarītu, jāstrādā kopā – ne tikai ar savu frakciju, bet ar citu politisko spēku pārstāvjiem, un Covid ierobežojumi to ļoti apgrūtināja, jo nav iespēju satikties ar kolēģiem kuluāros, kafejnīcā, pasākumos, un neformāli aprunāties par darba lietu virzīšanu. Anda Čakša, piemēram, man no droša attāluma uzsauca – Krista, nāc manā darba grupā, kas pret vardarbību ģimenē, un es viņai saucu pretī – labi! Tālāk tikāmies ekrānos. Cits kolēģis aicināja satikties uz kafiju, lai pārrunātu Satversmes tiesas tiesneša kandidātus. Gājām maskās uz tuvējo kafejnīcu, kur viņš man laipni uzsauca kapučīno, tad atgriezāmies tukšajos Saeimas kambaros, kur maskās runājām tālāk… tāda ir dzīve un tāds ir darbs.

Otrkārt, darbs bija ļoti intensīvs. Lai arī uzsāku vasarā – tieši pirms sesiju starplaika – jau jūlijā saņēmu ziņas no komisiju konsultantiem par sēdēm, kuru dēļ nācās atlikt brīvdienu plānus laukos un braukt atpakaļ uz Rīgu. Lielākoties parlamenta darbs norisa attālināti – piedalījos komisiju un Saeimas sēdēs caur Zoom, Webex un īpašo e-Saeimas platformu, budžeta debatēs, kas ievilkās dziļi vakaros, biju gan priecīga, gan bēdīga – priecīga, jo IRL nespētu šo darbu apvienot ar ģimenes pienākumiem, bēdīga, jo bija drusku grūti to paskaidrot meitiņai, kas pēc desmitiem vakarā ieradās manā mājas birojā pidžamā, un paziņoja, ka viņai laiks iet gulēt! Esmu balsojusi par budžetu, paralēli liekot bērnu vannā. Bet es zinu, ka tā daudzi cilvēki vadīja šo dīvaino gadu, un tas ir tikai normāli, ka Saeimas deputāti nav nekāds izņēmums.

Ārlietu komisijā pirmā lieta, ar ko strādāju, bija paziņojums pēc Baltkrievijas prezidenta viltotajām vēlēšanām. Izlasot paziņojuma projektu, man tas likās pārāk maigs/bezzobains, tāpēc ierosināju tur iekļaut vairākas spēcīgākas atziņas, tajā skaitā, ka ja atzīstam vēlēšanas par neleģitīmām, atbalstām jaunu vēlēšanu rīkošanu. Priecājos, ka kolēģi to atbalstīja. Turpinājumā gada garumā sekoja daudz satraucošu notikumu, tajā skaitā piketi pie Baltkrievijas vēstniecības, publiskais gājiens ar milzīgu brīvās Baltkrievijas karogu, komisijas tikšanās ar opozicionāriem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lietas, par ko publiski izteikties nedrīkstu, Ryanair reisa Atēnas-Viļņa piespiedu nosēdināšana Minskā ar mērķi arestēt disidentu un vēl viens komisijas paziņojums šajā sakarā.

Sociālajos tīklos daži draugi man prasīja, kāda jēga no visiem šiem paziņojumiem vai rezolūcijām. Ir jēga. Jo tas ir veids, kādā demokrātiskas, civilizētas valstis pauž attieksmi, pirms pieņem ekonomiskas un politiskas sankcijas, kas konkrēto valsti daļēji izolē no starptautiskās aprites. Mērķis ir ekonomiski ietekmēt režīmu, kam jāfinansē sava armija ar valūtu, kas gūta starptautiskajā tirgū. Un visādos veidos palīdzēt cilvēkiem, kas no šī režīma bēg – piedāvājot gan patvērumu, gan veselības rehabilitācijas un darba iespējas, gan praktiskas sadzīves lietas. Ar šo visu esmu strādājusi.

Piedalījos arī ikgadējās ārlietu debatēs Saeimā janvārī, no mājām, būdama slima ar Covid (vēl viens pluss attālinātajam darbam!). Pieminēju mūsu dižās diplomātes – sievietes, nosaucot viņas vārdos, jo viņu darbs ir aizkulisēs un tāpēc parasti neredzams. Pieminēju arī Krievijas opozicionāru Navaļniju, ko kaimiņvalsts režīms mēģināja noindēt. Tas ir šausmīgi, ka tādas lietas mūsdienās notiek, un, ka tās var nejauši skart mūs visus – jebkuru Eiropas Savienība pilsoni, kas iegriezīsies savas valsts krodziņā izdzert glāzi alus vai tējas.

Ārlietu komisijā daudz laika pavadījām, virtuāli tiekoties ar mūsu vēstniekiem, citu valstu vēstniekiem un parlamentu ārlietu komisijām. Šādas tikšanās vienmēr ir ļoti interesantas un piedāvā detaļas, ko nekad neizlasīsi starptautiskajā presē vai ziņās. Ļoti novērtēju komisijas vadītāja Rihards Kols aktīvo rīcību tās organizējot un vadot, kā arī bijušā komisijas vadītāja un diplomāta Ojars Eriks Kalnins sirsnīgos ieteikumus un atbalstu.

Jūnija vidū Marija Golubeva vietā tiku nominēta kā pastāvīgā pārstāve Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā – tieši laikā, lai paspētu uz sesiju jūnija beigās (vakcinēta un Covid-19 testēta). Nevaru vārdos izteikt prieku un gandarījumu, ko man sagādāja klātienes tikšanās un sarunas četru dienu garumā ar ietekmīgiem Eiropas politiķiem par dažādām cilvēktiesību tēmām. Īpaša sesija tika veltīta Stambulas konvencijai, jo kopš tās atvēršanas parakstīšanai apritējušo 10 gadi. Ironiski, ka tieši Turcija tieši tagad no šīs konvencijas izstājās... Politika nav vienkārša un viennozīmīga, un to apspriest, par to diskutēt ir daļa no šīs nodarbes pievilcības!

Kopš pērnā gada rudens darbojos arī Vides un klimata apakškomisijā, ko sākumā vadīja Artūrs Toms Plešs, vēlāk – kad viņš kļuva par VARAM ministru – mana frakcijas biedre Dace Rukšāne-Ščipčinska. Kopā mēs nepieļāvām, ka Zemkopības ministrija samazina pesticīdu ierobežošanu ES Zaļā kursa stratēģijas “No lauka līdz galdam” ietvaros (jo mums viss labi, ja!), samazina piejūras aizsargjoslas un tajās esošo biotopu aizsardzību, kā arī pieņēmām galīgajā lasījumā likumu par vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumu aizliegumu, kas stājās spēkā 1. jūlijā. Apakškomisijā skatījām arī Manabalss.lv iniciatīvu par radikālu pesticīdu ierobežošanu, un kopīgiem spēkiem to novirzījām tālākam darbam VARAM, ne Zemkopības ministrijas paspārnē. Par pesticīdiem runājot, es ierosināju Saeimas analītiskajam dienestam veikt salīdzinošu pētījumu par pesticīdu nodokļa ieviešanu Dānijā un citās ES dalībvalstīs, un priecājos, ka izdevās iegūt citu frakciju (tajā skaitā opozīcijas) un neatkarīgo deputātu atbalstu šim darbam. Esmu par pierādījumos balstītu politiku, un gribu rūpīgi izvērtēt citu valstu pieredzi un no tās mācīties, pirms nākt klajā ar saviem priekšlikumiem. Visu šo laiku esmu bijusi pastāvīgā saziņā ar vides aizsardzības organizācijām, ekspertiem, bioloģiskajiem lauksaimniekiem un citiem aktīviem cilvēkiem, kas vēlas virzīt jaunas politiskas idejas vides aizsardzības un ilgtspējas jomā.

Pērn rudenī Saeimas dienaskārtībā atkal nonāca Manabalss.lv pilsoņu iniciatīva par viendzimuma partnerattiecību regulējumu. Saeimas vairākums to atkal noraidīja, bet sabiedrības atbalsts šai iniciatīvai pieņemas spēkā, un es lepojos, ka esmu partijā un apvienībā, kas atklāti un konkrēti pauž atbalstu šādam regulējumam. Gan pie Saeimas piketā, gan no tribīnes lasīju jauniešu – savu nākotnes vēlētāju – aicinājumus, ko viņi man uz lapiņām sarakstīja vasaras nometnes laikā, kad tur viesojos un stāstīju par Saeimas darbu. “Es gribu, lai tad, kad izaugšu liels, laulāties var arī viendzimuma pāri!”, bija rakstīts vienā no šīm kartītēm. Apsolu, ka darīšu visu, kas manos spēkos, lai to īstenotu, bet diemžēl šajā Saeimā mums pietrūkst balsis – ceru, ka nākošo ievēlēsiet tādu, kas to tiešām tiešām izdarīs! Arī es no sirds ceru par to balsot, īpaši pēc Satversmes tiesas lēmuma!

Runājot par Satversmes tiesu, Saeimas deputātu darbs ir ievēlēt tajā – un citos svarīgos amatos – amatpersonas, kas ar cieņu tos pildītu. Lepojos, ka varēju balsot par Anitu Rodiņu Satversmes tiesas tiesneša amatā, Rolandu Irkli Valsts kontroliera amatā, Mārtiņu Kazāku Latvijas Bankas prezidenta amatā un Andri Vilku Latvijas Bankas vadībā. Nebalsoju par Juri Jansonu Tiesībsarga amatā, jo uzskatu, ka šim amatam bija piemērotāki kandidāti.

Citas lietas, ko esmu darījusi kā Saeimas deputāte: ar panākumiem iesūdzēju Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā Jūliju Stepaņenko un Aldi Gobzemu. Viņu izteikumi Saeimas un komisiju sēdēs tik bieži robežojas ar deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem, ka pieredzējušākie kolēģi pie tā jau bija pieraduši. Neviens ar to negribēja krāmēties. Man, kā jaunai deputātei, tas gan likās šokējoši, ka kolēģi var no tribīnes saviem kolēģiem teikt “jums nav un nevar būt bērni”, “vai jūs esiet ebrejiete?”, “jūs esiet gejs!”. Tu pieradīsi, man teica. Nevajag dot viņiem tribīni. Bet es negribu pie tā pierast! Gobzema gājiens ar dzelteno zvaigzni vispār bija ārpus jebkādām robežām – paldies, ka šādu viedokli stingri atbalstīja pārējo frakciju kolēģi un komisijas vadītāja. Vēl, es panācu, ka Saeimā sieviešu tualetēs ievieš miskastes ar vākiem (iepriekš bija vaļējas).

Par nākotnes plāniem drusku vēlāk, kad norims neparastais Latvijas vasaras karsonis un būs bijusi iespēja apdomāties, sarunāties un plānot tālākos darbus! Paldies visiem, kas izlasīja līdz galam.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...