Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmkārt, atvainojos tiem, kurus ir aizskāris mans izteikums par prēmēšanas sistēmu. Daudz laika pavadu visu sportistu vidē, tiekos ar sportistiem no visām sociālajām grupām, un dabiski, ka esmu dzirdējis dažādus viedokļus no pašiem sportistiem, arī viņu treneriem, kur katrs vēlas gūt kādas sistēmiskas priekšrocības prēmēšanas sistēmā, no kā zināmā mērā biju ietekmējies - esmu emocionāls cilvēks.

Lielākā daļa redz sportistu un viņa medaļas, bet es redzu medaļas otru pusi, un tur viss nav tik rožaini - regulāri saņemu sūdzības par nevienlīdzīgo attieksmi. Pārrunājot jautājumu ar kolēģiem, uzskatu, ka ir svarīgi, lai visi sportisti visos sporta veidos, viena līmeņa sacensībās tiktu novērtēti vienādi no valsts puses.

Par "slēpšanos aiz sievietes brunčiem" - es pats vakar piedāvāju ministrei pamest amatu. Ministres atbildi visi zina un tāpēc arī piekritu būt viņas komandā, jo cienu par attieksmi pret visiem nešķirojot.

Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces oficiālais skaidrojums:

Man ir paveicies izaugt par fiziski veselu  cilvēku. Man ir paveicies, ka arī manā ģimenē visi esam bijuši spēcīgi un fiziski veseli, tomēr es zinu, ka tā nav visiem. Tāpat skaidrs, ka mūsu katra fiziskās vai garīgās spējas un dotumi nav vienīgās kvalitātes, pēc kurām drīkstam tikt vērtēti un novērtēti, jo ikkatra cilvēka unikalitāte ir vērtība. Un ar unikalitāti es saprotu ne tikai unikāli piemītošās “pozitīvās” īpašības vai kādus īpaši attīstītus talantus vai prasmes, bet unikalitāti tās visplašākajā izpratnē.

Skolās mēs bērniem mācām līdzcietību, iejūtību un vienam otra pieņemšanu, kā pamatvērtību cilvēku savstarpējās attiecībās. Tāpēc rodas jautājums – vai varam mācīt un sagaidīt no bērniem – nākamajiem pieaugušajiem – to, pie kā paši stingri nepieturamies? Un mana pārliecība ir, ka nevaram. Ikvienam no mums ir jāsāk ar to, ka savā ikdienā mēs nedalām cilvēkus “labajos vai sliktajos” vai “pareizajos un nepareizajos” tikai tāpēc, ka viņi jelkādā veidā atšķiras no mums. Ir tikai dabiski, ka mums katram ir savi viedokļi, uzskati un pārliecības, tomēr nekad un ne pie kādiem apstākļiem mēs nedrīkstam pazemināt, noniecināt vai sāpināt kādu, kurš ir citāds vai pārstāv citādi domājošu pusi.

Tieši tas pats princips ir attiecināms arī valsts līmenī, runājot par valsts sniegto atbalstu. Ja skolā mācās skolēns ar īpašām vajadzībām, ir tikai pašsaprotami, ja valsts par viņam nepieciešamo atbalstu izglītības iegūšanai “samaksā vairāk”. Tieši tāpat ir arī sportā. Jā, kādam ir pamats teikt, ka “uz papīra” olimpiskās spēles nav salīdzināmas ar Eiropas čempionātu vai Paralimpiskajām spēlēm, tomēr, aiz papīra ieraugot cilvēku, vismaz man ir skaidrs, ka mēs runājam par atšķirīgām iespējām, piemēram, kvalificēties dalībai, izmantot piemērotu infrastruktūru vai, piemēram, vispār nokļūt līdz treniņu procesam.

Jā, sporta sistēmā ir daudz nepilnību un netaisnību, kas jālabo, tomēr attiecībā uz paralimpiešu prēmēšanu ne vienmēr skaitlis “uz papīra” būs vienāds ar skaitli “realitātē”. Tātad, pat veicot jelkādu sportistu prēmēšanas sistēmas pārskatīšanu, šis princips jāpatur prātā.

Attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Sanda Riekstiņa ierakstu sociālajos tīklos es, kā izglītības un zinātnes ministre atvainojos ikkatram un visiem tiem, kuriem šis ieraksts vai intervija LA.LV raisījusi priekšstatu par paralimpiešu pazemināšanu iepretim citiem sportistiem.

Mēs lepojamies ar ikviena sportista panākumiem un tiem jābūt atbilstoši novērtētiem no valsts puses. Mums, kā valstij, ne tikai jāspēj pateikt paldies saviem sportistiem brīdī, kad tie sasnieguši olimpisko spēļu virsotnes, bet jāspēj arī atbalstīt viņus ceļā uz šiem sasniegumiem. Šobrīd tas tā nav, un Izglītības un zinātnes ministrijā esam gatavi pārskatīt sporta nozares finansēšanas sistēmu kopumā. Pārrunājot ar Sandi radušos situāciju, ir skaidrs, ka izskanējušais vārds ir radījis pārpratumu, tomēr varu apliecināt, ka ne es, ne ministrija neplāno samazināt esošo prēmiju apmēru vai nevienlīdzīgi attiekties pret olimpisko un paralimpisko spēļu laureātiem.

Noslēgumā gan vēlos atgādināt, ka, lai arī cik nepatīkams pārpratums šobrīd ir radies saistībā ar konkrēto citātu, ja kādam ir jāuzņemas atbildība par to, tad tas ir izglītības un zinātnes ministrs, proti, es, kā cilvēks, kurš ir izveidojis sava biroja komandu. No sirds un ar patiesu nožēlu atvainojos ikkatram paralimpietim, viņa tuviniekiem un ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ko šī komunikācijas kļūda aizskārusi un varu apliecināt, ka darīšu visu, lai šādas situācijas neatkārtotos.

* Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, krāpniecībā pieķerts uzņēmējs, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu laikam arī man pietiek!

FotoNu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Lasīt visu...

21

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

FotoLatviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Lasīt visu...

21

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

FotoMūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Lasīt visu...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....