Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Trešdien, 1. martā, jauši iegāju kāda cienījama ierēdņa kabinetā. Bija paredzēta neliela apspriede, telpā atradāmies četri. Datorā miegaini guldzēja Ministru kabineta sēde, kurā tika apspriests valsts budžets 2023. gadam, un te pēkšņi šajā pelēcīgajā murdoņā izdalījās veselības ministres Līgas Menģelsones mundrā balss – viņa vēlējās tik vien kā ierakstīt protokolā, ka bērnu veselībai pietrūkst 15 miljonu, onkoloģijai – 50 miljonu un šīs divas pozīcijas vajadzētu ierakstīt Ministru kabineta sēdes protokolā kā prioritātes, ja nu pēkšņi nauda parādītos. Taču savu sakāmo viņa nepabeidza – ministru prezidents Krišjānis Kariņš viņu falsetā springotā balsī pārtrauca, apsauca, norāja (maigākie apzīmējumi, kādus varēju piemeklēt). Viņa vārdos bija draudi – ieteikums atlūgties no darba ministriem, kas negrasās veikt reformas, neslēpti centieni pazemot un nonicināt. 

– „Muļķis,” – teica ierēdnis, kuram pat pēc matu sasukas un šlipses mezgla ir redzams, ka viņš allaž ir balsojis par „Vienotību” – vai nu par veco, vai jauno, vai jauno laiku, kā nu kuru brīdi šis politpulciņš sevi dēvējis – „tagad viņš pret sevi nostādīja visus slimniekus un ārstus.”

– „Man šķiet, ka ar šo uzrunu Menģelsone nopelnīja 10 miljonus no neparedzētiem gadījumiem slimnīcām,” – bezkaislīgi atsaucās pazīstams finansists.

– „Tas bija pliķis Apvienotajam sarakstam, kuri norīs šo krupi un pēc tam kļūs par krupju rīšanas čempioniem,” – vēstīja trešais sarunu biedrs, cilvēks ar politikas pagātni un sapratni. 

Es nudien neticu, ka manas valsts premjers ir muļķis. Veltījums veselības ministrei bija iepriekš pārdomāts un sagatavots, varbūt ne līdz galam iestudēts un, jādomā, bija gatavots situācijai, kad Līga Menģelsone „īdētu” (Kariņa īpaši izvēlēts, droši vien iepriekš uz mazas lapiņas pierakstīts runas apzīmējums), nevis savu sakāmo skandētu izteiksmīgi kā lauku skolas teicamniece vecāku salidojumā.

Sākumā analizēsim labāko skaidrojumu – Kariņš, novērtējis, ka Līgas Menģelsones atpazīstamība un vērtējums medicīnas darbinieku vidū nav pietiekami augsts, veica savu uzkliedzienu, tādējādi ceļot ministres popularitāti mediķu vidū. Šo rindu autors arī uzreiz izjuta solidaritāti ar veselības ministri. 

Drīzāk gan tāds nebija ministru prezidenta mērķis – radās iespaids, ka Amerikā uzaugušais filologs ienīst valsts veselības sistēmu (Amerikā katram iedzīvotājam ar savām iemaksām apdrošināšanas kompānijās jāmaksā par savu veselību, tādēļ Amerikā veselības aprūpe ir daudzkārt dārgāka, nabadzīgiem visai nepieejama, bet tautas veselības problēmas pārlieku nesatrauc ne prezidentu, ne kongresmeņus). Savukārt Eiropā, kur par veselību rūpi tur valsts, valdības vadītājam nākas visu laiku pievērsties veselības jomai pat tad, ja ārpolitika un drošība šķiet daudzkārt svarīgākas.

Iespējams, ka sadarbība ar veselības ministru Danielu Pavļutu iepriekšējos divus gadus Kariņam veiksmīga bijusi tikai pie klavierēm, kur Pavļuts ar maigu pavadījumu netraucēja Kariņa skaļo dziedājumu. Sadarbība Covid–19 apkarošanā tik saskanīga nebija, bet sadarbība pārmērīgos vakcīnu iepirkumos rāda, ka loģiskas sarunas Kariņa un Pavļuta starpā nav notikušas.

Šeit es godājamajam lasītājam lūdzu saprast, ka jau tā plānais veselības budžets nozīmē ne tikai naudu pacientu diagnostikai, ārstēšanai un rehabilitācijai, bet arī 63 miljonus (varu kļūdīties, bet ļoti daudz naudas, iespējams – ievērojami vairāk) vakcīnu iepirkumiem, un šīs vakcīnas nevarēs pat nabadzīgām valstīm uzdāvināt, jo ar vakcināciju pret Covid–19 nekur pasaulē vairs labi nevedas. Veselības budžetā iekļauta arī jaunu ēku būvniecība, kas nudien neārstē slimniekus. 

No iepriekšējās valdības (sadarbības Kariņš – Pavļuts) ir pārņemts viss apšaubāmais, bet nav pārņemts 2021. gada 12. oktobra Ministru kabineta izvirzītais mērķis, lai 2027. gadā valsts budžeta finansējums veselības aprūpes pamatfunkcijām sasniegtu 6% no IKP vai vismaz 12% no valsts kopējā budžeta veselībai aprūpei (Lietuva un Igaunija šādus skaitļus sasniegušas jau šobrīd). Pēc Kariņa un Pavļuta aprēķiniem un solījumiem, šī mērķa sasniegšanai 2027. gadā papildus būtu nepieciešami 950 miljoni eiro. Lai tiektos šo rādītāju sasniegt un viss noritētu secīgi, 2023. gadā pamatnostādņu īstenošanai būtu nepieciešami papildus 306 miljoni eiro. Taču valdības mainījās, Kariņš savus solījumus piemirsa, valdība 2023. gadam papildus iedeva 85 miljonus. 

Iespējams, Krišjānis Kariņš bažījās, ka saruna pie ministru galda varētu novirzīties uz starpību starp 85 miljoniem un 306 miljoniem, tāpēc Līgas Menģelsones runu aprāva. Tiesa, manā rīcībā esošā informācija liecina, ka savā pārtrauktajā runā Ministru kabinetā Līga Menģelsone bija paredzējusi pieminēt valdības solītos 12% no valsts kopējā budžeta veselības aprūpei un lūgt šos ciparus ierakstīt valdības sēdes protokolā.

Tomēr Kariņa performances galvenais uzsvars bija „reformas”. Un reformas Latvijā tiešām ir vajadzīgas valsts budžeta skatījumā. Nevis sacakots, necaurspīdīgs budžets ministrijām, ko katru reizi papildina proporcionāli ministru politiskajai ietekmei; vajadzīgs ir precīzs sadalījums starp nozarēm. Minēšu kaut vai izglītību – Rīgas Stradiņa universitātes izdevumi atrodami veselības aprūpes budžetā, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes izdevumi – Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes izdevumi (bijusī Lauksaimniecības universitāte) – zemkopības budžetā, bet Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas budžets – kultūras budžetā. Varbūt tomēr visu izglītību finansiāli ļaut vadīt vienai ministrijai?

Katra sevi cienoša pašvaldība un arī valsts iestāde par nodokļu maksātāju naudu iegādājas veselības polisi saviem darbiniekiem, pašvaldībām pieder slimnīcas, Bruņoto spēku pakļautībā ir medicīnas dienests. Katru reizi, kad veselības jomas pārstāvji lūko pēc naudas zāļu iegādei vai medicīnas māsu algām, viņiem „kar makaronus uz ausīm” par naudu, kas veselībā ieplūstot no citām jomām. Krišjāni Kariņ! Ko tu teici par vēlēšanos vai nevēlēšanos reformēt (saistībā ar vēlēšanos vai nevēlēšanos strādāt) ministru kabinetā? Jau piektais gads valdības vadībā, bet solītās skaidrības budžeta veidošanā kā nav, tā nav.

Vienkārši – atdod Veselības ministrijai savu  daļu (solītos 12%), bet nosaki, ka arī tālāk nevar būt „muhļīšanas”, piemēram – primārajai aprūpei no šīs veselības kopsummas jādod vismaz 10%. Primārās aprūpes ārsti un māsas veic 70% visu Latvijas pacientu apskašu un konsultāciju, bet viņiem šobrīd izdalīti tikai nepilni 7% no jau tā niecīgās veselības aprūpes summas. Tas taču būtu vienkārši – prasīt sakārtot ģimenes ārstu dienestu (būtiska reforma veselības jomā), tiklīdz pats būtu izdarījis mājasdarbu – sakārtojis budžetu.

Piemērs, atvainojos visiem, – Igaunija. Tiklīdz precīzi var parādīt budžetu pa nozarēm, var ieraudzīt arī – kur mēs naudu pārlieku tērējam. Es nudien neticu, ka Kariņa kungs kā reformas uztver visu to vārdu salikumu jūkli, ko pieļāvis valdības deklarācijā un rīcības plānā (pārskatīsim un kalibrēsim kvalitātes prasības, pilnveidosim maksājumu sistēmu, palielināsim piemaksas par kvalitāti, stiprināsim ģimenes ārsta komandu kā multidisciplināru komandu, nodrošināsim sekundārās veselības aprūpes un hronisko pacientu aprūpes tīkla sakārtošanu, slimnīcu tīkla sakārtošanu, veidojot slimnīcu reģionālos konsorcijus, novērsīsim augstas klases terciāro veselības aprūpes pakalpojumu dublēšanos). 

Pieļauju, Krišjānis Kariņš ir dzirdējis, ka Latvijā proporcionāli veselības jomai paredzēta daudz mazāka naudas summa nekā jebkurā citā Eiropas Savienības valstī. Novecojošās (vienkārši – pieaug gados vecu, hroniskām slimībām bagātu iedzīvotāju skaits) Eiropas pieredze liecina, ka proporcionāli pār mēru mazs finansējums noved pie pāragrām nāvēm un ielaistām slimībām neatkarīgi no premjera domām par veselības jomas reformām. Atkārtošu jau iepriekš publicētu piemēru ar baseinu – tajā tiek ielaists 10 cm ūdens, un paskaidrots „iemācieties peldēt, tad mēs varbūt vēl pieliesim ūdeni”. Uzsvars uz vārdu „varbūt”. 

Vai 1. marta Krišjāņa Kariņa skaļvārdībai ir politisks konteksts? Jā, tas ir mēģinājums pazemot Apvienoto sarakstu pārliecībā, ka neviens nedosies glābt un aizstāvēt Līgu Menģelsoni. 

Šeit būtu vērts atgādināt, ka Līgu Menģelsoni lielā mērā varētu uzskatīt tieši par Krišjāņa Kariņa izvēli: Jaunajai Vienotībai un Nacionālajai apvienībai valdības sastādīšanas laikā bija veselības jomas profesionāļi ministra amatam, bet tieši Krišjānis Kariņš uzspieda veselības jomu Apvienotajam sarakstam, labi apzinoties, ka jaunam, no citas jomas nākušam ministram vajadzīgs garāks „ieskriešanās laiks”, grūtāka sadarbība ar profesiju, sarežģīta izpratne par nozares attīstības vēsturiskajiem nosacījumiem.

Varbūt Krišjānim Kariņam 1. marta valdības sēdē bija netīkami apjaust, ka Līgai Menģelsonei jau šobrīd ir lielāka popularitāte ārstu vidū nekā viņam pašam? Vai otrādi – pārliecība, ka no profesionālajām organizācijām neviena nenostāsies ministres pusē? 

Līgu Menģelsoni drīkstēs kritizēt pēc 18 dienām, kad viņas darbam ministrijā apritēs 100 dienas. Kariņš ministru kabinetu vada jau ilgāk par 1400 dienām, un viņu kritizēt ir mans pienākums. 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...