Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Trešdien, 1. martā, jauši iegāju kāda cienījama ierēdņa kabinetā. Bija paredzēta neliela apspriede, telpā atradāmies četri. Datorā miegaini guldzēja Ministru kabineta sēde, kurā tika apspriests valsts budžets 2023. gadam, un te pēkšņi šajā pelēcīgajā murdoņā izdalījās veselības ministres Līgas Menģelsones mundrā balss – viņa vēlējās tik vien kā ierakstīt protokolā, ka bērnu veselībai pietrūkst 15 miljonu, onkoloģijai – 50 miljonu un šīs divas pozīcijas vajadzētu ierakstīt Ministru kabineta sēdes protokolā kā prioritātes, ja nu pēkšņi nauda parādītos. Taču savu sakāmo viņa nepabeidza – ministru prezidents Krišjānis Kariņš viņu falsetā springotā balsī pārtrauca, apsauca, norāja (maigākie apzīmējumi, kādus varēju piemeklēt). Viņa vārdos bija draudi – ieteikums atlūgties no darba ministriem, kas negrasās veikt reformas, neslēpti centieni pazemot un nonicināt. 

– „Muļķis,” – teica ierēdnis, kuram pat pēc matu sasukas un šlipses mezgla ir redzams, ka viņš allaž ir balsojis par „Vienotību” – vai nu par veco, vai jauno, vai jauno laiku, kā nu kuru brīdi šis politpulciņš sevi dēvējis – „tagad viņš pret sevi nostādīja visus slimniekus un ārstus.”

– „Man šķiet, ka ar šo uzrunu Menģelsone nopelnīja 10 miljonus no neparedzētiem gadījumiem slimnīcām,” – bezkaislīgi atsaucās pazīstams finansists.

– „Tas bija pliķis Apvienotajam sarakstam, kuri norīs šo krupi un pēc tam kļūs par krupju rīšanas čempioniem,” – vēstīja trešais sarunu biedrs, cilvēks ar politikas pagātni un sapratni. 

Es nudien neticu, ka manas valsts premjers ir muļķis. Veltījums veselības ministrei bija iepriekš pārdomāts un sagatavots, varbūt ne līdz galam iestudēts un, jādomā, bija gatavots situācijai, kad Līga Menģelsone „īdētu” (Kariņa īpaši izvēlēts, droši vien iepriekš uz mazas lapiņas pierakstīts runas apzīmējums), nevis savu sakāmo skandētu izteiksmīgi kā lauku skolas teicamniece vecāku salidojumā.

Sākumā analizēsim labāko skaidrojumu – Kariņš, novērtējis, ka Līgas Menģelsones atpazīstamība un vērtējums medicīnas darbinieku vidū nav pietiekami augsts, veica savu uzkliedzienu, tādējādi ceļot ministres popularitāti mediķu vidū. Šo rindu autors arī uzreiz izjuta solidaritāti ar veselības ministri. 

Drīzāk gan tāds nebija ministru prezidenta mērķis – radās iespaids, ka Amerikā uzaugušais filologs ienīst valsts veselības sistēmu (Amerikā katram iedzīvotājam ar savām iemaksām apdrošināšanas kompānijās jāmaksā par savu veselību, tādēļ Amerikā veselības aprūpe ir daudzkārt dārgāka, nabadzīgiem visai nepieejama, bet tautas veselības problēmas pārlieku nesatrauc ne prezidentu, ne kongresmeņus). Savukārt Eiropā, kur par veselību rūpi tur valsts, valdības vadītājam nākas visu laiku pievērsties veselības jomai pat tad, ja ārpolitika un drošība šķiet daudzkārt svarīgākas.

Iespējams, ka sadarbība ar veselības ministru Danielu Pavļutu iepriekšējos divus gadus Kariņam veiksmīga bijusi tikai pie klavierēm, kur Pavļuts ar maigu pavadījumu netraucēja Kariņa skaļo dziedājumu. Sadarbība Covid–19 apkarošanā tik saskanīga nebija, bet sadarbība pārmērīgos vakcīnu iepirkumos rāda, ka loģiskas sarunas Kariņa un Pavļuta starpā nav notikušas.

Šeit es godājamajam lasītājam lūdzu saprast, ka jau tā plānais veselības budžets nozīmē ne tikai naudu pacientu diagnostikai, ārstēšanai un rehabilitācijai, bet arī 63 miljonus (varu kļūdīties, bet ļoti daudz naudas, iespējams – ievērojami vairāk) vakcīnu iepirkumiem, un šīs vakcīnas nevarēs pat nabadzīgām valstīm uzdāvināt, jo ar vakcināciju pret Covid–19 nekur pasaulē vairs labi nevedas. Veselības budžetā iekļauta arī jaunu ēku būvniecība, kas nudien neārstē slimniekus. 

No iepriekšējās valdības (sadarbības Kariņš – Pavļuts) ir pārņemts viss apšaubāmais, bet nav pārņemts 2021. gada 12. oktobra Ministru kabineta izvirzītais mērķis, lai 2027. gadā valsts budžeta finansējums veselības aprūpes pamatfunkcijām sasniegtu 6% no IKP vai vismaz 12% no valsts kopējā budžeta veselībai aprūpei (Lietuva un Igaunija šādus skaitļus sasniegušas jau šobrīd). Pēc Kariņa un Pavļuta aprēķiniem un solījumiem, šī mērķa sasniegšanai 2027. gadā papildus būtu nepieciešami 950 miljoni eiro. Lai tiektos šo rādītāju sasniegt un viss noritētu secīgi, 2023. gadā pamatnostādņu īstenošanai būtu nepieciešami papildus 306 miljoni eiro. Taču valdības mainījās, Kariņš savus solījumus piemirsa, valdība 2023. gadam papildus iedeva 85 miljonus. 

Iespējams, Krišjānis Kariņš bažījās, ka saruna pie ministru galda varētu novirzīties uz starpību starp 85 miljoniem un 306 miljoniem, tāpēc Līgas Menģelsones runu aprāva. Tiesa, manā rīcībā esošā informācija liecina, ka savā pārtrauktajā runā Ministru kabinetā Līga Menģelsone bija paredzējusi pieminēt valdības solītos 12% no valsts kopējā budžeta veselības aprūpei un lūgt šos ciparus ierakstīt valdības sēdes protokolā.

Tomēr Kariņa performances galvenais uzsvars bija „reformas”. Un reformas Latvijā tiešām ir vajadzīgas valsts budžeta skatījumā. Nevis sacakots, necaurspīdīgs budžets ministrijām, ko katru reizi papildina proporcionāli ministru politiskajai ietekmei; vajadzīgs ir precīzs sadalījums starp nozarēm. Minēšu kaut vai izglītību – Rīgas Stradiņa universitātes izdevumi atrodami veselības aprūpes budžetā, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes izdevumi – Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes izdevumi (bijusī Lauksaimniecības universitāte) – zemkopības budžetā, bet Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas budžets – kultūras budžetā. Varbūt tomēr visu izglītību finansiāli ļaut vadīt vienai ministrijai?

Katra sevi cienoša pašvaldība un arī valsts iestāde par nodokļu maksātāju naudu iegādājas veselības polisi saviem darbiniekiem, pašvaldībām pieder slimnīcas, Bruņoto spēku pakļautībā ir medicīnas dienests. Katru reizi, kad veselības jomas pārstāvji lūko pēc naudas zāļu iegādei vai medicīnas māsu algām, viņiem „kar makaronus uz ausīm” par naudu, kas veselībā ieplūstot no citām jomām. Krišjāni Kariņ! Ko tu teici par vēlēšanos vai nevēlēšanos reformēt (saistībā ar vēlēšanos vai nevēlēšanos strādāt) ministru kabinetā? Jau piektais gads valdības vadībā, bet solītās skaidrības budžeta veidošanā kā nav, tā nav.

Vienkārši – atdod Veselības ministrijai savu  daļu (solītos 12%), bet nosaki, ka arī tālāk nevar būt „muhļīšanas”, piemēram – primārajai aprūpei no šīs veselības kopsummas jādod vismaz 10%. Primārās aprūpes ārsti un māsas veic 70% visu Latvijas pacientu apskašu un konsultāciju, bet viņiem šobrīd izdalīti tikai nepilni 7% no jau tā niecīgās veselības aprūpes summas. Tas taču būtu vienkārši – prasīt sakārtot ģimenes ārstu dienestu (būtiska reforma veselības jomā), tiklīdz pats būtu izdarījis mājasdarbu – sakārtojis budžetu.

Piemērs, atvainojos visiem, – Igaunija. Tiklīdz precīzi var parādīt budžetu pa nozarēm, var ieraudzīt arī – kur mēs naudu pārlieku tērējam. Es nudien neticu, ka Kariņa kungs kā reformas uztver visu to vārdu salikumu jūkli, ko pieļāvis valdības deklarācijā un rīcības plānā (pārskatīsim un kalibrēsim kvalitātes prasības, pilnveidosim maksājumu sistēmu, palielināsim piemaksas par kvalitāti, stiprināsim ģimenes ārsta komandu kā multidisciplināru komandu, nodrošināsim sekundārās veselības aprūpes un hronisko pacientu aprūpes tīkla sakārtošanu, slimnīcu tīkla sakārtošanu, veidojot slimnīcu reģionālos konsorcijus, novērsīsim augstas klases terciāro veselības aprūpes pakalpojumu dublēšanos). 

Pieļauju, Krišjānis Kariņš ir dzirdējis, ka Latvijā proporcionāli veselības jomai paredzēta daudz mazāka naudas summa nekā jebkurā citā Eiropas Savienības valstī. Novecojošās (vienkārši – pieaug gados vecu, hroniskām slimībām bagātu iedzīvotāju skaits) Eiropas pieredze liecina, ka proporcionāli pār mēru mazs finansējums noved pie pāragrām nāvēm un ielaistām slimībām neatkarīgi no premjera domām par veselības jomas reformām. Atkārtošu jau iepriekš publicētu piemēru ar baseinu – tajā tiek ielaists 10 cm ūdens, un paskaidrots „iemācieties peldēt, tad mēs varbūt vēl pieliesim ūdeni”. Uzsvars uz vārdu „varbūt”. 

Vai 1. marta Krišjāņa Kariņa skaļvārdībai ir politisks konteksts? Jā, tas ir mēģinājums pazemot Apvienoto sarakstu pārliecībā, ka neviens nedosies glābt un aizstāvēt Līgu Menģelsoni. 

Šeit būtu vērts atgādināt, ka Līgu Menģelsoni lielā mērā varētu uzskatīt tieši par Krišjāņa Kariņa izvēli: Jaunajai Vienotībai un Nacionālajai apvienībai valdības sastādīšanas laikā bija veselības jomas profesionāļi ministra amatam, bet tieši Krišjānis Kariņš uzspieda veselības jomu Apvienotajam sarakstam, labi apzinoties, ka jaunam, no citas jomas nākušam ministram vajadzīgs garāks „ieskriešanās laiks”, grūtāka sadarbība ar profesiju, sarežģīta izpratne par nozares attīstības vēsturiskajiem nosacījumiem.

Varbūt Krišjānim Kariņam 1. marta valdības sēdē bija netīkami apjaust, ka Līgai Menģelsonei jau šobrīd ir lielāka popularitāte ārstu vidū nekā viņam pašam? Vai otrādi – pārliecība, ka no profesionālajām organizācijām neviena nenostāsies ministres pusē? 

Līgu Menģelsoni drīkstēs kritizēt pēc 18 dienām, kad viņas darbam ministrijā apritēs 100 dienas. Kariņš ministru kabinetu vada jau ilgāk par 1400 dienām, un viņu kritizēt ir mans pienākums. 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...