Es tikai mazliet atgādināšu par ēnu ekonomiku. Atkārtošana – zinību māte
Guntars Vītols10.12.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mums stāsta, ka esot kaut kādi 2.6 miljardi eiro, kurus varot izcelt no ēnu ekonomikas, un tad mēs kļūsim stāvus bagāti. Ar to plivina karogu gandrīz jebkurš politiķis jeb finanšu analfabēts (saiklis “jeb” apzīmē sinonīmus).
Pirmkārt, ēnu ekonomikas samazināšana ekonomikas kopapjomu nemaina nekādi. Ja ieņem vairāk nodokļu, tad tā summa pārdalās par labu valsts makam, bet par tādu pašu summu samazinās privātā sektora maks. Analfabēti šo vienkāršo patiesību nesaprot.
Otrkārt, ir tāds aspekts, ka, tā kā privātais ar savu naudu rīkojas efektīvāk, tad, pārdalot vairāk par labu valstij, ekonomika kopumā paliek neefektīvāka. Vairāk briškena pāļu un bolt pētījumu.
Treškārt, ēnu ekonomikas klātbūtne ir reputāciju graujošs faktors, kas stigmatizē uzņēmējdarbības vidi, bremzē investīciju piesaisti.
Vai tas nozīmē, ka ar to “jācīnās “? Cīņa nozīmē papildu ierēdņus, birokrātiju - tas ir tas, kas ekonomiku padara vēl nepievilcīgāku.
Es nesaku, ka kontrolei nav jābūt vispār, te nav jāabsolutizē, bet tā desmitgades praktizētā “cīņa” kā galvenais ekonomikas attīstības plāns ir rezultējies ar… pieaugošu birokrātiju un faktiski nekādiem rezultātiem ēnu ciparā kā tādā. Sabiedrība kopumā zaudē.
Tad ko darīt?
Vienkārši. Tajās sfērās, kur ir lielākā ēnu ekonomika un to grūti efektīvi kontrolēt, ir jāsamazina nodokļi. Ēnu ekonomika samazināsies, stigmas nebūs, un arī birokrātiju … nevajadzēs. Valsts visticamāk nodokļos iekasēs pat vairāk, pavisam droši - ne mazāk.
Kā tā?
Paņemsim par piemēru santehniķi Pēteronkuli. Vai viņš būtu gatavs maksāt nodokļos 10% no sava ienākuma? Būtu, jo viņam tāpat rēķini jāmaksā, legālu ienākumu vajag arī kredīta saņemšanai. Ir motīvs maksāt tos 10% un nebaidīties, ka kāds kaut ko pieķers un sodīs. Viņš jau arī maksā tos 10%. Viņam prasa 30-50% nodokli, visādas minimālās iemaksas, progresa jeb Šuvajeva nodokli, onkulis saka - ej bekās. Es te muguru mocu, bet tu, maita, man rauj kumosu no mutes.
Valsts tāpat to “lielo” nodokli neiekasē un neiekasēs, bet uz papīra skaitās “ēnu ekonomika” - tā starpība starp 30% un 10% nodokļa.
Ēnu ekonomika ir lielā mērā tieši šāda - faktiski tikai uz papīra. Starpība starp vēlamo nodokļa likmi/slogu un faktisko. To var pieregulēt arī uz papīra - nosakot saprātīgus nodokļus. Un viss - stigmas nav, un ne ar ko nav jākaro.
Izņemot, protams, lielos blēžus un citus īpaši apdāvinātus pilsoņus (katrā ģimenē atradīsies arī kāds kroplis). Būvnieku karteļi un ierēdņi iepircēji, piemēram. Tur nav prāta vai saprāta, tikai alkatība un noziegums. Tie tad ir jāapkaro, nevis jāsūta VID vēstules puķu tantēm.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
