Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Covid-19 pandēmija un iedzīvotāju masveida saslimstība šobrīd ir gan pārslogojusi veselības sistēmu, gan arī uzliek lielu slogu mediķiem, operatīvo dienestu un iekšlietu struktūru darbiniekiem, apsargiem un daudzu citu jomu personālam. Tāpat aizvien biežāk tiek konstatēts, ka atsevišķas personas vai apvienības rada apzinātus šķēršļus pandēmijas pārvarēšanā.

Lai gan demokrātiskā valstī ikvienam ir tiesības brīvi paust savu viedokli, Valsts policija atgādina, ka vienlaikus šīs tiesības nav neierobežotas un tās nedrīkst radīt apdraudējumu citiem cilvēkiem.

Policijas pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Īpaši šajā laikā nav pieļaujams, ka personas, kuras risina Covid-19 krīzi, ikdienā un arī virtuālā vidē saskaras ar jebkādu apdraudējumu, tostarp tiek aizskartas un vajātas.

“Mēs šobrīd dzīvojam saspringtos apstākļos. Esam nonākuši situācijā, kad tiek rupji traucēts mediķu un citu dienestu darbs. Naidīgi komentāri, vajāšanas izpausmes, draudi, kas šobrīd agresīvi tiek vērsti pret mediķiem, policistiem, citu dienestu kolēģiem, apsargiem, augstākajām valsts amatpersonām un žurnālistiem – šādas noziedzīga rakstura izpausmes tiks bargi vērtētas. Policija īpaši šajā laikā strikti vērsīsies pret agresoriem, un ir jāsaprot, ka par šādām darbībām var iestāties arī kriminālatbildība,” uzsver Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

Papildus radot šķēršļus un nevajadzīgu spriedzi, draudot un traucējot pildīt savus primāros uzdevumus mediķiem un citiem dienestiem, ikvienam ir jārēķinās, ka gan Valsts policija, gan sadarbības partneri pastiprināti vērtē šāda veida izpausmes. Un, konstatējot indivīdu apdraudošu rīcību, tiks pastiprināti vērtēta likumā paredzētā atbildība – tā var būt gan administratīvā, gan kriminālatbildība. Valsts policija ikdienā sadarbojas ar mediķiem un citu skarto nozaru kolēģiem, kas saskaras ar šāda veida negācijām, apmainoties ar informāciju, kā arī starpinstitūciju sanāksmēs pārrunājot rīcības mehānismus.

“Šobrīd visai sabiedrībai ir viens kopīgs mērķis – samazināt saslimstību ar Covid-19. Ir nepieļaujami un nepieņemami, ka tiek apdraudētas un dažādi virtuālā vidē aizskartas, vajātas personas, īpaši tās, kas risina un cīnās ar Covid-19 pandēmijas krīzi. Personām, kas to dara, ir jārēķinās ar atbildību par šādām izpausmēm. Ir nepieņemami, ka mediķiem un citiem ir jābaidās pildīt savus pienākumus, glābjot sabiedrību. Uzskatu, ka šādas izpausmes, kas vērstas pret minētajām personām, ir sabiedrību apkaunojošas,” norāda A. Ruks.

Valsts policija vērš uzmanību, ka par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Tāpat atgādinām, ka arī par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu, kā arī par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, draud kriminālatbildība.

Valsts policija vērš uzmanību, ka visas šīs izpausmes gan reālajā, gan virtuālajā vidē, personas un apvienības ir likumsargu redzeslokā, un viņu darbības tiek pamanītas. Valsts policija atgādina, ka tās rīcībā ir tehniskie rīki, lai identificētu šīs personas un apvienības, fiksētu un iegūtu pierādījumus, kā arī noskaidrotu anonīmos lietotājus, kas izplata naidīgu saturu.

Valsts policija aicina apdraudējuma gadījumā personas vērsties policijā, nepieciešamības gadījumā anonimitāte tiek garantēta.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Informatīvie tēli

FotoBieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
Lasīt visu...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...