Esiet piesardzīgi, izsakot savu viedokli, - pārkāpumi var tikt sodīti ar visu likuma bardzību
Kristīne Garina*30.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kas atšķir mūs, cilvēkus, no citām dzīvām būtnēm? Tās ir emocijas, empātija un spēja pieņemt lēmumus un izdarīt izvēles, kas balstītas daudz sarežģītākos procesos nekā tikai instinkti. Pasaule ap mums nav tikai rīks izdzīvošanai, – mēs to veidojam, cik vien tas ir mūsu spēkos, gan emocionāli, gan racionāli.
Par vidi, kādā mītam, esam atbildīgi mēs paši. Var šķist neiespējami vienam indivīdam ietekmēt kolektīvo, visas sabiedrības veidoto vidi. Taču sabiedrība, protams, ir daudzu indivīdu kopums, tāpēc katra devums mūsu dzīves telpā ir nozīmīgs.
To, kādā Latvijā mēs šobrīd dzīvojam, nosaka katra indivīda rīcība. Ja vairākums no mums vienkārši samierinās ar vidi, kurā nejūtas labi, tad šo vidi veido kāds cits. Ja vienaldzīgi ejam garām naidam, jo šķiet, ka tas mūs neskar, tad šī naida atbalsis jau pavisam drīz ietekmēs arī mūsu dzīvi. Mēs ļaujam to veidot kādam citam.
Latvijas publiskajā telpā jau kādu laiku esam ļāvuši atbalsoties naidam pret dažādām sabiedrības mazākuma grupām – vai tie būtu LGBT+ cilvēki, bēgļi, cilvēki ar atšķirīgu ādas krāsu vai etnisko izcelsmi. Tas, kas vairo šo naidu, ir klusums tam apkārt. Klusumā telpa tiek piepildīta ar naida atbalsīm – un mēs esam ļāvuši veidot mūsu vidi kādam citam. Šis naids nav Latvijas sabiedrība.
Pēdējos deviņus mēnešus LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka" ir aktīvi sekojusi līdzi naida runai sociālo tīklu platformās, un dati rāda, ka tās izplatība ir ārkārtīgi pieaugusi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. To gan var skaidrot ar to, ka Covid-19 apstākļi mūs komunikācijas ziņā ir ierobežojuši e-vidē, kur daudzi no mums jūtas drosmīgi, slēpjoties aiz izdomātiem kontiem vai anonīmiem komentāriem.
Naida runa ir pieaugusi vairāk nekā četras reizes, salīdzinot ar 2019. gadu, kā arī tā bieži kļuvusi naidīgāka, tomēr svarīgi atgādināt, ka pat tas, kas mums šķiet anonīms, tāds gluži nav – internetā nekas nepazūd un pārkāpumi var tikt sodīti ar visu likuma bardzību.
Kā atbildēt naidam? Ar mīlestību. Kad notiek uzbrukumi atšķirīgajam, ģimeņu šķirošana pareizajās un nepareizajās, cilvēku atstumšana, izslēgšana un diskriminēšana, mūsu uzdevums ir neklusēt. Taču tas nenozīmē strīdēties, kaut ko pierādīt vai atspēkot. Tas nozīmē piepildīt mūsu vidi ar atbalstu, sapratni, pieņemšanu un, jā, arī mīlestību.
Tā vietā, lai nostātos pret kaut ko, mums jāiestājas par. Kad kādam uzbrūk, mēs kā sabiedrība iegūstam daudz vairāk, nevis cīnoties pret uzbrucēju un vairojot naidu, bet atbalstot un aizsargājot mūsu līdzcilvēkus un vairojot mīlestību. Cieņpilna sabiedrība un iekļaujoša vide pozitīvi ietekmē mūs visus – gan katru indivīdu, gan sabiedrību kopumā. Bet to uzbūvēt varam tikai mēs paši, ja katrs indivīds izdarīs izvēli, kas mēs esam - diskriminācijas vai mīlestības nācija.
Šķiet, ka izvēle ir pavisam vienkārša. Cienīt, atbalstīt un pieņemt taču ir daudz vieglāk nekā ienīst, cīnīties pret kādu vai ierobežot kāda cilvēka tiesības uz to, kas ir tev pašam. Viendzimuma ģimenēm, kurām šobrīd ir liegta valsts aizsardzība un kuras atsevišķi indivīdi cenšas visiem spēkiem noniecināt, ir nepieciešams visu mūsu atbalsts un mīlestība, lai naids, kas pret tām tiek vērsts, nepiepildītu un nesaindētu vidi, kurā mēs visi dzīvojam.
Mūsu spēkos ir izdarīt šo izvēli, lai naida atbalss mūsu visu kopīgajā telpā vairs neskanētu tik skaļi. To nevar apklusināt ar vēl vairāk naida. To var apklusināt tikai ar – vairāk mīlestības.
Cieņpilna attieksme, saticība, iekļaujoša sabiedrība un atbalsts dažādībai ir jau pārbaudīti rīki, lai veicinātu jebkuras valsts un sabiedrības labklājību un labsajūtu. Tā nav nejaušība, ka laimīgākie cilvēki pasaulē dzīvo valstīs, kuras neatstumj un nediskriminē, bet gan pieņem dažādību kā vērtību. Allaž būs kāds indivīds, kuram labāk patīk atrasties nepārtrauktā kautiņā, fiziskā vai virtuālā, un cīnīties pret kādu.
Taču tikai un vienīgi no mums ir atkarīgs, vai mēs pieļausim, ka šie indivīdi veido vidi, kurā mēs dzīvojam. Vai mēs ļausim šim naidam atbalsoties klusumā, vai noslāpēsim to ar atbalstu, saticību un prieku. Dzīvot ir skaisti, bet dzīvot ar mīlestību un saticību – vēl skaistāk. Un tas ir atkarīgs no mums.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
