Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas atšķir mūs, cilvēkus, no citām dzīvām būtnēm? Tās ir emocijas, empātija un spēja pieņemt lēmumus un izdarīt izvēles, kas balstītas daudz sarežģītākos procesos nekā tikai instinkti. Pasaule ap mums nav tikai rīks izdzīvošanai, – mēs to veidojam, cik vien tas ir mūsu spēkos, gan emocionāli, gan racionāli.

Par vidi, kādā mītam, esam atbildīgi mēs paši. Var šķist neiespējami vienam indivīdam ietekmēt kolektīvo, visas sabiedrības veidoto vidi. Taču sabiedrība, protams, ir daudzu indivīdu kopums, tāpēc katra devums mūsu dzīves telpā ir nozīmīgs.

To, kādā Latvijā mēs šobrīd dzīvojam, nosaka katra indivīda rīcība. Ja vairākums no mums vienkārši samierinās ar vidi, kurā nejūtas labi, tad šo vidi veido kāds cits. Ja vienaldzīgi ejam garām naidam, jo šķiet, ka tas mūs neskar, tad šī naida atbalsis jau pavisam drīz ietekmēs arī mūsu dzīvi. Mēs ļaujam to veidot kādam citam.

Latvijas publiskajā telpā jau kādu laiku esam ļāvuši atbalsoties naidam pret dažādām sabiedrības mazākuma grupām – vai tie būtu LGBT+ cilvēki, bēgļi, cilvēki ar atšķirīgu ādas krāsu vai etnisko izcelsmi. Tas, kas vairo šo naidu, ir klusums tam apkārt. Klusumā telpa tiek piepildīta ar naida atbalsīm – un mēs esam ļāvuši veidot mūsu vidi kādam citam. Šis naids nav Latvijas sabiedrība.

Pēdējos deviņus mēnešus LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka" ir aktīvi sekojusi līdzi naida runai sociālo tīklu platformās, un dati rāda, ka tās izplatība ir ārkārtīgi pieaugusi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. To gan var skaidrot ar to, ka Covid-19 apstākļi mūs komunikācijas ziņā ir ierobežojuši e-vidē, kur daudzi no mums jūtas drosmīgi, slēpjoties aiz izdomātiem kontiem vai anonīmiem komentāriem.

Naida runa ir pieaugusi vairāk nekā četras reizes, salīdzinot ar 2019. gadu, kā arī tā bieži kļuvusi naidīgāka, tomēr svarīgi atgādināt, ka pat tas, kas mums šķiet anonīms, tāds gluži nav – internetā nekas nepazūd un pārkāpumi var tikt sodīti ar visu likuma bardzību.

Kā atbildēt naidam? Ar mīlestību. Kad notiek uzbrukumi atšķirīgajam, ģimeņu šķirošana pareizajās un nepareizajās, cilvēku atstumšana, izslēgšana un diskriminēšana, mūsu uzdevums ir neklusēt. Taču tas nenozīmē strīdēties, kaut ko pierādīt vai atspēkot. Tas nozīmē piepildīt mūsu vidi ar atbalstu, sapratni, pieņemšanu un, jā, arī mīlestību.

Tā vietā, lai nostātos pret kaut ko, mums jāiestājas par. Kad kādam uzbrūk, mēs kā sabiedrība iegūstam daudz vairāk, nevis cīnoties pret uzbrucēju un vairojot naidu, bet atbalstot un aizsargājot mūsu līdzcilvēkus un vairojot mīlestību. Cieņpilna sabiedrība un iekļaujoša vide pozitīvi ietekmē mūs visus – gan katru indivīdu, gan sabiedrību kopumā. Bet to uzbūvēt varam tikai mēs paši, ja katrs indivīds izdarīs izvēli, kas mēs esam - diskriminācijas vai mīlestības nācija.

Šķiet, ka izvēle ir pavisam vienkārša. Cienīt, atbalstīt un pieņemt taču ir daudz vieglāk nekā ienīst, cīnīties pret kādu vai ierobežot kāda cilvēka tiesības uz to, kas ir tev pašam. Viendzimuma ģimenēm, kurām šobrīd ir liegta valsts aizsardzība un kuras atsevišķi indivīdi cenšas visiem spēkiem noniecināt, ir nepieciešams visu mūsu atbalsts un mīlestība, lai naids, kas pret tām tiek vērsts, nepiepildītu un nesaindētu vidi, kurā mēs visi dzīvojam.

Mūsu spēkos ir izdarīt šo izvēli, lai naida atbalss mūsu visu kopīgajā telpā vairs neskanētu tik skaļi. To nevar apklusināt ar vēl vairāk naida. To var apklusināt tikai ar – vairāk mīlestības.

Cieņpilna attieksme, saticība, iekļaujoša sabiedrība un atbalsts dažādībai ir jau pārbaudīti rīki, lai veicinātu jebkuras valsts un sabiedrības labklājību un labsajūtu. Tā nav nejaušība, ka laimīgākie cilvēki pasaulē dzīvo valstīs, kuras neatstumj un nediskriminē, bet gan pieņem dažādību kā vērtību. Allaž būs kāds indivīds, kuram labāk patīk atrasties nepārtrauktā kautiņā, fiziskā vai virtuālā, un cīnīties pret kādu.

Taču tikai un vienīgi no mums ir atkarīgs, vai mēs pieļausim, ka šie indivīdi veido vidi, kurā mēs dzīvojam. Vai mēs ļausim šim naidam atbalsoties klusumā, vai noslāpēsim to ar atbalstu, saticību un prieku. Dzīvot ir skaisti, bet dzīvot ar mīlestību un saticību – vēl skaistāk. Un tas ir atkarīgs no mums.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...