Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas atšķir mūs, cilvēkus, no citām dzīvām būtnēm? Tās ir emocijas, empātija un spēja pieņemt lēmumus un izdarīt izvēles, kas balstītas daudz sarežģītākos procesos nekā tikai instinkti. Pasaule ap mums nav tikai rīks izdzīvošanai, – mēs to veidojam, cik vien tas ir mūsu spēkos, gan emocionāli, gan racionāli.

Par vidi, kādā mītam, esam atbildīgi mēs paši. Var šķist neiespējami vienam indivīdam ietekmēt kolektīvo, visas sabiedrības veidoto vidi. Taču sabiedrība, protams, ir daudzu indivīdu kopums, tāpēc katra devums mūsu dzīves telpā ir nozīmīgs.

To, kādā Latvijā mēs šobrīd dzīvojam, nosaka katra indivīda rīcība. Ja vairākums no mums vienkārši samierinās ar vidi, kurā nejūtas labi, tad šo vidi veido kāds cits. Ja vienaldzīgi ejam garām naidam, jo šķiet, ka tas mūs neskar, tad šī naida atbalsis jau pavisam drīz ietekmēs arī mūsu dzīvi. Mēs ļaujam to veidot kādam citam.

Latvijas publiskajā telpā jau kādu laiku esam ļāvuši atbalsoties naidam pret dažādām sabiedrības mazākuma grupām – vai tie būtu LGBT+ cilvēki, bēgļi, cilvēki ar atšķirīgu ādas krāsu vai etnisko izcelsmi. Tas, kas vairo šo naidu, ir klusums tam apkārt. Klusumā telpa tiek piepildīta ar naida atbalsīm – un mēs esam ļāvuši veidot mūsu vidi kādam citam. Šis naids nav Latvijas sabiedrība.

Pēdējos deviņus mēnešus LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka" ir aktīvi sekojusi līdzi naida runai sociālo tīklu platformās, un dati rāda, ka tās izplatība ir ārkārtīgi pieaugusi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. To gan var skaidrot ar to, ka Covid-19 apstākļi mūs komunikācijas ziņā ir ierobežojuši e-vidē, kur daudzi no mums jūtas drosmīgi, slēpjoties aiz izdomātiem kontiem vai anonīmiem komentāriem.

Naida runa ir pieaugusi vairāk nekā četras reizes, salīdzinot ar 2019. gadu, kā arī tā bieži kļuvusi naidīgāka, tomēr svarīgi atgādināt, ka pat tas, kas mums šķiet anonīms, tāds gluži nav – internetā nekas nepazūd un pārkāpumi var tikt sodīti ar visu likuma bardzību.

Kā atbildēt naidam? Ar mīlestību. Kad notiek uzbrukumi atšķirīgajam, ģimeņu šķirošana pareizajās un nepareizajās, cilvēku atstumšana, izslēgšana un diskriminēšana, mūsu uzdevums ir neklusēt. Taču tas nenozīmē strīdēties, kaut ko pierādīt vai atspēkot. Tas nozīmē piepildīt mūsu vidi ar atbalstu, sapratni, pieņemšanu un, jā, arī mīlestību.

Tā vietā, lai nostātos pret kaut ko, mums jāiestājas par. Kad kādam uzbrūk, mēs kā sabiedrība iegūstam daudz vairāk, nevis cīnoties pret uzbrucēju un vairojot naidu, bet atbalstot un aizsargājot mūsu līdzcilvēkus un vairojot mīlestību. Cieņpilna sabiedrība un iekļaujoša vide pozitīvi ietekmē mūs visus – gan katru indivīdu, gan sabiedrību kopumā. Bet to uzbūvēt varam tikai mēs paši, ja katrs indivīds izdarīs izvēli, kas mēs esam - diskriminācijas vai mīlestības nācija.

Šķiet, ka izvēle ir pavisam vienkārša. Cienīt, atbalstīt un pieņemt taču ir daudz vieglāk nekā ienīst, cīnīties pret kādu vai ierobežot kāda cilvēka tiesības uz to, kas ir tev pašam. Viendzimuma ģimenēm, kurām šobrīd ir liegta valsts aizsardzība un kuras atsevišķi indivīdi cenšas visiem spēkiem noniecināt, ir nepieciešams visu mūsu atbalsts un mīlestība, lai naids, kas pret tām tiek vērsts, nepiepildītu un nesaindētu vidi, kurā mēs visi dzīvojam.

Mūsu spēkos ir izdarīt šo izvēli, lai naida atbalss mūsu visu kopīgajā telpā vairs neskanētu tik skaļi. To nevar apklusināt ar vēl vairāk naida. To var apklusināt tikai ar – vairāk mīlestības.

Cieņpilna attieksme, saticība, iekļaujoša sabiedrība un atbalsts dažādībai ir jau pārbaudīti rīki, lai veicinātu jebkuras valsts un sabiedrības labklājību un labsajūtu. Tā nav nejaušība, ka laimīgākie cilvēki pasaulē dzīvo valstīs, kuras neatstumj un nediskriminē, bet gan pieņem dažādību kā vērtību. Allaž būs kāds indivīds, kuram labāk patīk atrasties nepārtrauktā kautiņā, fiziskā vai virtuālā, un cīnīties pret kādu.

Taču tikai un vienīgi no mums ir atkarīgs, vai mēs pieļausim, ka šie indivīdi veido vidi, kurā mēs dzīvojam. Vai mēs ļausim šim naidam atbalsoties klusumā, vai noslāpēsim to ar atbalstu, saticību un prieku. Dzīvot ir skaisti, bet dzīvot ar mīlestību un saticību – vēl skaistāk. Un tas ir atkarīgs no mums.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...