Iesaki rakstu: 
Aizgāju pie šuvējas. Viņa mani satraukti sveica ar vārdiem: „Vai lasījāt šodienas avīzi tādu un tādu? Vai lasījāt dzejoli tādu un tādu? Krievi grib pārņemt Latviju! Šujot es visu dienu klausos radio, es vairs nevaru to izturēt – viņi grib mūs pievienot Krievijai!!! Vai tad jūs nesaprotat? Vai tad jūs neinteresē Latvijas liktenis, vai tad jūs nezināt savas tautas vēsturi, vai jūs vispār kaut ko zināt?”
Biju apstulbota no negaidītā uzbrukuma. Man pašai likās, ka zinu ļoti daudz - jo, vai tad Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs pēdējo 20 gadu laikā būtu būtiski mainījies? Un kam šāda pēkšņa saruna? Biju izbrīnīta – agrāk pazinu šuvēju kā nosvērtu cilvēku, kuru interesēja tikai tīri praktiskas lietas. Bet propaganda strādā un panāk savu. Jūtot perspektīvu trūkumu, cilvēki ir meklējuši un nu atraduši ienaidniekus. Jā, Latvija ir mainījusies. Un tas, ko es agrāk zināju, tagad vairs nav taisnība.
Un tas, ko es agrāk, kā man likās, zināju par daudz ko citu, arī neizrādījās taisnība. Ir kāda trupe, kas pagaidām vēl slēpjas zem spoži un respektabli lakotas finiera kārtas. Bet tagad par visu pēc kārtas.
Kā nu gadījās, kā ne, bet pirms gadiem iegādājos Grieķijas valdības vērtspapīrus – obligācijas. Ienesība šķita atbilstoša, un kas gan tik šausmīgs varētu notikt ar Eiropas Savienības un mūsu kārotās eirozonas valsti? Vai tad Savienībā nevalda civilizācija un likumība, kas nostiprināta biezos regulu, direktīvu un citu tiesību aktu sējumos? Vai tad, mūsu – Eiropas pilsoņu, interešu pārstāvībai nestrādā Eiropas parlamentārieši un tūkstošiem birokrātu? Ja arī kādas problēmas rastos, tad tās taču tiktu risinātas taisnīgi un saskaņā ar likumiem.
Pēdējās nedēļās esmu pārliecinājusies, ka viss ir izrādījies gluži ne tā. Eiropas Savienības tiesību akti nosaka, ka visiem vienādu vērtspapīru īpašniekiem ir vienādas tiesības. Klaji to ignorējot, pagājušā nedēļā Eiropas Centrālā Banka paklusām vienojās ar Grieķijas valdību, un aiz muguras citiem obligāciju īpašniekiem (arī man) pilnībā un pat ar ievērojamu peļņu izglāba visus savus ieguldījumus Grieķijas vērtspapīros. Uz manām vēstulēm ar lūgumu šo paskaidrot Eiropas Centrālā Banka neatbild.
Grieķi ir apņēmības pilni pieņemt jaunus likumus, paredzot tajos, ka obligāciju īpašnieki (tādi kā es), lūk, paši it kā brīvprātīgi atsakoties no puses naudas, bet otru pusi piekrītot saņem 30 gadu laikā! Uz manām vēstulēm, ka ne no kādas naudas es brīvprātīgi neatsakos, ka pret manas naudas konfiskāciju ar jaunizdomātu likumu palīdzību kategoriski iebilstu, ka tamlīdzīgu likumu obligāciju iegādes brīdī nebija, bet likumu izmaiņu piemērošana ar atpakaļejošu spēku ir pretrunā ar jebkādiem tiesību principiem, Grieķijas amatpersonas neatbild. Uz maniem jautājumiem par nostāju šajā jautājumā neatbild arī Eiropas Komisija.
Šo darbību mērķis ir konfiscēt obligāciju īpašnieku, arī manu naudu, tomēr nenosaucot to par Grieķijas saistību neizpildi, jo Grieķija, lūk, izpildīs visas savas saistības saskaņā ar Grieķijas likumiem, bet likumi paredzēs to, ko paredzēs (skatīt iepriekš). Turklāt Eiropas Centrālās Bankas un, iespējams, arī citu priviliģēto obligāciju īpašnieku ieguldījumi pirms šādu likumu pieņemšanas ir jau glābti.
Labrīt, esiet sveikti Eiropas Savienībā un eirozonā!
Es nemaz neapvainojos, ka lasot šīs manas žēlabas, daudzi gardi smejas. Pati muļķe! Jā, protams! Nemaz nenoliedzu, ka Grieķija nespēj pildīt savas saistības, jo, pat esot šajā situācijā, nav pārdevusi nevienu valstij piederošu zemi, ēku vai uzņēmumu, kuri Grieķijas valdībai pieder simtiem miljardu eiro vērtībā. Grieķija vēl nav atlaidusi nevienu valsts sektora darbinieku, bet no darba atstādinātos darbiniekus ievietojusi „darbinieku bankā”, kur tie turpina saņemt algu. Grieķija pilnīgi likumīgi gatavojas piekrāpt obligāciju īpašniekus (izņemot priviliģētos - tādus kā Eiropas Centrālā Banka), un pašlaik šķiet, ka ar Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda atbalstu grieķiem šis manevrs lieliski izdosies.
Patiešām arī es esmu bijusi propagandas apstulbota, līdzīgi kā pašlaik daudzi Latvijas iedzīvotāji, tikai citā jautājumā. Eiropas Savienības skaistais karogs, biezie likumu sējumi un greznās telpas mani tiktāl suģestējušas, ka esmu ieguldījusi Eiropas Savienības valsts valdības vērtspapīros. Tagad Eiropas Komisijas amatpersonas jau mēnešiem neatbild uz manām vēstulēm, jo tajās uzdotie jautājumi ir pārāk neērti, un atbildes uz tiem būtu pašiem autoriem nepatīkamas. Šonedēļ iegriezos Eiropas Komisijas mājā tepat Aspazijas bulvārī, lai kārtējo reizi painteresētos, kad Eiropas Komija atbildēs uz manām vēstulēm. Spoži un respektabli lakotas grīdas, griesti divu stāvu augstumā un laipna meitene, kas norāda uz Eiropas Komisijas labas gribas kodeksu, kurā paredzēta atbildes sniegšana uz pilsoņa iesniegumu 15 dienu laikā. Kāpēc manā gadījumā tā nenotiek, meitene nezina.
Lūk, sniegšu jums, mīļie lasītāji, šādu man dārgi maksājušu pamācību, turklāt pilnīgi par velti: nedariet tā kā es! Atturieties no ieguldījumiem Eiropas Savienības valdību vērtspapīros, jo iznākums var pārspēt jūsu ļaunākās aizdomas. Nedomājiet, ka tas, kas notiek ar maniem ieguldījumiem Grieķijas valdības vērtspapīros, nevar notikt ar jūsu ieguldījumiem kādas citas Eiropas Savienības valdības vērtspapīros. Jo zem respektabla lakojuma slēpjas trupe - brīdī, kad jums būs vajadzīgs atbalsts, grīda zem jūsu kājām vienkārši iebruks.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
