Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pārstāvot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), vēlos atsaukties uz Latvijas valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājumu publiski izteikties par SEPLP padomes locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās un atgriešanās iemesliem un viņas aktualizētajiem jautājumiem, tajā skaitā – kāpēc 33 gadus pēc neatkarības atjaunošanas sabiedriskie mediji turpina radīt saturu krievu valodā un kā būtu stiprināms valsts valodas lietojums mediju telpā atbilstoši Nacionālās drošības koncepcijai?

Uzreiz jāuzsver, ka šie jautājumi padomē kā koleģiālā institūcijā ir tikuši aktualizēti, pērn pieņemot padomes konceptuālo pozīciju, par kuru ir informētas sabiedrisko mediju valdes. Plāns šobrīd tiek detalizēts un tiks publiskots aprīlī Saeimas mediju politikas apakškomisijā. SEPLP darbs rit ļoti dinamiski, un mums jāspēj kopā veidot stratēģiju, kā elektroniskie mediji sarunāsies ar krievvalodīgo auditoriju pēc 2026. gada.

Ko saka sabiedrības aptaujas dati?

Pirms atbildēt uz ievadā pamatoto, bet vienlaikus komplicēto jautājumu, minēšu pāris būtisku faktu, kas ir svarīgi kvalitatīvai diskusijai. Saskaņā ar 2023. gadā veikto sabiedriskā labuma aptauju1, sabiedriskie mediji – LR, LTV un tās paspārnē esošais portāls LSM.lv – sasniedz 73% mazākumtautību mērķauditorijas. Tā ir ievērojama auditorija, jo trīs no četriem Latvijā dzīvojošiem cittautiešiem vismaz reizi nedēļā lieto Latvijas sabiedrisko mediju saturu. Galvenokārt tas notiek krievu, mazāk latviešu, bet vēl mazāk citās valodās – ukraiņu, poļu, romu un citās. Pētījuma rezultāti un sasniedzamie mērķi konkrētajā mērķauditorijā iekļauti SEPLP vadlīnijās2 un LTV, LR 2024. gada sabiedriskā pasūtījuma plānos3, paredzot pakāpenisku konkrētās mērķauditorijas sasniedzamības pieaugumu.

Analizējot sabiedrisko mediju apkopoto informāciju – “Gemius” par auditorijas izvēlēm internetā un “Kantar” par auditorijas lineāro TV un radio satura lietojumu, var secināt, ka cittautieši sabiedrisko mediju saturu latviešu valodā sāk patērēt vairāk, tomēr šī tendence ir lēni augoša – straujāk LSM.lv, lēnāk Latvijas Radio un minimāli Latvijas Televīzijas programmās. Mediju un it īpaši ziņu patēriņu var salīdzināt ar grāmatu lasīšanu, tos pamatā lieto dzimtajā valodā, neskatoties uz to, ka vairums cittautiešu latviešu valodu saprot.

Esmu pret divkopienu valsti!

Vēlreiz vēlos skaidri un nepārprotami uzsvērt – arī es, līdzīgi kā mana kolēģe Sanita Upleja-Jegermane, esmu pret divkopienu valsts izveidi un uzturēšanu, atbalstu valsts valodas stiprināšanu, tomēr nepiekrītu, ka sabiedriskie mediji ir vainojami cittautiešu integrācijas problēmās Latvijā. Tieši pretēji, sabiedriskie mediji ar aptuveni 300 tūkstošus lielu sasniegto mērķauditoriju ir vieni no retajiem, kas šo sabiedrības daļu ik dienu uzrunā,  nodrošinot, ka viņi ir Latvijas, nevis kādas citas valsts informatīvajā telpā. 

Analizējot tās pašas sabiedriskā labuma aptaujas datus, var secināt,  ka sabiedriskā medija satura lietotāji, tostarp mazākumtautību pārstāvji, kopumā vairāk uzticas Latvijas valsts pārvaldei4 nekā tie, kuri sabiedriskos medijus nelieto, kas ļauj domāt, ka šajā mērķauditorijā būs vairāk tādu, kas ārējā apdraudējuma gadījumā rīkosies atbilstoši nacionālās drošības interesēm. Rezultātā nonākam pie ievaddaļā uzdotā jautājuma sarežģītākās daļas – par cīņu ar dezinformāciju informatīvā kara apstākļos, kur sabiedriskajam medijam ir būtiska, lai neteiktu – izšķiroša un, manuprāt, pietiekami nenovērtēta nozīme.

Kādas ir alternatīvas sabiedriskajiem medijiem krievu valodā?

Domājot par valodas lietojumu un iespējamiem risinājumiem, būtisks ir šāds jautājums – ja sabiedrisko mediju platformas krievu valodā beigs pastāvēt, kādu informāciju ikdienā patērēs tie tūkstoši, kas šobrīd lieto sabiedrisko mediju saturu krievu valodā un vairs nelietos sabiedrisko mediju ziņu un analītisko saturu latviešu valodā? Cik tieši šādu cilvēku būtu, šī raksta autora uzrunātie eksperti atturas prognozēt, taču es atļaušos izteikt paredzējumu, ka sabiedrisko mediju kopējā auditorijas sasniedzamība būtiski pazeminātos, jo īpaši Rīgā un Latgalē.

Minēšu piemēru: Latvijas Radio programma LR4 “Doma laukums” ir vienīgā informatīvā svešvalodās raidošā radiostacija Latvijā, kura ir vērsta uz integrācijas veicināšanu un Latvijas piederības izjūtas veidošanu.5 Saskaņā ar “Kantar” datiem tā ir viena no populārākajām  radiostacijām Latgalē, nedēļā visā Latvijā sasniedzot 162 tūkstošus lielu auditoriju.6

Slēdzot, piemēram, LR4 “Doma laukums”, pirmā alternatīva klausītājiem būtu kāda no 17 komercradiostacijām, kas saņēmušas NEPLP licenci raidīšanai svešvalodā. Daudzas no tām ikdienā raida Krievijas estrādes mūziku un labākajā gadījumā pāris reižu dienā nolasa ziņu aģentūras LETA sagatavotās  ziņas, bet bieži nav pat to. Dažas ir saņēmušas bargus regulatora sodus par pārkāpumiem, vienai pat tika atņemta licence.7 Jāuzsver, ka arī šīs komercradiostacijas, līdzīgi kā LR4, izmanto valsts ierobežoto FM resursu, taču par to kaitējumu divkopienu sabiedrības veidošanā tiek runāts mazāk. Mana pārliecība ir, ka LR4 auditorijas pārdale par labu komercradiostacijām ne stiprinās ne valsts drošību, ne veicinās valsts valodas lietojumu.

Otra alternatīva ir internets – ar brīvu piekļuvi gan kvalitatīvam saturam ziņu portālos, gan apšaubāmas kvalitātes saturam sociālajos tīklos, kas nereti  ģenerēts Kremļa propagandas apcirkņos.

Savukārt trešā alternatīva ir televīzija, taču Latvijā veidotajām TV programmām ar konkrētās mērķauditorijas sasniegšanu nesokas. Arī pēc Kremļa propagandas kanālu slēgšanas, kurā man bija gods ņemt aktīvu dalību,  analizējot “Kantar” datus, var secināt, ka cittautieši nav sākuši vairāk skatīties LTV “Panorāmu” vai TV3 “Ziņas”. Televizors šajās ģimenēs tiek ieslēgts, taču, visticamāk, lai paskatītos “YouTube” vai,  iespējams, nelegālu TV pieslēgumu.

Ceturtā alternatīva ir krievu valodā rakstošā prese, bet par šī satura žurnālistikas kvalitāti publiskajā telpā dzirdami dažādi vērtējumi. Līdz ar to publiskajā diskusijā ir pilnīgi pamatoti uzdot jautājumu par ieguvumu valsts drošībai, ja LR4 auditorija izvēlētos kādu no manis nosauktajām alternatīvām. Taču vienlaikus ar augstu ticamību var prognozēt, ka sabiedriskajos medijos latviešu valodas lietojuma īpatsvars šādas izvēles gadījumā augtu straujāk nekā šobrīd, īpaši, ja sabiedriskais medijs veidos šai mērķauditorijai interesējošu saturu.  

Rus.LSM.lv nākotne bez “rus”

Atbildot uz ievadā uzdoto jautājumu, kas lielā mērā ir par mazākumtautību platformas Rus.LSM.lv un LR4 nākotni, paudīšu viedokli, ko esmu aizstāvējis SEPLP un sarunās ar mediju valdēm: sabiedriskajā pasūtījumā ir jānotiek izmaiņām, līdzīgām tām, kas pēc Krievijas sāktās agresijas Ukrainā ir vērojamas Latvijas sabiedrībā un kas ir vērstas uz latviešu valodas lomas stiprināšanu.

Ja šobrīd krievu valodas saturam tiek tērēti ap 10% no kopējām satura budžeta izmaksām, tad tuvākajā nākotnē šai proporcijai būtu jāsamazinās par labu saturam valsts valodā. Rus.LSM.lv zīmols, kas simbolizē sabiedrisko mediju mazākumtautību platformu ar saturu ukraiņu, poļu un citās valodās, bet vienlaikus ietver agresorvalsts simboliku, nebūtu saglabājams. Līdz ar sabiedrisko mediju apvienošanu krievu un latviešu redakcijām būtu jāstrādā kopā, nevis atsevišķi, kā tas ir šobrīd, jo atbilstoši sabiedrisko mediju misijai ir svarīgi, ka žurnālisti, kuru dzimtā valoda ir krievu, veido saturu latviešu valodā, savukārt latviešu redakciju saturs nonāk mazākumtautību platformā, – šādā sadarbībā redzu lielus ieguvumus, un tā ir arī normāla prakse citviet pasaulē.

Kāda būtu Latvijas Radio 4 nākotne?

Sarežģītākais jautājums ir par LR4 nākotni. Radio kanālam ir uzticīga, pārsvarā gados vecāka auditorija. Kvalitatīvu alternatīvu komercradio vidū, manuprāt, nav, un, ņemot vērā, ka LR4 šobrīd vislabāk no visām sabiedrisko mediju platformām spēj uzrunāt iedzīvotājus Latgalē, ir pamats bažām par to, vai daļu šīs auditorijas Latvijas informatīvā telpa nezaudētu.

Vienlaikus ceru, ka dilemmu starp uzdevumu stiprināt valsts valodas lomu un bažām par dezinformācijas riska pieaugumu palīdzēs risināt nesenie notikumi ar kolēģes Uplejas-Jegermanes atkāpšanos un Saeimas apakškomisijā8 Latvijas Radio valdes pausto atbalstu viņai kā Latvijas Radio kuratorei, kam sekoja atkāpšanās iesnieguma atsaukšana.

Paļaujos, ka Upleja-Jegermane ne vien spēs publiski uzsvērt savu atšķirīgo viedokli no citiem SEPLP locekļiem, bet arī piedāvās konkrētas izmaiņas sabiedriskajā pasūtījumā, ko izpratīs Latvijas Radio kolektīvs un kas spēs kliedēt ekspertu bažas par dezinformācijas risku palielināšanos. Ceru arī uz Uplejas-Jegermanes atbalstu ļoti konkrētiem priekšlikumiem, kas vērsti uz sabiedrisko mediju satura kvalitātes mērķtiecīgu stiprināšanu, izmantojot SEPLP dotās pilnvaras sabiedriskā pasūtījuma un mediju budžeta apstiprināšanā, vienlaikus nodrošinot redakcionālo neatkarību.

Vadmotīvs turpmākajiem soļiem – nacionālā drošība un konstruktīvs darbs

Šobrīd ir svarīgi neizplūst emocijās, bet konstruktīvi turpināt strādāt pie sabiedrisko mediju apvienošanas saskaņā ar plānu, esot vērstiem uz risinājumu atrašanu un atklāti diskutējot par neskaidrajiem jautājumiem.

Es ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka lielākais kaitējums sabiedrisko mediju attīstībai ir ilgstoša neskaidrība un šaubas, līdz ar to esmu gatavs ne vien diskutēt, bet pieņemt lēmumus, kas atbilst Nacionālās drošības koncepcijas mērķim par valsts valodas stiprināšanu un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajām padomes funkcijām. Tas uzliek SEPLP pienākumu vērtēt ārējos apstākļus un piedāvāt vispārējās sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības stratēģijas, kā arī aizstāvēt sabiedrības intereses, neprasot un nepieņemot norādījumus no citām institūcijām. 

1 https://www.seplp.lv/lv/sabiedriskais-labums. Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskais labums. 2023. gada pētījuma rezultāti. Dr. sc. soc. Andris Saulītis, AS “Norstat Latvija”. Kopumā aptaujāti 3614 respondenti.

2 https://www.seplp.lv/lv/vadlinijas-2023-2025-gadam-un-uzdevumi-plana-sagatavosanai-2023-un-2024-gadam, 28. lpp.

3 https://www.seplp.lv/lv/sabiedrisko-mediju-pasutijums

4 https://www.seplp.lv/lv/sabiedriskais-labums, 24. lpp.

5 https://www.seplp.lv/lv/latvijas-radio-sabiedriskais-pasutijums, 11. lpp.

6 https://www.kantar.lv/petijumu-dati/radio-dati/

7 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/anules-radio-pik-apraides-atlauju.a411149/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-velreiz-soda-baltkom-radio-par-sleptu-prieksvelesanu-agitaciju--soreiz-ar-10500-eiro.a377093/

8 https://www.delfi.lv/193/politics/56397932/satura-ipatsvars-krievu-valoda-sabiedriskajos-medijos-mazinasies-pagaidam-nav-zinams-ka-tas-notiks

* Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...