Iesaki rakstu: 
Vakantajam Rīgas brīvostas valdes locekļa amatam, kas atbrīvojies līdz ar Rīgas domes deputāta Olafa Pulka (Vienotība) pilnvaru termiņa beigām, visticamākais, Reformu partija plāno virzīt mazpazīstamo uzņēmēju, Reformu partijas pārstāvi Matīsu Kaļānu, kas līdz šim medijos pieminēts tikai kā vēdisko zināšanu students un vecāku iniciatīvas grupas Nauda seko bērnam pārstāvis. Kaļāns Pietiek sniedz savu skaidrojumu gan par gūto izglītību, gan par to, kādā veidā un kas viņu varētu virzīt šim postenim.
- Visupirms vēlos uzsvērt, ka atbilstoši likumdošanai un normatīvajiem aktiem valdes locekļus brīvostās deleģē un izvirza attiecīgās nozares ministrijas un pašvaldības. Manā rīcībā patlaban nav informācijas, ka kāda no ministrijām vai pašvaldībām būtu nolēmusi manu kandidatūru virzīt apstiprināšanai kādas no brīvostas valdes locekļa amatam.
- Kāda ir Jūsu izglītība vai pieredze tieši ostu pārvaldes jomā? Kas tieši liek Jums domāt, ka tā ir pietiekama, lai kļūtu par Rīgas brīvostas valdes locekli?
- Brīvostas valde pēc savas būtības pilda padomei raksturīgās uzraugošās funkcijas, tāpēc valdes locekļu pienākumos ir nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesu skaidrību, caurspīdīgumu, finanšu vadības un atskaišu uzraudzību, brīvostas darbības procesu uzraudzību, stratēģisko mērķu un uzdevumu definēšanu un izpildes uzraudzību, godīgu, caurskatāmu, skaidri saprotamu un vienlīdzīgu noteikumu visiem brīvostas klientiem, sadarbības partneriem un pakalpojumu sniedzējiem ievērošanu, kā arī investīcijām labvēlīgu apstākļu radīšana un uzturēšana.
Gan mana augstākā izglītība uzņēmējdarbības vadībā ar specializāciju finansēs, ekonomikā un starptautiskajā uzņēmējdarbībā, gan arī profesionālā darba pieredze bijusi saistīta ar visiem šiem jautājumiem, tostarp esmu strādājis arī ar loģistikas un transporta, t.sk. ostās strādājošiem uzņēmumiem, jautājumiem, darbojoties korporatīvo finanšu (uzņēmumu pirkšanas/pārdošanas darījumu) jomā, kas ļautu man pilnvērtīgi veikt brīvostas valdes locekļa pienākumus, ja mana kandidatūra tiks virzīta apstiprināšana Ministru kabinetā un gūs Ministru kabineta atbalstu.
- Kādi precīzi ir Reformu partijas izvirzītie kritēriji ostu valdes locekļiem, kad un kas tos apstiprinājis (uzskaitiet visus kritērijus, to apstiprinātāju vārdus un uzvārdus, apstiprināšanas datumu)?
- Reformu partijas valdes apstiprinātie kritēriji tika nopublicēti partijas mājaslapā: http://reformupartija.lv/2012/01/19/priekslikums-pie-koalicijas-sadarbibas-padomes-16-01-2012-sedes-2-jautajuma%e2%80%a8%e2%80%9cpar-kriterijiem-kandidatu-izvirzisanai-un-apstiprinasanai-ostu-valdes%e2%80%9d/ .
Kritēriji ir:
1) Kvalifikācija – augstākā izglītība vadības disciplīnās, jurisprudencē, finanšu vadībā, ekonomikā vai citā radniecīgā jomā,
2) Profesionāla kompetence un pieredze – vismaz 5 gadu pieredze ar jurisprudenci, ekonomiku, uzņēmējdarbību vai organizāciju vadību saistītās jomās; pieredze ostu, tranzīta un loģistikas jautājumos uzskatāma par priekšrocību,
3) Laba personiska un profesionāla reputācija.
- Kad tieši un kas tieši Jūs izvirzīja kā vienu no Reformu partijas iespējamajiem kandidātiem brīvostu valdes locekļa amatam (izvirzītāju vārdi un uzvārdi, izvirzīšanas procedūras apraksts)? Kad tieši un kas tieši Jūs vērtēja kā vienu no Reformu partijas iespējamajiem kandidātiem brīvostu valdes locekļa amatam (vērtētāju vārdi un uzvārdi, vērtēšanas datumi, vērtēšanas procedūras apraksts)? Kas ir pārējie Reformu partijas kandidāti brīvostu valdes locekļa amatam (vārdi un uzvārdi, kvalifikācija)?
- Sarunas par iespēju kļūt par vienu no brīvostas valdes locekļa amata kandidātiem šā gada sākumā (janvārī) man bijušas ar ekonomikas ministra biroja pārstāvjiem, kā arī Reformu partijas valdi. Attiecīgā RP valdes sēde notika 16.janvārī. Sarunu laikā tika vērtēta mana kvalifikācija, profesionālā darbība, redzējums par ostu darbībā nepieciešamajiem uzlabojumiem un investīciju vidi. Par pārējām kandidatūrām neesmu informēts.
- Kādos apstākļos, kādu iemeslu dēļ pārtraucāt darbu AS Swedbank?
- 2008.gada sākumā jau bija diezgan skaidrs, ka Latvijas ekonomiku un finanšu sektoru gaida būtiskas pārmaiņas. Tajā laikā arī bija ļoti interesants piedāvājums izmēģināt spēkus starptautiskā uzņēmējdarbības vidē. Izvērtējot savas personīgās izaugsmes un attīstības iespējas, kā arī ekonomisko situāciju, šo izaicinājumu arī pieņēmu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
