Esmu vērsusies tiesā savu bērnu un visu topošo vecuma pensionāru interesēs, kuri neko nesaņems Pensiju likuma anomāliju dēļ

Pašreizējais iemaksu un izmaksu princips ir pēc krievu mafijas MMM piramīdas principa – panākt, lai visi vairāk iemaksā un pirmajiem maksātājiem tiek lielās izmaksas kā bēdīgi slavenajam Liepājas metalurga „saimniekam” Sergejam Zaharjinam, atstājot pārējos bez sociālā nodrošinājuma pieņemamā labklājības līmenī, ko valstij būtu jānodrošina katram viņa vecumdienās.

Piemēram, Latvenergo un Lattelecom 1999. gadā nodibināja saviem darbiniekiem pirmo slēgto pensiju fondu, un ja S.Zaharjins būtu strādājis Latvenergo, tad viņš no valsts būtu saņēmis 19 000 mēnesī (neoficiālā informācija) un no slēgtā pensiju fonda savas ieguldītās iemaksas no darba algas.

Valstij ir jānodrošina katram cilvēkam garantētā labklājība ne tikai piedzimstot, bet arī vecumdienās tik lielā mērā, cik valsts var atļauties nodrošināt, nevis jāparedz kapitālistus nodrošināt ar milzīgām pensijām, kas pārsniedz pieļaujamo un garantēto labklājības līmeni katram cilvēkam.

Valstij vairs nav Pensiju fonda, jo to 2004. gadā iepludināja valsts budžetā, un nav Pensiju nodokļa, kas paredzētu visus maksātājus personificēt un fonds nodrošinātu valsts pensiju izmaksas saskaņā ar valsts garantēto labklājības līmeni.

Pašlaik darbojas kādreizējā ministra Vladimira Makarova sauklis: "Celiet algas, palieliniet sociālās iemaksas, lai sociālajā budžetā ir vairāk naudas, jo šīsdienas maksātājiem ir jānodrošina pabalstu (bērniem,bezdarbniekiem,slimotājiem) izmaksas un valsts pensiju izmaksas, kas ātrā tempā pieaug."

Pastāvot šim principam, ka "šodienas algu saņēmējs nodrošina sociālās izmaksas visiem šodienas saņēmējiem", jaunā paaudze vairs nezina, kuri būs tie, kas pelnīs 2000-10 000 mēnesī un nodrošinās viņiem viņu valsts pensiju izmaksas, ja valsts neko negarantē?

Piemēram, bankām ir pienākums izmaksāt noguldījumus saskaņā ar garantijas likumu, bet uz pensiju izmaksām nav nekādu garantijas likumu. Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ - un nekas vairāk.

Pieteikums grozīt pieteikuma priekšmetu uz „Pieteikums par VSAA administratīvā akta izdošanas procesā pieļauto procesuālā pārkāpuma kļūdu konstatēšanu un morālā kaitējuma atlīdzību”

Administratīvā rajona tiesa Jelgavas tiesu nams

Tiesnesim Aldim Vīksnem

Atmodas ielā 19, Jelgava, LV-3007

Pieteicēja: Mārīte Vanaga, p/kods 240555-…,

2019. gada 08. jūlijā

Augstākā juridiskā spēka normas Satversmes 91. pants noteic, ka: „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas” un Satversmes 109. pants noteic, ka: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos”.

Savukārt Rīgas Administratīvā apgabaltiesa lietas Nr.A420528911 27.09.2013. gada Sprieduma 14 iedaļā sniedz atziņu par to, ka atbilstoši Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām 1. un 28. panta otrajai daļai Dalībvalstis atzīst personu ar invaliditāti tiesības uz sociālo aizsardzību un šo tiesību izmantošanu bez diskriminācijas invaliditātes dēļ un veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu un veicinātu šo tiesību īstenošanu.

Šīs konvencijas 2. pantā ir skaidrots, ka diskriminācija invaliditātes dēļ nozīmē jebkāda veida nošķiršanu, izslēgšanu vai ierobežošanu invaliditātes dēļ, kuras mērķis ir traucēt vai pilnībā nepieļaut visu politisko, ekonomisko, sociālo, kultūras, pilsonisko vai citu cilvēktiesību un pamatbrīvību atzīšanu, izmantošanu vai īstenošanu vienlīdzīgi ar citiem, vai kurai ir tādas sekas; tā ietver visas diskriminācijas formas, tostarp saprātīga pielāgojuma atteikumu.

Ņemot vērā to, ka iepriekš minētās lietas Nr.A420528911 ierosinātājs /pers.B/ arī bija 2. grupas invalīds un lieta administratīvajā apgabaltiesā tika ierosināta par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, jo, uzrakstot iesniegumu, vecuma pensijas piešķiršanai viņam bija ticis piešķirts vecuma pabalsts 45 Ls, tad atšķirībā no šīs personas B, es nekādu iesniegumu uz vecuma pensijas piešķiršanu VSAA nerakstīju un tādēļ nonācu pie secinājuma, ka mana sākotnējā 2018. gada 12. novembra sūdzība par VSAA lēmuma Nr.18/1811622 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu ir grozāma uz pieteikumu tiesai konstatēt VSAA administratīvā akta Nr.18/1811622 izdošanas procesā pieļautās procesuālā pārkāpuma kļūdas, jo tieši tās radīja man būtiskus tiesību aizskārumus invaliditātes dēļ un ka tas ir nepieciešams morālā kaitējuma atlīdzinājuma EUR 4590 pieprasīšanai.

Pamatojums uz VSAA 31.08.2018. gada administratīvā akta Nr.18/1811622 izdošanas procesā pieļautām procesuālā pārkāpuma kļūdām ir sekojoši:

Likums „Par valsts pensijām” 11.panta pirmā iedaļa noteic, ka: „Tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem”.

 Savukārt, šī likuma 27.pants noteic, ka: „Valsts pensiju pieprasa likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā.

Savukārt, likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 26.¹ pants noteic Aģentūras administrēto pakalpojumu pieprasīšanas kārtību:

(1) Sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju pieprasa un to piešķiršanai nepieciešamos dokumentus persona personīgi vai elektroniski iesniedz vienai no Aģentūras nodaļām. Ja attiecīgie dokumenti tiek nosūtīti elektroniski, tie noformējami atbilstoši elektroniskos dokumentus regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(2) Sociālās apdrošināšanas pakalpojuma (izņemot valsts pensiju) un valsts sociālā pabalsta pieprasījumu un to piešķiršanai nepieciešamos dokumentus persona var nosūtīt pa pastu vai iesniegt ar pilnvarotās personas starpniecību.

(3) Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv pieejamos Aģentūras administrētos pakalpojumus persona var pieprasīt, izmantojot portāla piedāvātos autentifikācijas līdzekļus.)

Savukārt likuma „Par valsts pensijām” 28.pants noteic Valsts pensiju piešķiršanas un pārrēķināšanas kārtību Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā:

(1) Pensijas pieprasījumu un pensijas piešķiršanai (pārrēķināšanai) nepieciešamos dokumentus, kā arī datus par pensijas pieprasītāja veikto apdrošināšanas iemaksu periodu un apjomu izskata Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļa, un tās amatpersona pieņem attiecīgu lēmumu.

(2) Ja pensijas pieprasījums tiek noraidīts, lēmumā norādāmi atteikuma iemesli.

(3) Valsts pensijas piešķiršanas, pārrēķināšanas un izmaksāšanas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

Ņemot vērā to, ka visas iepriekš minētās likuma normas par vecuma pensijas pieprasīšanu uz iesnieguma pamata un tā personīgu iesniegšanu VSAA iestādē attiecas uz visiem vienādi un noteica Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Jelgavas nodaļai šo procesuālo kārtību stingri ievērot, tad VSAA rīkojoties citādi, manā ieskatā, acīmredzami ir konstatējamas administratīvā akta(31.08.2018.g. lēmuma Nr.18/1811622) izdošanā pieļautās procesuālā pārkāpuma kļūdas saistībā ar aizmugurēju vecuma pensijas piešķiršanu man bez mana iesnieguma un dokumentiem, kā arī to personīgu neiesniegšanu VSAA nodaļā un tās izmaksu 2018. gada oktobra mēnesī, jo nevieni normatīvie akti neuzliek personai pienākumu saņemt pensiju.

Ja tiesa konstatēs, ka VSAA ir pieļāvusi procesuālās kļūdas administratīvā akta (31.08.2018. gada lēmuma Nr.18/1811622) izdošanā, tad man ir pamats lūgt tiesai atlīdzināt morālā kaitējuma atlīdzību 4590 EUR apmērā par manis diskrimināciju saistībā ar manu Satvermē noteikto pamattiesību un līdztiesību neievērošanu invaliditātes dēļ, kas man ir tikusi piešķirta uz mūžu.

Savukārt, ņemot vērā Saeimas sociālo lietu komisijas A.Barčas sniegto atbildi, ka: „[...] invaliditātes pensiju izmaksā personām līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai. Tā kā Jums šis noteiktais vecums tūlīt būs sasniegts, Jums jāuzraksta minētais iesniegums VSAA un, vienkāršiem vārdiem sakot, Jūsu līdzšinējā invaliditātes pensija iegūs citu nosaukumu – valsts vecuma pensija – BET TĀS APMĒRS NEMAINĪSIES. Aicinām Jūs izpildīt likumā „Par valsts pensijām” noteikto, uzrakstot iepriekš minēto iesniegumu, lai nezaudētu savus ikmēneša ienākumus”,

Tiesībsarga sniegto atbildi, ka:„[...] Pensiju likums paredz personai tiesības saņemt vecuma pensiju, ja ir izpildījušies noteikti kritēriji – ir sasniegts pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums un ir uzkrāts minimālais apdrošināšanas stāžs. Normatīvie akti neuzliek personai pienākumu saņemt pensiju. Tas, vai Jūs šīs tiesības izmantojat, ir atkarīgs tikai no Jums.”,

Labklājības ministrijas sniegto atbildi, ka: „ invaliditātes pensijas mērķis ir garantēt personai ienākumus darbaspēju zudumu gadījumā. Personām darbaspēju vecumā jeb aktīvajā darba periodā darba spēju zuduma (invaliditātes) kompensēšana tiek nodrošināta, izmaksājot invaliditātes pensiju. Saskaņā ar likumu darbaspēju zaudējums ir darbaspējīgā vecumā funkcionēšanas ierobežojuma rezultātā zaudētas vai ierobežotas vispārējās spējas strādāt. Savukārt, sasniedzot pesijas vecumu, personai zaudētie darba ienākumi tiek kompensēti ar vecuma pensiju. [...] Vēlamies brīdināt, ja Jūs nevērsīsieties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar iesniegumu par vecuma pensijas piešķiršanu, Jums invaliditātes pensija tiks pārtraukta un tālāka pakalpojuma izmaksa nenotiks”.

VSAA sniegto atbildi, ka:„[...] iesakām Jums nekavējoties iesniegt VSAA nodaļā iesniegumu vecuma pensijas piešķiršanai. Ja Jūs šo iesniegumu neiesniegsiet, tad pēc invaliditātes pensijas pārtraukšanas, t.i., 2018. gada 24. augusta Jums netiks izmaksāts nekāds pakalpojums.”, no kā izriet, ka bez manas gribas un bez iesnieguma VSAA man neko likumiski nevarēja piešķirt, pat vecuma pabalstu 45 Ls.

Vēlos norādīt, ka VSAA 31.08.2018.g. Lēmums nr. 18/1811622 tika taisīts ar atpakaļejošu datumu, jo izmaksa notika oktobra mēnesī.

Savukārt VSAA paskaidrojumā minētais, ka likumi, kas nosaka procesuālo gaitu vecuma pensijas pieprasīšanai un piešķiršanai ir jāpārkāpj, rada iespaidu par anarhismu valsts pārvaldes iestādē un sliktu tās pārvaldības principu, jo jebkurš cilvēks likuma un tiesas priekšā ir vienlīdzīgs un es savai aizsardzībai reorganizēju sava tēva z/s”Pumpuri”.

Savukārt Likuma „Par valsts pensijām” 17. panta pirmā daļa un 30.panta otrā daļa ir klajā pretrunā ar Satversmē noteikto 109. pantu un 91. pantu, jo pensionēšanās vecums iestājas jebkuram cilvēkam un tādēļ darba devējs turpina darba ņēmējam izmaksāt viņam pienākošos darba algu, bet pretēji tam tikai VSAA tieši invalīdiem invaliditātes dēļ pārtrauc invaliditātes pensijas izmaksu, neskatoties uz to, ka invaliditātes pensija ir tikusi pieprasīta un piešķirta uz beztermiņa invaliditātes laiku, kas liecina par manis un citu invalīdu diskriminēšanu, kad invalīdam tiek pārtraukta darbaspēju zaudējuma kompensēšana ar invaliditātes pensiju, lai valsts šos līdzekļus piesavinātos sev un izlietotu tos lielo pensiju saņēmējiem likuma „Par valsts pensijām” izveidotu anomāliju dēļ.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes 91. un 109. pantā noteikto, Konvencijas 1., 2. un 28.panta otrajā daļā noteikto, likuma „Par valsts pensijām” 27. un 28. pantā noteikto, likuma par likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 26.¹ pantā noteikto, Administratīvā procesa likuma 92. panta, 145. panta otrās iedaļas 2. punkta, 184. panta otrās iedaļas tiesību normās noteikto un ņemot vērā to, ka pat administratīvā tiesa kā valsts iestāde neko neuzsāk, pirms nav saņemts rakstisks iesniegums no pieteicēja, es lūdzu administratīvo tiesu:

1) konstatēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieļautās procesuālās kļūdas administratīvā akta (31.08.2018. gada lēmuma Nr.18/1811622 un 06.11.2018. gada lēmuma nr.18/2637769) izdošanā;

2) atlīdzināt morālā kaitējuma atlīdzību 4590 EUR apmērā par manis diskrimināciju un manu pamattiesību ierobežošanu invaliditātes dēļ.