Evikai Siliņai kļūstot par valdības vadītāju, Jurim Jurašam būs svētki?
PIETIEK14.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Krišjāņa Kariņa lēmuma piespiedu kārtā beigu beigās tomēr demisionēt aizkulisēs tiek runāts, ka par valdības vadītāju varētu tikt virzīta cita „Jaunās Vienotības” pārstāve Evika Siliņa. Šai saistībā Pietiek atkārtoti publicē pagājušā gada decembra rakstu, kurā uzsvērta pašreizējās labklājības ministres saistība ar bēdīgi slaveno Juri Jurašu.
"Jaunajā Vienotībā" pēc vēlēšanām notiekošais atgādina savulaik politiskajā pārpratumā - Zatlera reformu partijā - notikušo. Savulaik „Olšteina sešinieks” bija sākums partijas aizsūtīšanai vēstures mēslainē. Toreiz sešiniekā viena no partijām liktenīgajām figūrām bija Elīna Siliņa, bet šoreiz intrigu un notikumu epicentrā ir Evika Siliņa.
Jauna, enerģiska, varaskāra un ambicioza. Piedalās koalīcijas veidošanas sarunās, nogurusi, ne pārāk pārliecināta aizvien vairāk parādās zilajos TV ekrānos, intrigo partijas iekšienē, saimnieciski shēmo jau šobrīd ar apskaužamu bezkaunību, vienvārdsakot, cenšas uzkāpt uz lielās politiskās skatuves.
Šobrīd starmešu gaismu apspīdētās meitenes kontekstā ir vairāki jautājumi. Kāpēc, tuvojoties vēlēšanām, arvien uzmācīgāk Evikai Siliņai piezagās šaubas un satraukums par ko viņa saspringtākajos brīžos dalījās ar apkārtējiem? Vai tiešām eksistē kādi tumši rēgi un grēki, kas tik cieši premjeram pietuvinātai, tik ļoti dziļi visos nopietnajos procesos iesaistītajai premjera parlamentārajai sekretārei naktīs neļauj gulēt?
Evika Siliņa uz politiskās skatuves parādījās līdz ar Zatlera reformu partiju. Dedzīga, cītīga un efektīva dāma. Diezgan ātri parādījās arī vēlme pēc ietekmīgiem amatiem. Soli pa solim Evika šim sapnim gatavojās un strādāja, līdz kļuva par iekšlietu ministra Riharda Kozlovska parlamentāro sekretāri.
Darbs Iekšlietu ministrijā izrādījās ārkārtīgi aizraujošs un apdullinošs, un pamazām vēlme būt ietekmīgai un kontrolēt arvien būtiskākus procesus iekšlietu sistēmā kļuva tik acīmredzama un nenoliedzama, ka par to jau sāka veidoties pabieza "mapīte". Lieli iepirkumi - formu iepirkums, Austrumu robežas infrastruktūras izbūves projekts un citi. Evikai patika dalīties savās sajūtās, ka "Iekšlietu ministriju jau patiesībā vadu es, nevis Rihards".
Likās, ka viss ritēs mierīgi un gludi vienmēr. Taču līdz ar Evikas Siliņas karjeras izaugsmi arvien redzamākas un bezbailīgākas kļuva viņas vīra Aigara Siliņa ego izpausmes. Aigars Siliņš ir ilgstoši strādājis par ceļu būves kompānijas "Igate" juristu. Viņam ir ciešas attiecības ar Juri Jurašu, kurš savukārt ir ļoti ciešās un draudzīgās attiecībās ar Valsts robežssardzes priekšnieku Gunti Pujātu un viņa brāli, kurš joprojām strādā KNAB. Iespējams, tieši šo ciešo attiecību dēļ koruptīvā rosība un krāšana robežas izbūves projektā bija tik pārliecinoša. Taču neviens laikam nebija rēķinājies ar Iekšējās drošības biroja spēju atšķirt labo no ļaunā. Vismaz šajā projektā.
Viens no šo vēlēšanu jaukākajiem notikumiem bija „Konservatīvo” loģiskā nonākšana politiskajā mēslainē, taču Juris Jurašs kā tāda žurka acīmredzot spēj pielāgoties situācijai. Kamēr dažādi grauzēji pa grupām pamet grimstošo kuģi, tikmēr bēdīgi slavenais kombinators Jurašs tomēr pamanījies nokļūt pie valdības veidošanas galda. Par to, cik tieši Siliņa un viņas vīrs saistīti ar Jurašu, varam vien minēt.
Zinātāji ļoti labi zina par Evikas lomu teju visos lielajos iekšlietu sistēmas iepirkuma projektos. Par to liecina draudzība un saikne ar nu jau bijušo Valsts policijas Administratīvās pārvaldes priekšnieci Renāti Filu-Roķi. Patiesībā darbošanās iekšlietu jomā un sakaru izmantošana arī turpmāk darbā premjera birojā ir atsevišķas izpētes vērta.
Bet tas vēl nav viss. Netalantīgais jurists - Evikas Siliņas vīrs jau krietnu laiku "pilsētā" drosmīgi pozicionē sevi kā "Vienotības" kasieri. Tiesa gan, šobrīd ļoti šaurā nišā - IKT iepirkumos, kā arī šad tad zīmējas ar spēju sakārtot lietas FTKT un FID.
Informācijas tehnoloģiju jomā viņš pozicionējas, arī pateicoties senai draudzībai ar IT kompānijas "Uniso" īpašnieku Jāni Rumkovski, kurš kļuvis slavens ar savu biznesa partneri un "mentoru" Māri Martinsonu, kurš joprojām nodrošina Rumkovska biznesa pastāvīgu naudas plūsmu, ka arī ar sarunām parkos ar Edgaru Jaunupu. Pats Martinsons, savukārt nekautrējas sevi pozicionēt ne vien kā lielu būvzuņēmēju, bet arī ar saviem taustekļiem apvijis lielākos Latvijas IKT iepirkumus.
Evikas Siliņas vīra tirgošanās ar kundzes ietekmi uzņēma apgriezienus jau krietni pirms vēlēšanām. Tā ne tikai ir radījusi patīkamus varas demonstrācijas mirkļus un materiālus labumus, bet arī vienlaikus uzbarojusi šos tumšos rēgus, no kuriem Evikai bija bail pirms vēlēšanām.
Vai šie rēgi būs izzuduši līdz ar Evikas Siliņas ievēlēšanu? Vai tie tiešām nekad, nekad nespēlēs kādu lomu valdības vadītāja lēmumu pieņemšanas procesā? Vai to riebīgās garās rokas nesnaikstīsies gar informācijas mapītēm par valsts ekonomiskajām interesēm, valsts iekšējās un ārējās drošības interesēm, par stratēģiski svarīgiem iepirkumiem, par lielu investīciju iecerēm, par uzsāktiem un uzsākamiem elpu aizraujošiem kriminālprocesiem pret valsts amatpersonām, par Latvijas finanšu sektora būtiskākajām norisēm u.t.t.? Vai izšķirošajos brīžos šis rēgu, grēku un baiļu mākonis neapdullina Eviku Siliņu un viņas vietā lēmumus valdības vadītajam nedod kāds cits? Kurš? Māris Martinsons? Juris Jurašs? Kāds cits? Kā interesēs?
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
