Fakti par interviju vācu izdevumam atklāj neveiklus Kampara meliņus
L. Lapsa29.04.2011.
Komentāri (49)
Iesaki rakstu: 
Neesmu veicis izmeklēšanu, kāpēc vācu izdevuma Frankfurter Allgemeine Zeitung publikācijā manis teiktais par vidējo Latvijas iedzīvotāja mēnešalgu tika traktēts kā ”neto” alga, - tā Pietiek piektdien apgalvoja Artis Kampars. Ir skaidrs, kāpēc ministrs šādu izmeklēšanu nav veicis: kā apliecina fakti, ko Pietiek piektdien saņēma no respektablā Vācijas laikraksta, nu jau bēdīgi slaveno „neto” uz saskaņošanu atsūtītajā intervijas tekstā ielabojis pats pēcāk par to publiski sašutušais Kampars vai arī viņa preses dienests.
Ceturtdien Vācijas izdevuma elektroniskajā versijā publicētajā intervijā Kampars apgalvojis, ka „vidējā mēneša alga Latvijā ir 600 eiro neto”, tā oficiālos datus par atalgojumu Latvijā „uzlabojot” par aptuveni ceturtdaļu: Centrālās statistikas pārvaldes oficiālie dati rāda, ka 2010. gada decembrī Latvijā vidējā darba alga mēnesī bija 479 lati bruto – tātad aptuveni 331 lats jeb 472 eiro neto.
Kad Pietiek nāca klajā ar šīs intervijas izklāstu, Kampars sākumā minēja tos pašus Pietiek jau aprakstītos Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) algu datus, kuri ir par ceturto daļu mazāki nekā Kampara minētais skaitlis, bet pēc atkārtota jautājuma apgalvoja: „Intervijā vācu žurnālistam minēju vidējo darba algas lielumu pēc CSP datiem un neesmu veicis izmeklēšanu, kāpēc publikācijā tā tika traktēta kā ”neto” alga.”
Kampars vēl īpaši norādīja, ka „būtu ārkārtīgi pateicīgs”, ja intervijas atstāstītājs „kā žurnālists tomēr ņemtu vērā elementārus profesionālas žurnālistikas pamatprincipus”, un ka viņš aicinot, „informējot sabiedrību, izmantot objektīvus datus, kuri ir publiski pieejami”.
Ņemot vērā ministra protestus un aicinājumus, Pietiek sazinājās ar Frankfurter Allgemeine Zeitung pieredzējušo un ilggadējo žurnālistu Hanno Mussleru, lai noskaidrotu, vai tiešām viņš ir maldinoši interpretējis Kampara teikto un patvaļīgi pārveidojis bruto algu par neto algu.
Uz šo jautājumu Musslers sniedza izsmeļošu atbildi, no kuras izriet – „neto algu” jau gatavajā un uz saskaņošanu nosūtītajā intervijas tekstā ielabojis pats Kampars vai arī kāds no viņa padotajiem – preses dienesta darbiniekiem, kam dotas šādas tiesības.
Musslers paskaidroja: „Man bija intervija ar ministru pa telefonu/skype. Kampars teica – mēneša vidējā alga Latvijā ir 600 eiro, nepiebilstot, vai tā ir neto vai bruto. Es biju faktiski pārliecināts, ka viņš runā par bruto. Pēc sazvanīšanās es pierakstīju interviju un nosūtīju to uz viņa preses dienestu. Tā ir Frankfurter Allgemeine Zeitung politika – ļaut cilvēkiem autorizēt viņu precīzos citātus. Tā ministram bija tiesības mainīt atbildes – protams, ne jautājumus. Arī vēstniecība bija iesaistīta. Es saņēmu interviju atpakaļ ļoti ātri ar tikai dažām piezīmēm. Viena no šīm piezīmēm bija – kāds bija pievienojis vārdu „neto” teikumā par vidējo mēnešalgu – 600 eiro.”
Kampars piektdien vairs neatbildēja uz Pietiek jautājumu, kurš ir labojis viņa intervijas tekstu, kas bijis nosūtīts saskaņošanai, - viņš pats vai kāds no viņa darbiniekiem, kam dotas šādas tiesības.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
