Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Faktiski - aicinājums uz „atšaušanu”

Andris Zariņš, biedrības „Medniekiem.lv” valdes priekšsēdētājs
03.06.2012.
Komentāri (61)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nosūtu Jums Zemnieku Saeimas parakstītu dokumentu, kuru faktiski var uzskatīt par atklātu aicinājumu „saimniecisku” interešu vārdā iznīcināt, vai vismaz būtiski samazināt (kā reālās sekas uz Latvijas biosfēru nav prognozējamas) savvaļas dzīvnieku populāciju! Diemžēl jāsecina, ka ilgstošais darbs Zemkopības ministrijas darba grupās neko nav devis Zemnieku Saeimas izpratnes veicināšanā par savvaļas dzīvnieku populācijas saglabāšanas un saprātīgas apsaimniekošanas problemātiku

„Par savvaļas dzīvnieku postījumu novēršanu

Biedrība „Zemnieku saeima”, saņemot ar katru gadu pieaugošo zemes īpašnieku un apsaimniekotāju sūdzības par savvaļas dzīvnieku radītajiem postījumiem un likumdošanas nepilnībām, ir apkopojusi priekšlikumus un sniedz ierosinājumus situācijas uzlabošanā un ieteikumus grozījumiem likumdošanā.

Problēmas ar savvaļas dzīvnieku postījumiem lielā daļā gadījumu ir tad, kad veidojoties pārāk lieliem kolektīviem, tiem monopoltiesības uz medībām attiecīgajā reģionā, pagastā kā rezultātā netiek ievērotas vietējo zemes īpašnieku, meža īpašnieku un vietējo iedzīvotāju intereses.

Medību saimniecībā pašlaik ir lielas problēmas ar lielo savvaļas dzīvnieku skaitu. Medījamo savvaļas dzīvnieku (mežacūku, briežu, bebru, stirnu) populācija Latvijā ir pārāk liela. Biedrība ir veikusi lauksaimnieku anketēšanu par savvaļas dzīvnieku postījumiem, apkopotā informācija rāda, ka lielai daļai ražojošo lauksaimnieku tiek nodarīti savvaļas dzīvnieku postījumi. Zaudējumi svārstās no dažiem simtiem latu līdz pat dažiem desmitiem tūkstošu latu gadā. Kā rāda anketēšanas rezultāti, tad mazākas problēmas ar savvaļas dzīvnieku postījumiem lielo apdzīvoto vietu tuvumā, kas skaidrojams ar to, ka norit salīdzinoši intensīva medību saimniecība.

Biedrība uzskata, ka „Medību likuma” pārkāpums ir dzīvnieku mākslīga saaudzēšana un skaita apzināta neregulēšana, kā rezultātā tiek apdraudētas vai izspiestas no dzīves vietas citas dzīvnieku populācijas sugas medņi, zaķis, rubeņi, irbes u.t.t. Tiek nodarīti lieli postījumi lauksaimniecības kultūrām un mežu jaunaudzēm. Savvaļas dzīvnieku postījumus palielina arī fakts, ka mednieku skaits Latvijā samazinās, pašlaik uz vienu mednieku Latvijā ir aptuveni 300 ha medījamā platība, uz aktīvo mednieku šī platība ir vēl lielāka, fiziski mednieks šādā platībā nevar veikt pareizu medību saimniecību. Par normālu nav uzskatāma situācija, kad atsevišķās Latvijas vietās uz 1000ha mežacūkas medībām tiek izsniegtas līdz pat 15 licences, tas ir rādītājs lielajam savvaļas dzīvnieku blīvumam, pie tāda meža cūku blīvuma strauji samazinās pārējo sīko dzīvnieku un putnu sugu skaits.

Pagaidām spēkā esošā likumdošana saistībā ar savvaļas dzīvniekiem un to radītajiem postījumiem nav nodrošinājusi stāvokļa uzlabošanos. Savvaļas dzīvnieku radīto postījumu problēmai saasinoties ir jānostāda prioritātes, lai nākotnē tas neizvērstos kā papildus ieguldījumi jau izveidotas infrastruktūras sakārtošanā, piemēram, atjaunot izpostītās meliorācijas sistēmas, grāvjus, caurtekas, dambjus, ceļus u.t.t. Uzskatām, ka kā viens no Medību likuma mērķiem ir arī potenciālo savvaļas dzīvnieku postījumu novēršana.

Sniedzam šādus ierosinājumus situācijas uzlabošanā un ieteikumus grozījumiem likumdošanā, kā arī esam gatavi tikties klātienē, lai izrunātu likumdošanas turpmākos grozījumus un piedalīties likumdošanas turpmākā izstrādē :

1) Atrunāt, kurā gadījumā atbildība no medniekiem pāriet uz valsti, gadījumos, ja atsevišķu dzīvnieku sugas ir savairojušās virs kritiskā sliekšņa. Meža dzīvnieku postījumu mazināšanai jānosaka medījamo dzīvnieku lielākais pieļaujamais blīvums (skaits konkrētajā medību iecirkni), atbildību par šī skaita nepārsniegšanu uzņemoties medību iecirknim. Līdz ar to jāveic izmaiņas Zemkopības ministrijas apstiprinātajā kārtībā Nr.3 (23.01.2008.) „Medījamo dzīvnieku uzskaites un limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielākā pieļaujamā apjoma medību platībās aprēķināšanas metodika”, pēc kuras VMD organizē medījamo dzīvnieku uzskaiti.

2) Meža dzīvnieku minimālā nepieciešamā un maksimāli pieļaujamā nomedīšanas limita apspriešanā ir jāpieaicina lauksaimnieku, zemes vai meža īpašnieku organizāciju pārstāvjus, tā veicinot pastāvīgu sadarbību starp mednieku un lauksaimnieku organizācijām.

3) Likumdošanā ir jānosaka, ka zemes vai meža īpašnieku, ja tam ir mednieka apliecība, pēc tā rakstiska iesnieguma ir jāuzņem medību klubā, kura teritorijā tā īpašums atrodas.

4) Līgumiem par medību tiesību lietošanu ir jābūt pārejas periodam vai arī pēc vienas puses vēlmes būtu iespēja lauzt medību tiesību līgumus vismaz 3 mēnešu laikā. Līgumā par medību tiesību nodošanu ir jābūt noteiktām obligātām sastāvdaļām, paredzot, ka šīs sastāvdaļas attiecas uz tiem līgumiem, kas tiek slēgti no jauna vai kuri tiek grozīti.

Noteikt, ka medību līgumā viens no obligātajiem punktiem ir par soda sankcijām par nelimitēto dzīvnieku postījumiem.

5) Briežu govju medību termiņu noteikt no 1 .augusta līdz 31. janvārim, briežu teļu un buļļu medību termiņu noteikt no 15. jūlija līdz 1.martam.

6) Atļaut lietot nakts redzamības iekārtas un klusinātājus, skaņas slāpētājus mežacūku, lapsu, jenotsuņu, Amerikas ūdeļu un ondatru medību laikā un postījumu novēršanā, pārējām sugām atļaut lietot šāvienu trokšņa moderatorus.

7) Noteikt, ka daļa licenču uz mežacūkām ir jāizmanto līdz 1. jūlijam, tādējādi novēršot situāciju, ka mežacūkas, rada lielus postījumus lauksaimniecības kultūrām veģetācijas perioda beigu posmā, kad tieši lauksaimniecības kultūrām tiek nodarīti lielākie postījumi.

8) Atļaut rīkot mežacūku dzinēju medības no 15. jūlija lauksaimniecības kultūrās (kukurūza, ziemas rapsis, rudzi u.t.t.).

9) Publiskajās ūdenstilpnēs atļaut medīt ūdens putnus un nelimitētos medījamos dzīvniekus.

10) Medību likumā ir jāiekļauj punkts, kas paredz, ka teritorijās, kur medības ir ierobežotas vai aizliegtas un tiešā to tuvumā, atbildību par medījamo savvaļas dzīvnieku postījumiem, to nodarītajiem zaudējumiem, uzņemas šo teritoriju administrācija.

11) Medību likumā paredzēt deleģējumu Ministru kabineta noteikumiem Nr.760, „Medību noteikumi”, kad ir un kad nav pieļaujama savvaļas medījamo dzīvnieku piebarošana. Piebarošana jāatļauj tikai izņēmuma gadījumos:

S ziemas mēnešos, kad meža dzīvniekiem barības trūkuma dēļ draud bojāeja; V gadījumos, kad jāveic meža dzīvnieku skaita samazināšana, kad tiek veiktas intensīvas gaides medības, izmantojot barotavas.

12) Ministru kabineta noteikumos Nr. 497 „Kārtība, kādā nosaka materiālo zaudējumu apjomu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki” atrunāt kompensācijas kārtību, ja tiek radīti savvaļas dzīvnieku postījumi. Tāpat pilnveidojot jau esošo zaudējumu aprēķina metodiku, nosakot:

- Zaudējumus rēķinot no neiegūtās ražas (piemēram, pēdējo 3 gadu vidējās ražas), nevis sējumu un stādījumu ierīkošanas izmaksām,

- Precizēt, ka kompensācija piemērojama, ja postījumu kopējā platība nav mazāka par 0,1 ha;

- Par postījumiem tiek uzskatīta tāda platība, kur no augkopības kultūrām postījumi ir nodarīti vismaz 3% apmērā vai ne mazāk, kā 0,1 ha.

- Vienkāršot esošo postījumu apsekošanu - pamainot 5.punkta redakciju par postījumu iezīmēšanu dabā, atstājot „Augkopībai un mežsaimniecībai nodarīto materiālo zaudējumu apmēru nosaka postījumu platībā, kurai jābūt konstatējamai, bet var nebūt atzīmēta dabā”.

13) Atrunāt, ka medību tiesības tiek nodotas automātiski zemes lietotājam (apsaimniekotājam) kopā ar zemes nomas līgumu, ja nomas līgumā nav atrunāts savādāk.

14) Paredzēt, ka medību tiesības var nodot vairāk kā vienu reizi. Šobrīd gadījumos, kad medību tiesības tiek nodotas zemes apsaimniekotājam, tas neļauj medību tiesības nodot medību kolektīvam, līdz ar to savvaļas dzīvnieku postījumu problēma šajos gadījumos nevar tikt atrisinātas;

15) Atrunāt, ja savvaļas dzīvnieku postījumus nespēj novērst esošie medību tiesību lietotāji, ja tie ir bezspēcīgi vai nevēlas problēmu risināt, tad iestājas kritiska situācija un pieļaujamas atkāpes no likumdošanas normām. Lai novērstu vēl lielāku zaudējumu rašanos, ir nepieciešams atļaut piemērot ārkārtas pasākumus, aizsargājot sējumu un meža platības no tālākiem postījumiem. Šāda veida problēmsituācijas varētu risināt speciāls pašvaldību medību komisijas, kas ļautu zemes, meža īpašniekam vai tiesiskajam lietotājam pieprasīt papildus pasākumu piemērošanu lauksaimniecības un meža platību aizsargāšanai no tālākiem postījumiem, kas ļautu veikt apmedīšanu citiem mednieku kolektīviem vai nepieciešamības gadījumā saņemt atļauju pašam medīt postījumu platībās, kuru platība ir mazāka, nekā pašlaik pieļaujamā medījamā platība attiecīgajām dzīvnieku sugām.

16) Ja medību tiesību lietotājam tieši blakus piekļaujas zemes platība, par kuru nav noslēgts medību tiesību līgums, tad Valsts meža dienestam veicot dzīvnieku uzskaiti, būtu jāņem vērā arī platības, par kurām nav noslēgti medību tiesību līgumi.

17) Lai ierobežotu bebru nekontrolēto vairošanos ir nepieciešamas rast finansējumu 40-50 tūkst. Ls apmērā par nomedīto bebru prēmijām.

18) Medījamo savvaļas dzīvnieku minimālo medījamo platību noteikt ņemot vērā meža, lauksaimniecības zemes, izņemot pilsētu un ciematu teritorijas.

19) Pavasarī un rudenī migrējošie putnu bari Latvijas teritorija noposta lielas laukaugu sējumu platības. 2011 .gada decembrī steidzamības kārtā tika veikti grozījumi „Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, kas paredz to, ka kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiem postījumiem neaprēķina un neizmaksā 2012. un 2013.gadā. 2011. gadā netika veiktas šādas kompensācijas, jo finansējuma šīm kompensācijām nebija. Likums paredz to, ka 2012. un 2013. gadā lauksaimnieki nesaņems kompensācijas par postījumiem, ko rada tādi nemedījamie dzīvnieki kā dzērves, zosis, gulbji u.t.t.

Juridiski lauksaimnieks nav pat tiesīgs šos putnus padzīt no sava lauka, jo ikreiz nāktos saņemt atļauju no Dabas aizsardzības pārvaldes. Lai situācija ar migrējošo putnu postījumiem nepasliktinātos vēl straujāk, lūdzam Saeimas atbildīgajai komisijai veikt attiecīgos grozījumus „Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, kas paredzētu iespēju lauksaimniekiem saņemt kompensācijas par migrējošo putnu postījumiem.

20) Zemkopības ministrijai lūdzam izveidot Medību uzraudzības konsultatīvo padomi, kas būtu konsultējošā organizācija medību un savvaļas dzīvnieku postījumu jautājumos.

Tās sastāvā lūgums uzņemt lauksaimnieku un mednieku nevalstiskās organizācijas.

21) Biedrība „Zemnieku saeima” kopā ar citām lauksaimnieku, meža īpašnieku un mednieku nevalstiskajām ir gatava piedalīties savvaļas dzīvnieku radīto postījumu samazināšanas vadlīniju un ieteikumu izstrādē.

Uzsveram, ka spēkā esošās likumdošanas ietvaros nav iespējams atrisināt problēmas ar savvaļas dzīvniekiem radītajiem postījumiem. Ņemot vērā šo jautājumu arvien pieaugošo aktualitāti, ZSA ir gatava iesaistītes šīs problēmas risināšanā un ierosinājumu sniegšanā arī turpmāk.

Atgādinām, ka biedrība „Zemnieku saeima” apvieno 900 biedrus - lauksaimniecības produkcijas ražojošas saimniecības, kas aptver visas ražošanas nozares un atrodas visos Latvijas reģionos. Biedri apsaimnieko vairāk kā 300 000 ha, saražo 46% no graudu un 54% no rapša Latvijas kopražas. 29% no biedriem ir lopkopības saimniecības.

Ar cieņu, ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš (attēlā)”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...