Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien skatījos valdības preses konferenci, kur veselības ministre Ilze Viņķele teica, ka ar varu piespiest testēties sakarā ar Covid 10 nevienu nevar un tiekot domāti jauni plāni. Tam ir vienkāršs izskaidrojums, - ministres un viņas pakļautības iestāžu vadības, bet netieši arī premjera Krišjāņa Kariņa nolaidības un nekompetences dēļ Covid – 19 vēl joprojām nav iekļauts bīstamo infekciju sarakstā.

Ziņošana par sabiedrības veselībai nozīmīgajām infekcijas slimībām ir būtisks epidemioloģiskās drošības pasākums. Šo informāciju izmanto, lai veiktu infekcijas slimību gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu un pretepidēmijas pasākumu organizēšanu, tādējādi novēršot infekcijas izplatīšanos un sabiedrības veselības apdraudējumu.

Šī informācija ir svarīga agrīnai sabiedrības veselības apdraudējumu, t. sk. uzliesmojumu noteikšanai un novēršanai valstī un starptautiskajā līmenī. To izmanto arī, lai izstrādātu un īstenotu pierādījumos balstītus infekcijas slimību kontroles un profilakses stratēģijas un plānus, kā arī vērtētu veikto pasākumu efektivitāti.

Obligāto ziņošanu par infekcijas slimību gadījumiem nosaka Epidemioloģiskās drošības likums, bet kārtību kādā reģistrējami infekcijas slimību gadījumi, nosaka Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumi Nr. 7 “Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība”. Ministru kabineta 2011.gada 13. decembra noteikumi Nr. 948 „Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi” nosaka ziņošanas kārtību par bīstamajām infekcijas slimībām un grupveida saslimšanām ar citām infekcijas slimībām. Infekcijas slimības izplatās, nerespektējot valstu robežas.

Saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 14. pantu ikvienai ārstniecības personai, kura konstatējusi, ka pacientam ir reģistrācijai pakļauta infekcijas slimība, vai pastāv pamatotas aizdomas par viņa inficēšanos, ir pienākums ziņot par to. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 7 ārstniecības persona ziņo par: a) infekcijas slimības diagnozi; b) infekcijas slimības diagnozes maiņu vai atcelšanu; c) infekcijas slimības galīgo diagnozi, tās laboratorisku apstiprināšanu un slimības iznākumu.

Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 7, ārstniecības persona par konstatēto infekcijas slimības gadījumu (izņemot HIV/AIDS un tuberkulozi), kā arī par profesionāli pamatotām aizdomām par inficēšanos ar infekcijas slimību ziņo Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam.

No epidemioloģiskās drošības viedokļa ir ļoti svarīgi, lai ārstniecības persona pieprasītu no infekcijas slimnieka ziņas, kas nepieciešamas pretepidēmijas pasākumu organizēšanai, arī ziņas par kontaktpersonām un iespējamiem infekcijas slimības avotiem. Tāpēc tas ir noteikts Epidemioloģiskās drošības likuma 14. pantā. Šī informācija palīdz SPKC ātrāk identificēt risku sabiedrības veselībai un organizēt nepieciešamos pasākumus pacienta dzīves vai uzturēšanās vietā.

Tā tam būtu jābūt, bet tā nav Covid 19 epidēmijas gadījumā, jo Covid 19 nesaprotamu iemeslu dēļ joprojām nav iekļauts oficiālajā reģistrējamo infekcijas slimību sarakstā. Tādēļ arī krītas testu skaits, visu analīžu veikšana ir brīvprātīga, un arī acīmredzami slimi cilvēki var atteikties veikt analīzes.

Oficiāli reģistrētu bīstamo infekciju gadījumā darbojas Epidemioloģiskās drošības likums, un visiem šim likumam ir jāpakļaujas, - toties pašlaik Viņķeles un viņas padoto nolaidības un nekompetences dēļ Covid 19 neskaitās bīstama infekcija, līdz ar to visas analīzes utt. ir uz brīvprātības principa pamata.

Oficiālais infekciju saraksts atrodams šeit:

https://spkc.gov.lv/lv/profesionali/infekcijas-slimibas1/infekcijas-slimibu-registracij/registrejamas-infekcijas-slimi

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...