Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai Ilzes Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests ir gatavs vienlīdz ieinteresēti un objektīvi izmeklēt ikvienu potenciāli noziedzīgi iegūtu līdzekļu izmantošanas gadījumu, vai arī tas atsijā „perspektīvus” un „neperspektīvus” gadījumus pēc dienesta vadībai vien zināmiem kritērijiem? Dienas banku anatomijas pētījuma ietvaros gūtā informācija liek izdarīt secinājumu, ka realitātei drīzāk atbilst otrā versija.

Detalizētas ziņas par iespējamu noziegumu

„Saņemt, apkopot, uzglabāt un analizēt likuma subjektu ziņojumus, kā arī citā veidā iegūto informāciju, lai konstatētu, vai šī informācija var būt attiecināma uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu, vai citu ar to saistītu noziedzīgu nodarījumu”, kā arī „likumā noteiktajā kārtībā sadarboties ar starptautiskajām un ārvalstu institūcijām, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu”, un veicināt „darbības, kas samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas”, - šīs funkcijas Finanšu izlūkošanas dienests min savu svarīgāko pienākumu skaitā. 

Taču zvērināts advokāts Juris Močuļskis, pārstāvot savu klientu – lielu Latvijas apkures granulu tirdzniecības uzņēmumu strīdā ar pašmāju lielākās kredītiestādes Swedbank līzinga uzņēmumu Swedbank Līzings lietā par iespējamu apjomīgu naudas līdzekļu izkrāpšanu simtu tūkstošu eiro apmērā un šīs noziedzīgi iegūtās summas izmantošanu, ir saskāries ar Finanšu izlūkošanas dienesta attieksmi, kas ir bijusi krasi atšķirīga no iestādes oficiāli deklarētās.

Dienas rīcībā ir ar šā gada februāra vidu datēts Finanšu izlūkošanas dienestam adresēts ziņojums par to, kā „SIA Swedbank Līzings un AS Swedbank nolaidības un nevērīgas pienākumu izpildes dēļ nenoskaidrotas, iespējams, ar terorismu vai citiem noziegumiem saistītas, nezināmas personas, visticamāk Itālijas rezidenti, nolūkā iegūt un legalizēt nelegālus naudas līdzekļus vairāk ceturtdaļmiljona eiro apmērā, pērkot ar atlikto 90 dienu maksājumu, izkrāpa no Latvijas uzņēmuma A  (tā nosaukums Dienai ir zināms) 1135 tonnas kurināmā granulu, ko realizējot mazumtirdzniecībā, šīs personas iegūs vismaz EUR 300 000 noziedzīgi iegūtu līdzekļu, kas var tikt izmantoti tālākiem noziedzīgiem mērķiem”.

Iesniegumā ir detalizēti aprakstīti fakti, kas liek domāt, ka Latvijas granulu tirdzniecības uzņēmums ir kritis par upuri krāpniekiem, kuri ne tikai piesavinājušies kāda Francijas uzņēmuma direktora identitāti, bet arī izmantojuši šī Francijas uzņēmuma dokumentus. Tāpat iesniegumā norādīts arī uz iespēju, ka kāda Swedbank Līzingā vai pat Swedbank strādājoša persona „nolūkā atvieglot nozieguma izdarīšanu” pirms faktoringa līguma noslēgšanas nav izpildījusi savu pienākumu un nav veikusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām atbilstošu padziļinātu bankas un līzinga kompānijas klienta izpēti.

„Augstāk minētie fakti liecina, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekti atbilstoši NILLTPFN likumā noteiktajam nav ieviesuši iekšējās kontroles sistēmu, vai tā nefunkcionē, tāpat arī šiem subjektiem nav kvalificētu darbinieku, kuri tiesīgi pieņemt lēmumus un tieši atbildīgi par NILLTPFN likuma prasību ievērošanu, kā rezultātā nav veikta klienta izpēte, nav arī izdarīta darījumu attiecību un darījumu uzraudzība,” norādīts Finanšu izlūkošanas dienestam adresētajā iesniegumā ar norādi uz nepieciešamību „saukt SIA Swedbank Līzings un AS Swedbank pie likumā noteiktās atbildības”.

Finanšu izlūkošanas dienests ziņas izmantot nevēlas

No Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces I. Znotiņas uzstāšanās reizēm un citas šīs iestādes publiski sniegtas informācijas ir radies iespaids, ka viņas vadītā iestāde ir gatava nekavējoties reaģēt uz faktiski jebkuru informāciju, kas var liecināt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējamību, aktīvi veicot naudas līdzekļu iesaldēšanas un sadarbojoties ar izmeklēšanas iestādēm. Taču ir izrādījies, ka vismaz šajā gadījumā Finanšu izlūkošanas dienests nav bijis ieinteresēts iesniegumā minēto faktu objektīvā izvērtēšanā.

Pilnībā izmantojot likuma doto iespēju atbildi uz ziņojumu sniegt mēneša laikā, I. Znotiņas vietnieks Sandijs Vectēvs īsā atbildes dokumentā norādījis, ka iestādei sniegtā informācija esot „saistīta ar jautājumiem par iespējamu krāpšanu un kredītiestādes darbinieku rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem, taču neliecina par iespējami noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju”. Tāpēc ziņojums esot tālāk pārsūtīts Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Valsts policijai.

Šim dokumentam ir sekojis jauns cietušā uzņēmuma advokāta iesniegums – šoreiz jau sūdzība pašai I. Znotiņai par viņas vadītā Finanšu izlūkošanas dienesta „bezdarbību, neieinteresētību un jebkāda atbalsta trūkumu”, norādot uz iestādes nevēlēšanos aizkavēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

„Uzskatu šo atbildi par formālu atrakstīšanos un izvairīšanos no likumā noteikto pienākumu izpildes. No atbildes izriet, ka gadījumā, ja šī legalizācija netiek paredzēta Latvijā, tad dienestam gar to nav nekādas daļas?” sūdzībā min cietušā uzņēmuma pārstāvis.

Viņš iebilst pret S. Vectēva secinājumu, ka sniegtā informācija neliecinot par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju: „Tieši Faktora – SIA Swedbank Līzings paviršības vai bezdarbības dēļ pārdevēja līgumslēdzējpuse ieguvusi mantu vairāk kā ceturtdaļmiljona eiro vērtībā, kuru realizējot, tiks iegūti noziedzīgi līdzekļi īpaši lielos apmēros, kas var tikt izlietoti arī terorisma finansēšanai.”

I. Znotiņai adresētajā sūdzībā arī īpaši norādīts uz viņas vadītā dienesta neizprotamu saudzīgu attieksmi pret ziņojumā minēto kredītiestādi un līzinga kompāniju: „Atstāts bez vērības, ka bez SIA Swedbank Līzings rakstiskām piekrišanām, klienta un darījuma akceptiem mēs nekad nesūtītu preci Francijas uzņēmumam, paredzot 90 dienu pēcapmaksu. Dīvaini, ka ne AS Swedbank, ne arī SIA Swedbank Līzings nesaskatīja nekādus riskus piešķirt šādu finansējumu uz tik ilgu termiņu, ja vien kāda tur strādājošā persona arī nav saistīta ar šo krāpšanu.”

Savukārt iesniegumā LR Ģenerālprokuratūrai, lūdzot aizstāvēt cietušā uzņēmuma tiesības un sniegt atbalstu šī noziedzīgā nodarījumā izmeklēšanā, atklāšanā un seku novēršanā, tā pārstāvis vēl skaidrāk ir norādījis arī uz bankas un līzinga kompānijas veiktajiem pārkāpumiem:

„SIA Swedbank Līzings un AS Swedbank, tiecoties pēc ātras un vieglas peļņas, paziņojot par pircēja apstiprināšanu, nav veikuši un dokumentējuši  starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, nav veikusi un dokumentējuši šī klienta un tā pārstāvju pārbaudi sankciju sarakstos, nav ziņojuši Finanšu izlūkošanas dienestam par neparastu vai aizdomīgu finanšu darījumu, kas pretējā gadījumā, izslēgtu šādas krāpnieciskas shēmas īstenošanu.”

Iesniegumi tiek „pārfutbolēti” tālāk un tālāk

Taču šīs sūdzības un aizvien jaunie iesniegumi nekādu rezultātu nav devuši, tieši pretēji – gan Finanšu izlūkošanas dienests, gan citas tiesībsargāšanas iestādes turpinājušas „pārfutbolēt” uzņēmuma iesniegumus.

„Visā šajā laika periodā nesaņemam pilnīgi nekādu atbalstu un pretimnākšanu ne no vienas valsts tiesībaizsardzības iestādes puses. Tieši otrādi – visas iestādes, kur vēršamies, cenšas pārsūtīt mūsu iesnieguma lietu kādai citai iestādei, lai tikai nevajadzētu apgrūtināt sevi ar darbu. Nevienai no šīm iestādēm pat neinteresē tie fakti, ko saviem spēkiem un līdzekļiem mums izdevies noskaidrot, tai skaitā iespējamās aizdomās turamās personas, no kurā vismaz viena darbojas tepat, Latvijā, turpinot sekmīgu sadarbību ar to pašu SIA Swedbank Līzings,” norādīts uzņēmuma iesniegumā Ģenerālprokuratūrai.

Advokāts J. Močuļskis Dienai stāsta, ka, redzot šo neieinteresētību un bezdarbību, pavasarī nācies doties pat uz Itālijas epidēmijas skarto rajonu, lai Itālijas Finanšu policija uzsāktās izmeklēšanas ietvaros aizturētu kravu, bet bez aktīvas sadarbības no Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu puses arī šeit uz rezultātiem ir grūti cerēt.

J. Močuļskis norāda, ka Itālijas policijai būtu ļoti nepieciešama sadarbība no Latvijas puses, bet ne jau ar Valsts policijas Siguldas iecirkņa inspektoru, kuram kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde pārsūtījusi uzņēmuma iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu sakarā ar notikušo krāpšanu.

„Tiekoties ar Ekonomikas policijas vadību, saņēmām ieteikumu vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, kuram ir iespējas tiešai sadarbībai ar Itālijas Finanšu policiju, bet rezultātā saņemam atbildi, ka mūsu iesniegums atkal ir kaut kur tiek pārsūtīts,” skaidro J. Močuļskis.

„Rodas iespaids, ka starptautiskā sadarbība finanšu un ekonomisko noziegumu atklāšanā un novēršanā darbojas attiecībā uz vienām personām, bet attiecībā uz citām tā vienkārši neeksistē. Kamēr notiek šī bezdarbība no valsts iestāžu puses, AS Swedbank nesodīti ņem nost no uzņēmuma konta visus tajā ienākošos līdzekļus, lai segtu arī tos zaudējumus, kuri radušies viņu darbinieku vainas dēļ.”

Parasti runīgais Finanšu izlūkošanas dienests šoreiz klusē

Tikai vairākus mēnešus pēc notikušā, šā gada jūnija vidū cietušā uzņēmuma pārstāvis ir pirmoreiz aicināts sniegt liecības – turklāt nevis uz Finanšu izlūkošanas dienestu vai kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi, bet gan uz Valsts policijas Siguldas iecirkni, kuram, maigi izsakoties, nav īpašu starptautiskās sadarbības iespēju un prakses.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde ir oficiāli paziņojusi, ka tā izvērtējot saņemto informāciju un līdzekļu legalizācijas riskus, lai „nepieciešamības gadījumā pēc ārkārtējās situācijas valstī saistībā ar Covid -19 beigām veiktu SIA Swedbank Līzings likuma prasību izpildes pārbaudi”.

Pati banka un līzinga kompānija saskaņā ar likuma normām savus klientus nekomentē, un arī Finanšu izlūkošanas dienests un tā vadītāja I. Znotiņa, kas reizēm vieni paši vai sadarbībā ar Valsts policiju publisko ļoti detalizētu informāciju par savām darbībām, šoreiz par savas rīcības – vai, pareizāk, tās neesamības – iemesliem klusē.

Kādu tieši iemeslu dēļ Finanšu izlūkošanas dienests nereaģēja uz uzņēmuma iesniegumu par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un kuras konkrētās iestādes amatpersonas pieņēma lēmumu nereaģēt uz šo iesniegumu? Viss, ko uz šiem jautājumiem atbild citkārt runīgā dienesta vadība, ir - Finanšu izlūkošanas dienests neesot tiesīgs sniegt pieprasīto informāciju par trešo personu iesniegumiem.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...