Finanšu krīze var kļūt par kritisku nacionālās drošības apdraudējumu
Edvards Smiltēns15.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viens miljards eiro - tieši tik smaga Evikas Siliņas un Arvila Ašeradena kļūda valsts 2025.gada budžeta plānošanā!
Latvijas valdības budžeta izpilde no 2025. gada 1. janvāra līdz 13. aprīlim liecina par fundamentālām valsts finanšu problēmām. Saskaņā ar Valsts kases un Finanšu ministrijas datiem, budžeta izpilde pirmajā ceturksnī atpaliek no plāna vidēji jau par 30% jeb vienu miljardu eiro!
Kādā situācijā šobrīd esam kā valsts?
• Valsts budžeta nodokļu ieņēmumi būtiski atpaliek no plāna – izpildīti tikai 73.93%, kas nozīmē novirzi vairāk nekā 589 miljonu eiro apmērā.
• Īpaši kritiska situācija ir ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām (SB) – ieņēmumi tikai 70.3% no plāna, ar novirzi 445,5 miljoni eiro.
• Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – 70.1% izpilde, novirze -382,5 miljoni.
• Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpilde tikai 39.8%, ar 104 miljonu eiro deficītu.
• Kopējais ieņēmumu iztrūkums jau pirmajā ceturksnī pārsniedz 1 miljardu eiro.
Lieki piebilst, ka šadā situācijā joprojām turpina pieaugt valdības izdevumi!
Premjere un finanšu ministrs ir kļūdījušies ekonomikas izaugsmes prognozēs kā arī nav ieviesuši efektīvus mehānismus ekonomikas stimulēšanai un ieņēmumu nodrošināšanai.
Faktiski nenotiek arī Saeimai un sabiedrībai solītā birokrātijas un valsts izdevumu mazināšana. Budžets apzināti tika pieņemts ar mākslīgi uzpūstu optimismu, kur šobrīd dati liecina jau par nopietnu strukturālu nesabalansētību starp ieņēmumiem un izdevumiem.
Nav redzamas proaktīvas komunikācijas vai korektīvas rīcības pazīmes, – sabiedrībai tiek noklusēta fiskālā realitāte. Valsts finanšu vadība kļūst reaktīva, nevis stratēģiska.
Es gaidu premjeres Evikas Siliņas un finanšu ministra Arvila Ašeradena budžeta grozījumus Saeimā, skaidru plānu un rīcību vai arī Jaunās Vienotības Evikas Siliņas valdības demisiju!
Un visbeidzot – šāds finanšu stāvoklis nav tikai valsts grāmatvedības problēma. Vāja ekonomika un nepietiekami budžeta ieņēmumi tieši apdraud mūsu valsts aizsardzības spējas. Brīdī, kad Krievijas draudi pieaug, Latvijas valdība nedrīkst būt vāja un nespējīga. Finanšu krīze var kļūt par kritisku nacionālās drošības apdraudējumu.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.