Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Savus nākamā gada valsts budžeta plānus, kā vienu no naudas sadales galvenajām prioritātēm nosakot aizsardzības finansējuma palielināšanu, Finanšu ministrija jūlija beigās mēģināja pamatot ar it kā notikušu nopietnu iedzīvotāju aptauju, kurā vislielākā aptaujāto daļa esot uzskatījusi, ka "līdzekļi jāatvēl aizsardzībai, tas ir, jaunas tehnikas iegādei, papildu finansējumam NATO". Taču, kā noskaidrojies, ministrija ar nodomu īstenojusi erzacaptauju, lai iegūtu tai vēlamos rezultātus, bet konkrētie atbildīgie darbinieki netiek atklāti.

Par to, ka veikta šāda it kā apjomīga iedzīvotāju aptauja, kurā piedalījies 5281 cilvēks (parasti visas Latvijas iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai profesionālās sabiedriskās domas kompānijas aptaujā 800-1000 cilvēku), Finanšu ministrija paziņoja jūlija beigās.

Pamatojoties uz šīs aptaujas rezultātiem, Finanšu ministrija paziņoja, ka visvairāk Latvijas iedzīvotāju uzskatot, ka nākamā gada budžetā papildu finansējums pirmām kārtām būtu jāatvēl aizsardzībai un drošībai, kā arī drošībai, tas ir, ugunsdzēsēju un policistu atalgojumam, jaunas glābšanas un policijas tehnikas iegādei.

Daudz mazāks atbalsts, ja ticēt Finanšu ministrijas rīkotās aptaujas rezultātiem, bija papildu finansējuma atvēlēšanai ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, veselības aprūpei un infrastruktūras uzlabošanai (ceļu remontam utml.), savukārt demogrāfijas un emigrācijas jautājumi, ja ticēt ministrijas aptaujai, Latvijas iedzīvotājus vispār neinteresēja.

To, ka līdzekļi jāatvēl aizsardzībai, tas ir, jaunas tehnikas iegādei, papildu finansējumam NATO, bija minējuši 18,46% aptaujāto drošībai, tas ir, ugunsdzēsēju un policistu atalgojumam, jaunas glābšanas un policijas tehnikas iegādei - 16,61%, darbaspēka nodokļu samazināšanai - 13,37%, ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, tas ir, neapliekamā minimumam palielināšanai, atvieglojuma par apgādājamajiem palielināšanai - 13,1%.

Salīdzinājumam - papildu finansējuma atvēlēšanu veselības aprūpei par prioritāru bija uzskatījuši tikai 11,4% no Finanšu ministrijas aptaujas dalībniekiem, izglītībai - 5,09%, infrastruktūras uzlabošanai - 4,01%.

Ņemot vērā interesantos aptaujas rezultātus, Pietiek pieprasīja Finanšu ministrijai sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) no kura līdz kuram laikam notika aptauja?

2) kur tieši "internetā" tā bija "ievietota"? Kā tieši tā tika popularizēta?

3) kādi bija precīzie jautājumi un atbilžu varianti?

4) kas pieņēma lēmumu par šādas aptaujas veikšanu?

5) kas tieši sastādīja jautājumu un atbilžu sarakstu?

6) kā tieši tehniski tika nodrošināts, lai viens balsotājs nevarētu nobalsot vairāk kā vienu reizi?

7) kas tieši veica datu apstrādi? Kāda ir minētās personas vai personu kvalifikācija socioloģijā?

Uz virkni jautājumu Finanšu ministrija neatbildēja - piemēram, Andra Vilka vadītā ministrija kategoriski nevēlējās nosaukt konkrētos tās darbiniekus - aptaujas organizētājus, vienīgi norādot, ka "lēmumu par aptaujas izveidošanu pieņēma Finanšu ministrijas darbinieki, kas arī sagatavoja jautājumu un atbilžu variantus".

Taču ministrijai nācās atzīt, ka tā aptauju organizējusi, neinteresējoties ne par to, lai aptauja būtu reprezentatīva, ne pat par to, lai viens balsotājs nevarētu izteikt viedokli vairāk kā vienu reizi.

"Aptauja norisinājās no 19. līdz 29.jūlijam, un tā bija pieejama http://freeonlinesurveys.com/app/showpoll.asp?qid=300945&sid=fryxgug7gotwe4w300945&new=True. Par aptauju informējām Finanšu ministrijas mājaslapā un sociālajos medijos. Lēmumu par aptaujas izveidošanu pieņēma Finanšu ministrijas darbinieki, kas arī sagatavoja jautājumu un atbilžu variantus. Ar tehniskajām iespējām varat iepazīties www.freeonlinesurveys.com. Datu apstrādi veica šī portāla sistēma," - tas bija viss, ko uz uzdotajiem jautājumiem spēja atbildēt ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Lelde Kaunese.

Savukārt Pietiek aptaujātie sociologi vienbalsīgi atzina - rīkotā aptauja esot uzskatāma par atklātu farsu ar skaidri saskatāmām manipulācijas pazīmēm. Aptauja rīkota paklusām, tikai "savējiem", turklāt organizētāji nav izrādījuši nekādas rūpes par to, lai tā būtu reprezentatīva un lai katrs aptaujas dalībnieks savu viedokli tiešām varētu izteikt tikai vienreiz.

Līdz ar to par rezultātiem, kas atbilst Finanšu ministrijas politiskās vadības iecerēm, kurās papildu finansējums veselības aprūpei, izglītībai un demogrāfijai nav paredzēts vispār vai paredzēts minimālā apmērā, neesot ko brīnīties, - tie acīmredzot tādi izveidoti, lai radītu iespaidu par iedzīvotāju atbalstu ministrijas plāniem pirmām kārtām nodrošināt finansējumu bruņotajiem spēkiem un dalībai NATO.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...