Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministrija nesaskatot nekādas dīvainības vai pārkāpumus „sakārtotajā” iepirkumā, kurā IT pārvaldības sistēmas (SAP) pielāgošana eiro Latvijas Valsts kasei izmaksās gandrīz piecreiz dārgāk nekā Igaunijas Finanšu ministrijai. Saskaņā ar ministrijas skaidrojumu Latvijā „SAP sistēma ir papildināta ar apjomīgu budžeta izpildes funkcionalitāti, kas ir unikāla tikai Valsts kases izmantotajai SAP sistēmai”.

Pietiek jau informējis par administratīvajai rajona tiesai adresētu SIA Smart IT pieteikumu, no kura izriet, ka uzņēmums, zinot, ka Valsts kase izmanto SAP sistēmu „Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēma", par kuras uzturēšanu 2010.gada 23.jūlijā ir noslēgusi līgumu ar Lattelecom Technology, un to, ka Valsts kasei būs nepieciešami IT pakalpojumi šīs SAP sistēmas pielāgošanai eiro valūtai, bija jau laikus sazinājies ar Valsts kasi, lai noskaidrotu, kad varētu tikt izsludināta iepirkumu procedūra šiem pakalpojumiem.

Taču uzņēmuma interese faktiski ignorēta, un šā gada sākumā Smart IT uzzinājis, ka Valsts kase bez konkursa izsludināšanas, veicot individuālu sarunu procedūru tikai ar Lattelecom Technology, paklusām jau ir izvēlējusies slēgt līgumu ar to par 237 600 Ls un jau 2012.gada 20.decembrī noslēgts attiecīgs līgums. Turklāt, lai izvairītos no šī lēmuma apstrīdēšanas Iepirkumu uzraudzības birojā, Valsts kase izmantojusi savdabīgu shēmu.

Ja ticēt Valsts kases un Lattelecom Technology saskaņotajai oficiālajai versijai, vienā dienā, dažu stundu laikā tie bija spējuši gan izsniegt uzņēmumam nepieciešamo pakalpojumu aprakstu, Lattelecom Technology ne tikai izpētītu šo apjomīgo dokumentu, bet arī sagatavotu un iesniegtu savu piedāvājumu, šo piedāvājumu apspriestu un vienotos par abpusēji pieņemamiem noteikumiem, kā arī, lai sagatavotu iepirkuma līgumu un abas puses to parakstītu.

Uz šī pamata Smart IT lūdzis tiesu ne tikai sākt administratīvo lietu, bet arī pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu, nosakot aizliegumu Valsts kasei uzsākt līguma ar SIA Lattelecom Technology par vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas pielāgošanu eiro izpildi vai turpināt šī līguma izpildi, ja tā izpilde jau ir uzsākta, kā arī atzīt par prettiesisku Valsts kases veikto sarunu procedūru.

Lai noskaidrotu, cik pamatots un valstij izdevīgs ir bijis Valsts kases lēmums, Pietiek vērsās Igaunijas Iepirkumu portālā, lai noskaidrotu, cik līdzīgi pakalpojumi ir izmaksājuši kaimiņvalstī, kur eiro ieviešana jau aiz muguras. Izrādījās, ka līdzīgs iepirkums tur izmaksājis gandrīz piecreiz lētāk nekā Latvijā.

Uz šo faktu pieteikumā tiesā norādījusi arī SIA Smart IT: „Igaunijas Finanšu ministrija arī izmanto SAP sistēmu un iepirka šīs SAP sistēmas pielāgošanas euro valūtai pakalpojumus 2010.gada martā un aprīlī (izdrukas no Igaunijas Iepirkumu portāla un to tulkojums pielikumā), lai pielāgotu SAP sistēmu darba euro valūtā līdz 2011.gada 01.janvārim, kad Igaunijā ieviesa euro valūtu. Šis Igaunijas piemērs pierāda, ka Finanšu ministrijas un tā iestāžu izmantotās SAP sistēmas pielāgošanas euro valūtai pakalpojumi, iepērkot tos konkursa ceļā, pie tam divās daļās izmaksāja vien ap 70 tūkstošus euro.

Taču Atbildētājs prettiesiski izvēlētās sarunu procedūras rezultātā, pieprasot un saņemot piedāvājumu tikai no Trešās personas un nepieļaujot iesniegt nevienu citu piedāvājumu, ir noslēdzis Iepirkuma līgumu par faktiski tāda paša veida un apjoma pakalpojumiem par cenu 237 600 Ls, jeb vairāk kā 338 tūkstošiem euro, t.i. par gandrīz piecas reizes augstāku cenu, nekā šos pakalpojumus būtu iespējams iepirkt atklātā konkursā!”

Tāpat pieteikumā norādīts uz to, ka Igaunijas piemērs pierāda – nav pamatots Valsts kases apgalvojums, ka neesot iespējams „mainīt zirgus uz pārceltuves”: „Igaunijas piemērs pierāda arī apstākļus, ka Atbildētāja SAP sistēmas pielāgošanu euro valūtai ir iespējams veikt atsevišķi no SAP sistēmas uzturēšanas, jo Igaunijā SAP sistēmas pielāgošanas euro valūtai pakalpojums pat pats par sevi tika sadalīts.

Taču Latvijas Finanšu ministrija aprakstītajā situācijā nekādas dīvainības un pārkāpumus nesaskata – publicējam tās skaidrojumu pilnā apmērā:

„2010. gadā tika organizēts atklāts konkurss par Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas (SAP) uzturēšanas un papildināšanas pakalpojumu sniegšanu. Konkursa rezultātā noslēgtā līguma papildinājumam specifiski euro pielāgošanas darbiem iepirkumā „Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas (SAP) pielāgošana euro” piemērota sarunu procedūra un tā ir piemērota atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 63. panta ceturtās daļas 1. punktā noteiktajam un saskaņota ar Iepirkumu uzraudzības biroju.

Latvijā SAP sistēma tika ieviesta 2001.gadā un sākotnējais mērķis bija veikt valsts parāda darījumu uzskaiti. Fiskālā situācija valstī un nepieciešamība finansēt valsts budžeta deficītu šajos gados ir par pamatu tam, ka Valsts kasē ir augsti attīstīta parāda vadība, kas tiek atbalstīta ar komplicētu uzskaites sistēmu. Igaunijā valsts parāds ir daudz mazāks un līdz ar to netiek izmantoti dažādi parāda vadības instrumenti, līdz ar to arī SAP sistēmas konfigurācija ir vienkāršāka.

Pēc Finanšu ministrijas rīcībā esošās informācijas Igaunijas Finanšu ministrija SAP sistēmā izmanto finanšu uzskaites, loģistikas un cilvēkresursu pārvaldības moduļus. Turpretī Latvijā SAP sistēmu izmanto ne tikai parāda vadības mērķiem, bet arī budžeta plānošanai un tāmju sagatavošanai, finanšu uzskaitei un budžeta izpildei, kā arī datu analīzes nodrošināšanai. Valsts kases funkcijas kopumā nodrošina piecas SAP sistēmas komponentes, kas visas ir tieši saistītas ar finanšu datu apstrādi. Līdz ar to nacionālās valūtas maiņa rada būtisku ietekmi to darbībai salīdzinājumā ar Igaunijas Finanšu ministrijas izmantotajiem loģistikas un cilvēkresursu pārvaldības moduļiem, ko nacionālās valūtas maiņa būtiski neietekmē. Neskatoties uz Valsts kases izmantotajām standarta SAP sistēmas komponentēm un moduļiem, lai nodrošinātu valsts budžeta izpildes veikšanu un kontroli, SAP sistēma ir papildināta ar apjomīgu budžeta izpildes funkcionalitāti, kas ir unikāla tikai Valsts kases izmantotajai SAP sistēmai, un tās pielāgošanas euro darbu apjoms nav salīdzināms ar Igaunijas Finanšu ministrijas izmantotās SAP sistēmas pielāgošanas darbiem.

Lai nodrošinātu SAP uzturēšanas darbu nepārtrauktību, Valsts kase 2012.gada 21.decembrī izsludināja atklātu konkursu „Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas uzturēšana un papildināšana”, kurā var piedalīties jebkurš kvalificēts SAP sistēmu ieviešanas un uzturēšanas jomā specializēts uzņēmums. Atklātā konkursa ietvaros rīkotajā ieinteresēto pretendentu sēdē piedalījās trīs potenciālie šī konkursa pretendenti, tai skaitā SIA Smart IT.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...