Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne apgalvo, ka valsts azartspēļu uzņēmuma Latvijas Loto vadībai ir izteikts skaidrs aicinājums sniegt sabiedrībai informāciju par tās grandiozo algu pieaugumu un citiem jautājumiem, viņas padotais, Finanšu ministrijas ierēdnis Nils Sakss, kurš Latvijas Loto nopelna otru algu kā padomes priekšsēdētājs, oficiālā vēstulē ir vēlreiz apliecinājis, ka valsts azartspēļu uzņēmums negatavojas sabiedrībai sniegt nekādas papildu ziņas par labu pārvaldību un caurspīdīgumu.

„Attiecībā uz lūgumu sniegt informāciju par pasākumiem, kurus Latvijas Loto padome ir veikusi, lai nodrošinātu valsts kapitālsabiedrības darbības caurspīdīgumu un komunikāciju sabiedrības interesēs atbilstoši labas pārvaldības principiem, visa informācija par Latvijas Loto darbību, kurai ir jābūt publiskotai saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, ikvienam ir pieejama Latvijas Loto mājaslapā www.latloto.lv,” oficiālā vēstulē paziņojis N. Sakss.

„Latvijas Loto nav Iesniegumu likuma, ne arī Informācijas atklātības likuma subjekts, tādēļ Latvijas Loto vai tās padomei nav pienākuma sniegt pieprasīto informāciju,” paziņojis ierēdnis. Papildus tam viņš vēloties paskaidrot tikai to, ka „Latvijas Loto darbībā ievēro visus piemērojamos likums, tostarp, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, Komerclikumu, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kā arī citus likumus, atbilstoši kuriem tiek noteiktas gan Latvijas Loto darbinieku, gan valdes, gan arī padomes darba pienākumu apjoms un atlīdzība”.

Nostāju, ka sabiedrībai nav vajadzīga nekāda papildu informācija par Latvijas Loto darbību, Finanšu ministrijas ierēdnis un uzņēmuma padomes priekšsēdētājs ir paudis, neraugoties uz to, ka, kā apliecina viņa tiešā priekšniece, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, kas pilda arī valsts azartspēļu uzņēmuma kapitāldaļu turētāja funkcijas, jau divas nedēļas iepriekš Latvijas Loto vadībai esot skaidri norādīts – sabiedrībai ir jāsniedz informācija, kas nesatur komercnoslēpumu.

„Finanšu ministrija apliecina, ka tā ar Finanšu ministrijas 2020. gada 20. oktobra vēstuli Nr. 10.1-4/7/5555 “Par informāciju” aicināja AS “Latvijas Loto” saskaņā ar likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 5., 6. un 7. pantu sniegt pieprasīto informāciju, kas nesatur komercnoslēpumu,” oficiāli apliecina B. Bāne. Finanšu ministrija apliecina arī to, ka tā aicinājusi Latvijas Loto padomi pievērst „īpašu uzmanību” šīs valsts azartspēļu kompānijas „valdes un darbinieku sarakstei un sadarbībai”, lai tā „būtu atbilstoša normatīvo aktu prasībām”.

Tas bija jau otrs oficiālais aicinājums, ko Finanšu ministrija izteica AS Latvijas Loto vadībai, tikai šajā gadījumā to nedaudz savdabīgu padarīja fakts, ka faktiski Finanšu ministrijas valsts sekretāre ar aicinājumu vērsās pie sava padotā – ministrijas ierēdņa Nila Saksa, kurš Latvijas Loto saņem otro algu kā azartspēļu uzņēmuma padomes priekšsēdētājs. Savukārt tagad N. Sakss apliecinājis, ka šādus savas tiešās priekšnieces – gan kā Finanšu ministrijas valsts sekretāres, gan kā Latvijas Loto kapitāldaļu turētājas – norādījumus neuztver nopietni.

Arī AS Latvijas Loto valdes loceklis Edgars Lediņš iepriekš oficiālā vēstulē bija paziņojis, ka uzņēmumam, kas pērn uz azartspēles mīlošo Latvijas iedzīvotāju rēķina nopelnījis 7,29 miljonus eiro un kura vadība pagājušajā gadā piedzīvojusi iespaidīgu – gandrīz par ceturto daļu – atalgojuma lēcienu, nekāda papildu informācija sabiedrībai nav jāsniedz, jo tai pilnībā jāpietiek ar uzņēmuma gada pārskatu un citām oficiālajām ziņām Latvijas Loto mājas lapā.

E. Lediņš ir viena no personām, kas pērn valsts azartspēļu kompānijā ir saņēmušas visiespaidīgāko algas pielikumu: 2019. gadā viņš atalgojumā AS Latvijas Loto saņēmis jau 83 131 eiro, kaut gadu iepriekš – „tikai” 68 526 eiro. Tas nozīmē, ka gada laikā E. Lediņa atalgojums palielinājies par 14 605 eiro jeb par 21 procentu, savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētājai Maijai Kubli šis pieaugums ir bijis vēl iespaidīgāks. Vidējais mēneša atalgojuma palielinājums E. Lediņam ir bijis vairāk nekā 1200 eiro.

Taču ne par šo, ne par citiem jautājumiem, kas rada nopietnas šaubas par valsts azartspēļu uzņēmuma pārvaldību, ne E. Lediņš, ne citi Latvijas Loto valdes locekļi nevēlas sniegt nekādus skaidrojumus, kaut pirms šī galīgā informācijas sniegšanas atteikuma Latvijas Loto valdes priekšsēdētāja M. Kubli tāpat oficiālā vēstulē bija izrādījusi detalizētu interesi par to, kādām mediju publikācijām prasītā informācija tiks izmantota.

Taču pēc tam izrādījās, ka pēc skaidrojumu saņemšanas Latvijas Loto vadības viedoklis ir kardināli mainījies, - tā vietā, lai pildītu M. Kubli apņemšanos „saprātīgā termiņā sagatavot atbildes uz uzdotajiem jautājumiem”, valsts azartspēļu uzņēmuma vadība paziņoja, ka nolēmusi nesniegt vispār nekādu informāciju. Šai nostājai piebalsoja arī uzņēmuma padomes priekšsēdētājs, Finanšu ministrijas ierēdnis N. Sakss, kurš kā šīs valsts azartspēļu kompānijas padomes priekšsēdētājs arī pats pērn tajā ir saņēmis vairāk nekā 2400 eiro mēnesī.

Jāpiebilst, ka arī pats N. Sakss pērn, valsts azartspēļu uzņēmumā saņemot otru algu papildus Finanšu ministrijai, ir piedzīvojis vērā ņemamu atalgojuma pieaugumu. Savā pamata darbavietā ministrijā viņš pērn saņēmis 56 780 eiro – tātad vairāk nekā 4700 eiro mēnesī. Taču N. Sakss ir spējis atlicināt laiku, lai ne tikai saņemtu algu SIA NSGV1, bet arī piepelnītos kā padomes priekšsēdētājs valsts azartspēļu uzņēmumā, tur pērn saņemot vēl 28 886 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk nekā 2400 eiro mēnesī.

Abās „valstiskajās” darbavietās N. Saksa ienākumi pērn ir pieauguši: gadu iepriekš, 2018. gadā Finanšu ministrijā viņš saņēma 55 499 eiro, bet Latvijas Loto viņa gada atalgojuma pieaugums ir bijis nepilni trīs tūkstoši eiro – 2018. gadā N. Sakss par valstisko azartspēļu uzņēmuma stratēģisko vadīšanu saņēma 26 037 eiro.

Vērā ņemamu atalgojuma pieaugumu pērn piedzīvojuši arī pārējie Latvijas Loto padomes locekļi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...