Iesaki rakstu: 
Lai arī valstī ir novērojams būtisks preču un pakalpojumu cenu kāpums, kas samazina iedzīvotāju pirktspēju, izskanējusi versija, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) līdzšinējo 21% vietā varētu tikt paaugstināts līdz 23%, kas lielākajai sabiedrības daļai “iesitīs pa kabatu” Tas gan nedraud Finanšu ministrijas vadošajām amatpersonām, kuras nekautrējas piepelnīties visdažādākos veidos, ieņemot vairākus amatus vienlaicīgi, turklāt vienai gādīgi ieceļot otru amatā.
Šķiet, ka ministram Arvilam Ašeradenam nepieklātos klāstīt idejas par labu pārvaldību un caurspīdīgumu, kamēr viņš nav sakārtojis pat savu „māju”, kur nu vēl domāt par premjera amatu. Ņemot vērā, ka tuvojas 2024. gada budžeta sastādīšana, kur vieniem palielinās nodokļus, bet citiem noraidīs prasības, vēlmes un vajadzības, ir īstais laiks izcelt tos trīs cilvēkus, kas to paveiks, vienlaikus piestūķējot savu kabatu ar nodokļu maksātāju euro.
Baiba Bāne, Finanšu ministrijas valsts sekretāre
Baiba Bāne (attēlā) valsts pārvaldē strādā vairāk nekā 15 gadus, ieņemot dažādus atbildīgus amatus. Kopš 2014. gada viņa pilda Finanšu ministrijas valsts sekretāres pienākumus. Finanšu ministrijas valsts sekretāra amata pamatpienākumi ir vadīt ministrijas administratīvo darbu, izstrādāt ministrijas stratēģiju un organizēt tās funkciju izpildi, lai nodrošinātu politisko lēmumu īstenošanu saskaņā ar valdības nostādnēm. Apbrīnojami, ka, ieņemot tik nozīmīgu amatu, Baiba Bāne atrod laiku arī valdes locekļa amata ienākumu pildīšanai Rīgas brīvostas pārvaldē.
Attiecīgi Baibas Bānes valsts amatpersonas deklarācijas ļauj aprēķināt, ka pērn Finanšu ministrijas valsts sekretāres amatā viņa nopelnījusi 90444.22 eiro – tātad vairāk nekā 7500.00 eiro mēnesī. Savukārt šī pati Finanšu ministrijas valsts sekretāre, ieņemot valdes locekles amatu Rīgas brīvostas pārvaldē pērn nopelnījusi 37932.00 eiro jeb vairāk nekā 3000.00 eiro mēnesī.
Jānorāda, ka Baibas Bānes ienākumi, ieņemot valdes locekles amatu Rīgas brīvostas pārvaldē un saņemot otru algu papildus Finanšu ministrijai, pērn ir būtiski pieauguši: Finanšu ministrijas gada atalgojuma pieaugums ir bijis vairāk nekā 27000.00 eiro – 2021. gadā viņa saņēma vien 63339.64 eiro jeb vairāk nekā 5200 eiro mēnesī, bet Rīgas brīvostas pārvaldē 2021. gadā viņa saņēma 32 971.78 eiro – tātad vairāk nekā 2700.00 eiro mēnesī.
Turpretim 2020. gadā Baiba Bāne, ieņemot valdes locekles amatu Rīgas brīvostas pārvaldē, nopelnījusi 34501.28 eiro jeb vairāk nekā 2800.00 eiro mēnesī, savukārt Finanšu ministrijā viņa nopelnījusi 67756.97 eiro – tātad vairāk nekā 5600.00 eiro mēnesī.
Tātad Baibas Bānes atalgojums par valsts dienesta pildīšanu ir bijis: 2020. gadā – 102258.25 eiro, 2021. gadā – 96311.42 eiro un 2022. gadā – 128376.22 eiro. Acīmredzot laika gaitā divu svarīgu amatu pildīšana nekādā veidā nav traucējusi B. Bānes kā valsts amatpersonas algas pieaugumam.
Nez ko par to domā tie skolotāji un mediķi, kas šobrīd domā par pieaugušajiem elektrības pārvades tarifiem un bērnu palaišanu uz skolu. Varbūt viņi domā, ka būtu laiks valsts pārvaldei iedzīvināt OECD principu, ka viena persona nevar tik ilgu laiku ieņemt valsts sekretāra amatu? Ja pat valsts prezidents nevar kalpot tautai ilgāk par 8 gadiem, kāpēc valsts sekretārs var nest savu krustu ilgāk, neierobežotu termiņu?
Jolanta Plūme, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos
Finanšu ministrijas valsts sekretāres Baibas Bānes vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme ir atalgota labāk nekā pati valsts sekretāre, kas liek domāt, ka ievērojams Baibas Bānes pienākumu slogs tiek deleģēts tieši viņas vietniecei, iespējams, pateicoties Baibas Bānes nespējai pilnvērtīgi pildīt visus savus valsts amatpersonas pienākumus.
Acīmredzami Jolantas Plūmes pieredze, strādājot Finanšu ministrijā jau 14 gadus, ir izveidojusi padziļinātu izpratni par budžeta veidošanu. Kopš 2014. gada viņa ieņem Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieces amatu budžeta jautājumos. Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieces amatu viņai atļauts savienot ar valdes locekles amatu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē, bet kopš 2021. gada 19. oktobra - arī ar padomes locekles amatu VAS “Valsts nekustamajos īpašumos”.
Jolanta Plūme Finanšu ministrijā pērn nopelnījusi 86302.57 eiro – tātad vairāk nekā 7000.00 eiro mēnesī. Jolanta Plūme ir spējusi atrast laiku un ieņemt ne tikai valdes locekles amatu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē, bet arī padomes locekles amatu valsts akciju sabiedrībā “Valsts nekustamie īpašumi”. Pērn Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece saņēma 41100.00 eiro jeb vairāk nekā 3400.00 eiro mēnesī, savukārt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Jolanta Plūme nopelnījusi 32184.00 eiro – vairāk nekā 2600.00 eiro mēnesī.
Būtiski pieminēt, ka Jolantas Plūmes ienākumi pērn ir ievērojami pieauguši: gadu iepriekš, 2021. gadā Finanšu ministrijā viņa saņēmusi 69750.81 eiro jeb vairāk nekā 5800.00 eiro mēnesī, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē J. Plūme saņēmusi 36897.15 eiro jeb vairāk nekā 3000.00 eiro mēnesī, taču VAS “Valsts nekustamie īpašumi” nopelnījusi 5334.68 eiro.
2020. gadā Jolanta Plūme, ieņemot valdes locekles amatu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē, nopelnījusi 34460.30 eiro jeb vairāk nekā 2800.00 eiro mēnesī, savukārt Finanšu ministrijā viņa nopelnījusi 69063.03 eiro – tātad vairāk nekā 5700.00 eiro mēnesī.
Attiecīgi J. Plūmes atalgojums par valsts dienesta pildīšanu ir bijis vēl ievērojamāks: 2020. gadā – 103523.33 eiro, 2021. gadā – 111982.64 eiro un 2022. gadā – 159 586.57 eiro.
Kārlis Ketners, Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors
Kopš 2018. gada Kārlis Ketners ieņem Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktora amatu.
Savā pamata darbavietā Finanšu ministrijā viņš pērn saņēmis 60917.16 eiro – tātad vairāk nekā 5076.00 eiro mēnesī. Taču Kārlis Ketners ir spējis atlicināt laiku, lai ne tikai saņemtu algu Finanšu ministrijā, bet arī, lai piepelnītos kā padomes priekšsēdētājs valsts azartspēļu uzņēmumā “Latvijas Loto”, tur pērn saņemot vēl 32880.00 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk nekā 2700.00 eiro mēnesī.
Jāpiebilst, ka Kārļa Ketnera ienākumi, ieņemot padomes priekšsēdētāja amatu valsts azartspēļu uzņēmumā un saņemot otru algu papildus Finanšu ministrijai, pērn ir būtiski pieauguši: gadu iepriekš, 2021. gadā Finanšu ministrijā viņš saņēma 47626.62 eiro, bet VAS “Latvijas Loto” viņa gada atalgojuma pieaugums ir bijis vairāk nekā 14000.00 eiro – 2021. gadā viņš saņēma vien 18047.34 eiro. Ironiski, ka ņemot vērā Kārļa Ketnera amatu apvienošanu, šķiet, ka arī momentloterijas ietilpst Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstībā.
Bet te viena nianse – iepriekš pieminētā valsts sekretāre Baiba Bāne savā amatpersonas deklarācijā norāda, ka viņa ir valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" Valsts kapitāldaļu turētāja pārstāve. Tātad Kārli Ketneru “Latvijas Loto” padomes priekšsēdētāja amatā ir iecēlis neviens cits kā viņa tiešā priekšniece Finanšu ministrijā – valsts sekretāre Baiba Bāne. Vai tas nav interešu konflikts un klaja „šofera dēla” politika? Vai Kārlis Ketners kļūtu par šī uzņēmuma padomes priekšsēdētāju, ja nestrādātu Finanšu ministrijā, bet skolā par skolotāju vai direktoru?
Visu cieņu minētajām Finanšu ministrijas amatpersonām, kas spēj ne tikai veltīt pilnu uzmanību valsts attīstībai un pārvaldei, bet arī sekmīgi piepelnīties kā dažādu uzņēmumu valdes un padomes locekļi, vēlīgi saliekot valsts amatos savus padotos. Atliek tikai cerēt, ka visi šie amati viens otram netraucē un neliek apšaubīt darba kvalitāti un minēto amatpersonu patiesās intereses. Un rūpīgi sekosim Finanšu ministrijas retorikai budžeta sastādīšanā, kritizējot tos, kas par daudz grib, par daudz pelna un par maz strādā – pareizāk ir visiem kaut ko atņemt, kamēr Finanšu ministrijas spēka trio ienākumi katru gadu aug.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.