Finanšu policijas 11 miljonu lietā centrālā figūra - KNAB vadoša darbinieka civilsieva
PIETIEK21.08.2014.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Finanšu policijas pēdējā laika skaļākajā lietā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā viena no vairākiem desmitiem kratīšanu veikta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) galvenā speciālista Jāņa Miķelsona un viņa civilsievas Antas Dišereites dzīvesvietā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Finanšu policijas kriminālprocesā, kura ietvaros jūlijā notika vairāki desmiti kratīšanu un īslaicīgi tika aizturēts arī politiķu aprindās ietekmīgais būvuzņēmējs un basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Māris Martinsons, kā centrālā figūra iezīmējas tikai šauram lokam vien pazīstamā Anta Dišereite, kuras uzņēmums sniedzis fiktīvus pakalpojumus. Tie, kā apgalvo Finanšu policija, palīdzējuši izkrāpt PVN un legalizēt noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, valsts budžetam nodarot kaitējumu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā.
Par izmeklēšanas gaitu informēti avoti Dišereiti Pietiek raksturo kā "mazo zivi", izpildītāju jeb algotu menedžeri, kura ir tikai vērienīgās PVN shēmas izkārtne, ko īstie grupējuma līderi izmantojuši naudas atmazgāšanas un nodokļu izkrāpšanas realizācijai. Dišereite uz Pietiek lūgumu tikties un apstiprināt konkrētu personu vārdus, ar kuriem viņai aizliedz kontaktēties piemērotais drošības līdzeklis, īsi atbildēja: "Pagaidām nē. Nav komentāru" un telefonsarunu pārtrauca. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas Dišereite atbrīvota no apcietinājuma pirms dažām nedēļām pret lielu drošības naudu.
Dišereites nodarbošanās ar "PVN shēmām", lai arī tikai šauram iesaistīto un paziņu lokam, tomēr nav bijis noslēpums, Pietiek apliecinājuši viņas paziņas. Līdz ar to notikušais met ēnu arī uz KNAB galveno speciālistu Jāni Miķelsonu, ar kuru Dišereite jau vismaz gadu dzīvojot kopā. Šis, iespējams, ir pirmais taustāmākais apstiprinājums tikai neoficiāli sen runātajam, ka KNAB vadošie darbinieki, kas ilgstoši noteikuši toni birojā, "saauguši" ar valdošo politisko eliti un tās finansēšanā iesaistītiem uzņēmējiem.
Viens no uzņēmējiem, kas jūlija otrajā nedēļā bijis īslaicīgi aizturēts Finanšu policijas veiktās izmeklēšanas gaitā, ir ar būvfirmām Velve un Moduls Rīga saistītais Māris Martinsons. Viņa vienīgais oficiālais ziedojums politiskajām partijām bijis 2006. gada februārī 10 000 latu Vienotības priekštecim Jaunajam laikam. Tagad, kad no Vienotības atstumts Martinsona sponsorētā basketbola kluba VEF Rīga padomes priekšsēdētājs Edgars Jaunups, arī uzņēmējs caur trešajām personām varētu būt ziedojis Jaunupa jaunajam politiskajam projektam - partijai Latvijas Attīstībai, par ko Pietiek jau rakstījis. To, ka 9. jūlijā notikusi kratīšana Moduls Rīga birojā, Pietiek jau pāris dienu vēlāk apstiprināja firmā.
Par to, vai Martinsons varētu būt tā "lielā zivs", kas paslēpusies aiz nevienam nezināmās Antas Dišereites noaustā PVN tīkla, Finanšu policija klusē. No izmeklētāju puses neoficiāli izskan apgalvojumi, ka darbs pie tīmekļa atmudžināšanas turpinās. Tikmēr no aizstāvībai mobilizēto juristu puses izskan pārliecība, ka pierādīt "lielo zivju" saistību ar Dišereiti neizdosies. Jau dažas dienas pēc atbrīvošanas no īslaicīgās aizturēšanas Martinsonu kāds saticis izlidojam uz ārzemēm un par notikušo izsakoties bez satraukuma. Martinsons nav atbildējis uz Pietiek zvaniem un īsziņā nosūtītajiem jautājumiem.
Vienīgais uzņēmums, kurā Dišereite bijusi amatpersona laika posmā, par kuru savā anonimizētajā paziņojumā par kratīšanām runā Finanšu policija - no 2012. gada janvāra līdz 2014. gada martam -, kā rāda Lursoft dati, ir SIA Adiva Actio. Kā tās darbības jomas norādītas būvniecības projektu izstrādāšana, arhitektūras pakalpojumi un mākslas palīgdarbības. Firma reģistrēta 2012 gada 27. janvārī, bet šā gada 10. jūlijā tās saimnieciskā darbība izbeigta pēc VID lēmuma.
Jau šopavasar, 9. aprīlī par firmas vienīgo valdes locekli, nomainot Dišereiti un viņas radinieci Agnesi Krūmiņu (iepriekš - Kindzuli), kļuvis Baltkrievijas pilsonis Dmitrijs Harbacenka (Dzmitry Harbatsenka), rāda Lursoft dati. 25. martā viņš arī kļuvis par firmas vienīgo īpašnieku, to pārņemot no Agneses Krūmiņas. Nodokļu eksperti skaidro, ka šī ir jauna tendence, kas nomainījusi iepriekš populāro personu bez noteiktas dzīvesvietas jeb "bomžu" algošanu PVN shēmu realizējošu firmu valdēs. Proti, persona bez noteiktas dzīvesvietas kriminālprocesa ietvaros tomēr ir atrodama liecību sniegšanai, tādēļ pēdējā laikā populāra kļuvusi bijušo PSRS valstu pilsoņu algošana, kuri, ja vien nešķērso Latvijas robežu, izmeklētājiem ir grūtāk atrodami.
Vēl viena dīvainība - SIA Adiva Actio finanšu pārskati par 2012. un 2013. gadu rāda, ka firmas apgrozījums bijis attiecīgi 134 533 lati (192 190 eiro) un 200 760 lati (286 800 eiro). Tas nesaskan ar Dišereitei piedēvēto lomu vismaz 11 miljonu eiro zaudējumu radīšanā valsts budžetam. Kāds nodokļu eksperts Pietiek skaidroja, ka PVN shēmas realizējošas firmas nereti mēdz riskēt un gada pārskatos nenorādīt patieso darījumu apjomu.
Foto - Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.