Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad iepriekšējais premjers Krišjānis Kariņš vēl iepriekšējās Saeimas laikā uzsāka tā dēvēto finanšu sektora kapitālo remontu, galvenie pārmetumi Latvijā strādājošajām bankām bija par operācijām ar Krievijas (kā tika definēts – visdrīzāk nelegālas) izcelsmes naudas līdzekļiem.

Mums tika draudēts ar drīzu nokļūšanu Moneyval pelēkajā vai pat melnajā sarakstā, ja steidzami neatteiksimies no pakalpojumu sniegšanas turīgām personām no austrumu kaimiņvalsts. Paralēli tam Latvijas lielākajai vietējai bankai nāca graujošais ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) vēstījums.

Varētu domāt, ka, novēršot problēmas, kuras mums pārmeta, Latvija būtu ārvalstu un arī vietējām investīcijām īpaši pievilcīga, par ko cita starpā liecinātu apgrozījuma pieaugums finanšu nozarē, bet… tā tomēr nav.

Kā redzams no LDDK eksperta Jāņa Hermaņa nesen Facebook publiskotās tabulas par finanšu sektora pievienoto vērtību Baltijas valstīs, Krišjāņa Kariņa vadībā veiktā “finanšu sektora kapitālo remonta” ietekme uz šo sektoru (ne atsevišķu banku, kas ir uzmanības centrā, bet visu nozari) ilgtermiņā ir bijusi graujoša.

No stabilām līdera pozīcijām esam ieņēmuši stabila atpalicēja vietu, salīdzinot trīs Baltijas valstis. Un te vēlreiz ir būtiski uzsvērt – šajā gadījumā runa ir nevis par finanšu iestāžu labklājību, bet gan nozares pievienoto vērtību valsts ekonomikā.

Kāds teiks, ka Lietuvā un Igaunijā situācija jau sākotnēji nebija tik slikta, tāpēc nebija nepieciešami tik radikāli soļi problēmu novēršanai? Nevaru piekrist. Probēmas bija visiem. Atšķirība vien tajā vai tās risina, vai vien par tām skaļi runā, vicinot dūres.

Ja atceramies, piemēram, Igaunijā vienā no skandināvu bankas filiālēm bija pieļauti ļoti liela mēroga finašu noziegumi, taču tur problēmas novērsa ļoti racionāli, sistēmiski, neuzkurinot emocijas, demonstratīvi nešaustot sevi. Tāpat arī Lietuvā problēmas risinātas bez liekām kaislībām.

Proti, kamēr mūsu valsts vadītāji nodarbojās ar savas valsts starptautisku pazemošanu, uzticēšanās Latvijai graušanu, tikmēr kaimiņvalstu politiķi vairāk fokusējās uz biznesa vides uzlabošanu, īpaši sargājot savas valsts reputāciju no skandāliem.

Atcerēsimies, kā Latvijā tajā laikā teju katru dienu mediju ziņās kāda no augstākajām amatpersonām gluži kā mantru atkārtoja, cik viss ir slikti, ka banku klienti, kas ārzemnieki, pārsvarā ir blēži, kam nauda jākonfiscē neatkarīgi no tā, vai vaina pierādīta vai ne. Pat, ja finanšu sektora kapitālais remonts bija labi iecerēts, tā pārāk skaļā pamatošana un pārspīlējumi izpildījumā nevis vairoja uzticēšanos Latvijai, bet gan atbaidīja. Tika iešauts kājā, tā teikt.

Ja mērķis ir kampaņot, nevis novērst problēmas tur, kur tās ir, tad nav brīnums, ja rezultāts ir tāds, kādu piedzīvojām. Daži spilgtākie piemēri. Kā tolaik baumoja, atvērt bankas kontu Latvijā bija liegts arī ļoti lielas demonkrātiskas valsts vēstniekam. Latvija oficiālas amatpersonas pauda aicinājumus Baltkrievijas uzņēmējiem, kuri neatbalsta Lukašenko varu, pārcelt savu komercdarbību uz Latviju, taču bankas arī viņiem liedza kontu atvēršanu.

Jau pēc tam, kad Krievija uzsāka atklātu karu pret Ukrainu, virkne Latvijas uzņēmumu, kuri centās palīdzēt Ukrainai, tostarp kāds Ukrainai ļoti nepieciešamo dronu ražotājs, saskārās ar norēķinu problēmām bankās. Bija gadījumi, kad par aizdomīgiem bankas uzskatīja pat sīknaudas pārskaitījumus, ja kādā darbavietā kolēģi savstarpēji norēķinājās par kopīgi pirktiem ziediem.

Vai tagad viss beidzot sakārtots? Nejēdzīgas kļūmes novērstas, taču normatīvo aktu un izmeklēšanas institūciju prasības pret bankām joprojām nesamērīgas, un līdz ar to finanšu pakalpojumu sniedzēji drīzāk pārcenšas katra klienta vai maksājuma vērtēšanā nekā riskē kļūt par vainīgiem kādas problēmas nepamanīšanā. Tas automātiski padara mūsu finanšu sistēmu par daudz smagnējāku, klientiem ne tik pievilcīgu, kā ir kaimiņvalstīs.

Sekas tam redzam. Un, tā teikt, paši uz savas ādas arī izjūtam. Kaimiņvalstis ir veiksmīgākas ārvalstu investīciju piesaistē, tostarp arī banku sektorā, kur spilgtākais piemērs ir Revolut pārcelšanās uz Lietuvu pēc Brexit. Bet no kā pelna Latvijā esošās bankas? Ļoti iespējams, ka pārsvarā no vietējā kapitāla klientu kontu apkalpošanas, tostarp bez papildu izdevumiem apgrozot kontu atlikumus, kā arī no augstās Euribor likmes piemērošanas sen izsniegtiem kredītiem.

Vispār, atceroties tā dēvētā finanšu sektora kapitālā remonta kampaņu, nāk atmiņā vairākas dīvainības, kas vedina domāt, ka problēmas ar finanšu sektoru Latvijā bija ne tik lielas, kā tika kādu interešu vārdā uzpūstas. Kaut vai tas, ka mums draudēja ar Moneyval pelēko vai pat melno sarakstu, to argumentējot ar Krievijas nelegālas izcelsmes naudas apkalpošanu, taču pati Krievija nemaz necentās atzīt šo pašu līdzekļu nelegālu izcelsmi un arī tagad neprasa, lai Latvija tai atmaksātu konfiscēto naudu, kas Latvijā atzīta par Krievijā zagtu.

Kāpēc Latvijai draudēja, bet Krievijai nedraudēja nokļūšana to valstu sarakstā, kurās nav novērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana? Varam tikai minēt. Iespējams, tāpēc, ka Moneyval ir Eiropas Padomes (lūdzu, nejaukt ar Eiropas Savienības padomi!) veidots valstu monitoringa mehānisms, kura tapšanā liela nozīme bija tieši Krievijai, – kā zināms, Krievija Eiropas Padomē darbojās vēl līdz nesenam laikam, to izmantojot savu interešu lobēšanai.

Te jāpiebilst, ka Krievija nav pelēkajā vai melnajā sarakstā arī FATF – institūcijā, kura apvieno arī citu kontinentu valstis cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un bruņošanu. Un tas ir pat pēc tam, kad Krievijas darbība šajā organizācijā kopš šī gada februāra (nevis pērmā, kad Krievija atklāti iebruka Ukrainā!) apturēta un daudzās valstīs Krievija atzīta par terorismu atbalstošu.

Lai nu kā būtu ar Krievijas savulaik izmantotiem ietekmes mehānismiem, tostarp cīņā pret naudas aizplūšanu no valsts, mūs, protams, vairāk interesē tas, lai politiskie lēmumi, kas tiek pieņemti Latvijā, un daudzās reformas, kas tiek īstenotas dažādās nozarēs, nestu valsts izaugsmi. Un, ja tiek pieteiktas tādas pārmaiņas, kā tas bija finanšu nozares kapitālā remonta gadījumā, gribētos, lai to virzītāji jau sākotnēji definē sasniedzamus nomērāmus rezultātus – lai visi varam novērtēt, vai reforma bijusi pārdomāta un efektīva un vai reformas rosinātājam un virzītājam vēl ko tādu varam uzticēt.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...