Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pētera Putniņa (attēlā) vadītās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veiktā „pārbaude” par to, kādā vai kādās Latvijas kredītiestādēs Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām nav atvērti konti, izrādās, ir bijusi vēl bezjēdzīgāka, nekā šķita iepriekš, - iestāde nespēj nosaukt pat personas, kuru kontus tā „meklējusi”.

Jautājums par to, cik tieši bērnu ir Krievijas prezidentam un kā viņus sauc, nekad nav ticis precīzi atbildēts un radījis dažādas spekulācijas. Taču, kad šopavasar publiski parādījās ziņas par Krievijas prezidenta meitām Latvijā, iespējams, atvērtiem banku kontiem, FKTK vadība izlikās, ka tai ar „reaģēšanu” nebūs problēmu.

„Mūsu funkcija ir reaģēt uz jebkuru šādu signālu. Vai būtu jāreaģē tikai mums? Lai katrs iestādes vadītājs, uz kuru attiecas naudas atmazgāšanas novēršana Latvijā, padomā, vai nav jārīkojas līdzīgi. Mēs painteresēsimies par to. Protams, grāmata nav tas labākais informācijas avots, bet jāpārbauda ir.”

Šādi FKTK vadītājs Pēters Putniņš šopavasar atbildēja uz Latvijas Avīzes jautājumu: „ASV žurnāls Mother Jones publicēja fragmentus no grāmatas par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās. Tajos minēts, ka Krievijas prezidenta meitām Latvijā ir slepeni konti bankās. Vai to pārbauda FKTK?”

Tālākie Putniņa skaidrojumi bija šādi: „Tai pat laikā – jebkuram cilvēkam Latvijā, ja vien tā nav sankciju sarakstā esoša persona, ir tiesības atvērt kontu. Nevienu nedrīkstam diskriminēt. Cita lieta, ja tie ir slēpti konti vai ja patiesā labuma guvēji nepareizi uzrādīti u.t.t., tad gan mums varētu būt jautājumi. Kāda starpība, no kāda avota nāk signāls – pārbaudīsim, vai tā ir taisnība.

Jautājums: Ja tā nebūs taisnība, vai jūs paziņosiet?

P. Putniņa atbilde: Jā, ja reiz tas tik skaļi ir izskanējis.

Jautājums: Bet, ja tā būs taisnība, arī paziņosiet?

P. Putniņa atbilde: Tad tā situācija būs sarežģītāka. Mums nav tiesību publiski atklāt klienta vai banku informāciju. To solīt nevaru. Tādā noliedzošā formā to varam izdarīt.”

Kad FKTK apsolītās pārbaudes termiņš beidzās, komisijas publiskais vēstījums bija: „Atbilstības kontroles departaments ir veicis attiecīgo pārbaudi. Saskaņā ar tās gaitā no bankām iegūto informāciju varam sacīt, ka Latvijas banku klientu vidū šādu personu nav.”

Taču jau uzreiz pēc šī FKTK paziņojuma kļuva skaidrs – tas nebūt nenozīmē, ka Krievijas prezidenta meitas patiešām neglabā savus līdzekļus vienā vai vairākās Latvijas kredītiestādēs, jo iestādes veiktā pārbaude ir bijusi formāla un būtībā bezjēdzīga.

 „FKTK uzraudzības funkciju veikšanai izmanto dažādās metodoloģijās balstītus uzraudzības instrumentus un pieejas atkarībā no konkrētās situācijas un uzraudzības darbībā plānotā rezultāta, t.sk. iegūstot visu nepieciešamo informāciju no bankām savu secinājumu izdarīšanai, kā tas ir bijis šajā gadījumā,” saņemot precizējošus jautājumus par veikto pārbaudi, skaidroja FKTK.

FKTK varot izmantot arī vairākus informācijas avotus, lai gūtu pilnu pārliecību par iegūtās informācijas patiesumu. „Tomēr plašāk par uzraudzības darbībām, tai skaitā, FKTK veiktajām pārbaudēm bankās un tajās izmantotajām metodēm, kā arī ziņām, kas var saturēt banku klientu datus, nevaram neko paust publiski,” apgalvoja FKTK.

Taču jāņem vērā, ka nekādas oficiālas informācijas par to, cik tieši Putinam ir bērnu un kā viņus sauc, nemaz nav (ne Krievijā, ne Latvijā), un arī FKTK šī iemesla dēļ vienkārši nav spējusi kredītiestādēm pieprasīt informāciju par konkrētiem vārdiem un uzvārdiem, - likumsakarīgi arī atbildes ir bijušas tikpat „konkrētas”. Tāpat FKTK nav spējusi arī pieprasīt informāciju par tai nezināmām kompānijām, aiz kurām varētu slēpties tikpat nezināmās Putina meitas.

Pēc šiem pirmajiem skaidrojumiem FKTK tika pieprasīts sniegt šādu informāciju:

1) kāda tieši metodika tika izmantota, lai gūtu pilnu pārliecību, ka Krievijas Federācijas prezidenta meitām nav atvērti konti kredītiestādēs Latvijā?

2) par kādām tieši personām (vārds, uzvārds) tika pieprasīta informācija no kredītiestādēm?

3) vai tika pieprasīta informācija tikai par konkrētām fiziskām personām vai arī par kādām juridiskām personām?

Uz šiem jautājumiem saņemtās FKTK atbildes nu jau pavisam skaidri apliecina – veiktā pārbaude ir bijusi vēl bezjēdzīgāka, nekā tas šķitis iepriekš, un veikta tikai „ķeksīša pēc”. Publicējam tās pilnībā:

„Komisija informē, ka metodika, kādā veidā Komisija nodrošina tai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā deleģēto uzraudzības funkciju veikšanu, kā arī korespondence ar kredītiestādēm ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, ņemot vērā tālāk minēto.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 1. un 2. punktu par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija, kurai šāds statuss noteikts ar likumu, kā arī informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai.

Kredītiestāžu likuma 110.1 panta pirmā daļa paredz, ka informācija par kredītiestādi un tās klientu, kredītiestādes un tās klienta darbību, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru nav apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20. pantā minētā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā nav izpaužama trešajām personām citādi kā tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu kredītiestādi vai tās klientu. Tā kā sarakste ar kredītiestādēm satur informāciju par kredītiestāžu darbību, attiecīgi arī tā uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

Savukārt Komisijas padomes 23.10.2014. lēmums Nr. 230 paredz, ka par Komisijas iekšējās lietošanas informāciju uzskatāma jebkura informācija, t.sk. Komisijas korespondence, darba materiāli u.c. dokumenti, kuri nepieciešami Komisijai sagatavojoties lietu kārtošanai un vešanai.

Vienlaikus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20. pants paredz, ka Komisijas padomes locekļiem, Komisijas struktūrvienību vadītājiem un darbiniekiem pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba un cita veida līgumattiecības ar Komisiju, ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ar finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību saistītu informāciju, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru nav apstiprinājusi padome.

Ņemot vērā minēto, Jūsu pieprasītā informācija ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

Informācijas atklātības likuma 11. panta ceturtā daļa nosaka ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanas kārtību – to pieprasa rakstveidā, un pieprasījumā persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota.

Savā pieprasījumā Jūs norādāt, ka pieprasītā informācija Jums nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Komisijas ieskatā minētie apsvērumi ir plaši un vispārīgi, un nav pietiekami pieprasījuma pamatošanai. Tāpat nav norādīts mērķis, kādam pieprasītā informācija tiks izmantota.

Lai gan sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem ir vispāratzīts Eiropas Savienības tiesību princips, kas ir saistīts ar valsts pārvaldes iestāžu darbības demokrātisko raksturu, vienlaicīgi tiesības piekļūt informācijai ir pakļautas zināmiem ierobežojumiem, kas pamatoti ar sabiedrības vai privāto interešu apsvērumiem [skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 21.03.2011.spriedumu lietā Nr. SKA-254/2011, 7., 8.p.].

Vienlaikus norādām, ka Komisijas ieskatā metodikas, kādā veidā Komisija īsteno tai normatīvajos aktos deleģēto uzraudzības funkciju, atklāšana var novest pie apstākļiem, ka vairs nebūs iespējams īstenot efektīvus uzraudzības pasākumus un attiecīgi nodrošināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 5. pantā minēto Komisijas mērķa sasniegšanu – veicināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti. Līdz ar to iespēja trešajām personām iepazīties ar Komisijas darbības metodiku var faktiski apdraudēt minētās ar likumu aizsargātās intereses. Tāpat Komisijas ieskatā nepastāv primāras sabiedrības intereses, kas pamato konkrētās metodikas izpaušanu.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...