Iesaki rakstu: 
Viens eiro – par šādu oficiāli uzrādīto summu aviokompānijas airBaltic vadītājs Bertolts Fliks ārzonas kompānijai pārdevis gandrīz pusi no viņam iepriekš pilnībā piederējušās SIA Baltijas Aviācijas sistēmas, kam pieder 47,2% airBaltic akciju. Šī summa apliecina Pietiek jau iepriekš izteikto versiju – faktiski darījums bijis diezgan formāls un veikts, lai kontroli uzņēmumā apmaiņā pret nepieciešamajiem kredītresursiem iegūtu Lietuvas Snoras banka vai ar to saistītas struktūras.
Formāli Fliks kontroli Baltijas Aviācijas sistēmās un līdz ar to arī airBaltic saglabā, jo Bahamu salās reģistrētajai ārzonas kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited pārdevis „mazāko” pusi no uzņēmuma akcijām – 9653 no 19 307 akcijām, pats savā īpašumā.
Taču šī kontrole kļūst aizvien nosacītāka, jo Flika saistību slogs pret Snoras banku un tās Latvijas „meitu” – Latvijas Krājbanku tikai pieaug: viņa personisko parādu slogs tāpat kā pagājušā gada martā, ar ko datēta viņa iepriekšējā deklarācija, ir 14 miljoni latu, taču iespaidīgi pieaudzis doto abām bankām doto komercķīlu apjoms – no 46,5 miljoniem latu pavasarī līdz 59,2 miljoniem latu gada beigās.
Iepriekš Pietiek jau informēja: Flika un Baltijas Aviācijas sistēmu kreditoru - banku Snoras un Latvijas Krājbankas netiešā īpašnieka Vladimira Antonova pārstāvis Antons Fiļimonovs pērn atzina, ka „pilnīgi noteikti Antonova kungs nav kļuvis par airBaltic līdzīpašnieku” un neslēpjoties aiz Bahamu salu ārzonas.
Taču par to, ka patiesībā Bahamu ofšoram varētu būt pat ļoti cieša saistība ar Latvijas Krājbanku vai tās saimniekiem, pēc Pietiek avotu stāstītā, varētu liecināt personāliju maiņa Baltijas Aviācijas sistēmu vadībā. Vienlaikus ar maskavieti Staņislavu Kovtunu Baltijas Aviācijas sistēmās parādījies arī 1978. gadā dzimušais Janeks Jeļkins, kurš iecelts par kompānijas valdes locekli.
Viņš ir padomes loceklis trešajā lielākajā Krājbankas akcionārā – AS West Investment, kas, pēc neoficiālu avotu ziņām, West Investment pilnībā piederot pašam Antonovam un ticis izveidots, lai dažiem iepriekšējiem Krājbankas akcionāriem - fiziskām personām „no Aivara Lemberga puses” 2005. gadā palīdzētu izvairīties no iedzīvotāju ienākumu nodokļa nomaksas sakarā ar Krājbankas akciju pārdošanu.
Jāpiebilst, ka Flika kontrole minētajās kompānijās joprojām ir pietiekami liela, lai no Lattelecom valdes priekšsēdētāja Jura Gulbja pārtvertu Latvijas valsts uzņēmējsabiedrību vislabāk apmaksātā vadītāja goda nosaukumu: ja Gulbis Lattelecom saņēmis 225 tūkstošus latu, tad Fliks viņu pārtrumpojis ar 280,4 tūkstošu latu gada ienākumiem – tātad 768 latu ienākumiem dienā.
Šiem kopējiem ienākumiem airBaltic Fliks vēl var pieskaitīt arī 50 tūkstošu latu gada algu jau pieminētajā SIA Baltijas Aviācijas sistēmas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
