Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Valdis Zatlers, trešdien pasakot, ka ir gatavs atkārtoti kandidēt uz šo augsto amatu, Saeimas partiju sajūsmu un stingru solījumu viņu atbalstīt neizpelnījās. Ko tas nozīmē un par ko liecina, Pietiek komentē sociologs, Latvijas faktu vadītājs Aigars Freimanis.
„Pasakot, ka ir gatavs kandidēt, Zatlers šobrīd ir mazliet sarežģījis situāciju Saeimas partijām, kuras acīmredzot dažu pēdējo nedēļu laikā bija paguvušas saģenerēt lielu skaitu ar iespējamiem prezidenta kandidātiem. Un, jo lielāks kandidātu skaits, jo vieglāk menedžēt to vienīgo un pareizo, ar piebildi, ka katram viņš ir savs.
Manuprāt, tā pauze, kuru Zatlers izturēja, lai pateiktu, ka kandidēs, bija pārturēta. Viņam vajadzēja reaģēt ātrāk.
Tomēr ir arī skaidrs, ka ar šo savu paziņojumu Zatlers savas izredzes tikt pārvēlētam palielina. Ja pirms mēneša prognozēju, ka Zatlera izredzes tikt ievēlētam ir 40 pret 60, tas ir, 40 par labu viņam, 60 – par sliktu, tad šobrīd ir - 50 pret 50. Un nevis tāpēc, ka ir noticis kaut kas liels un viņš ir paaugstinājis savas kvalitātes, bet tāpēc, ka Zatlers ir skaidri pateicis, ka viņš grib, un līdz ar to viņš ir nolicis kaut kādus papildu uzdevumus politiskajām partijām, kurām jāizvirza savi kandidāti.
Kamēr Zatlers nebija pieteicies, vēl bija situācija, ka prezidenta kandidāti ir tāds nesalīdzināms lielums – saucu, ko gribu, un argumentēju, no kuras puses gribu.
Tagad parādās Zatlers, kas piesakās, kurš ir atpazīstams gan sabiedrībā, gan politikā, gan ekspertu vidē – patiesībā jebkurā vidē. Tas ir viņa pirmais resurss, un tagad visi pārējie kandidāti ir jāsalīdzina ar Zatleru. Viņš ir kā atskaites sistēma, un līdz ar to partijām tā spēle vairs nav tik vienkārša.
Konkrēta skaidrība par to, vai Saeimas partijas atbalsta Zatleru vai ne, domāju, tik drīz nebūs. Partijas, visticamākais, turpinās spēlēt tādu nenoteiktu spēli ar tiem pašiem tekstiem, kas jau trešdien izskanēja, - mēs nevaram tagad pateikt, vai atbalstām Zatleru, kamēr nav skaidrs, vai viņš saņems Saeimas balsu vairākumu.
Protams, ja to saka partijas, no kurām divas garantē Saeimas vairākumu, tad tas izklausās smieklīgi. Taču tas arī liecina, ka spēle ir sākusies, un te spēlē citi argumenti un citi nosacījumi.”
Seko mums 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
