Iesaki rakstu: 
5,07 miljoni eiro – tāds bijis visā Latvijā lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā 2019. gadā fiksētā zemes darījuma rekordapmērs. Dienas Biznessjau tradicionāli ir sācis publicēt Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes apkopotos datus par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamo īpašumu darījumiem dažādās kategorijās, un Pietiek šodien no šiem datiem publicē lielāko zemes darījumu pirmo desmitnieku, savukārt pilns saraksts lasāms Dienas Biznesā.
1. 5,07 miljoni eiro
Šāda pērn 9.augustā bijusi cena
2. 3,95 miljoni eiro
Šis ir vēl viens SIA Kārļa būmaņi pagājušā gadā iegādāts īpašums. Tas ir
3. 3,59 miljoni eiro
1953.gadā dzimušais Latvijas miljonāru sarakstā atrodamais uzņēmējs Mihails Uļmans pagājušajā gads 22.maijā pārdeva
4. 3,20 miljoni eiro
Lielveikalu milzis Lidl Latvija pirms gada 15.februārī nopirka
5. 2,44 miljoni eiro
Autotirgotājs SIA Moller Auto Latvia pērn 4.aprīlī pārdeva
6. 2,40 miljoni eiro
7. 2,30 miljoni eiro
SIA Sporta 2 pērnā gada nogalē 11.decembrī pārdeva
8. 2,00 miljoni eiro
AS Attīstības finanšu institūcija Altum pirms gada 25.martā nopirka
9. 1,88 miljoni eiro
1962.gadā dzimušais uzņēmējs Guntis Rāvis pagājušā gada 30.jūlijā pārdeva savas ģimenes uzņēmumam SIA GRIF 28 divas piektdaļas no
10. 1,82 miljoni eiro
Šis ir vēl viens lielveikalu tīkla īpašnieka SIA Lidl Latvija iegādāts īpašums. Pērn zemesgrāmatā reģistrēts darījums, ar kuru 2018.gada 2.augustā uzņēmums kļuva par
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
