Gada vislielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā: rekords – gandrīz 25 miljoni eiro
PIETIEK19.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikraksts Dienas bizness ir sācis publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā. Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs „tikai” nepilni 25 miljoni eiro. Pietiek šodien publicē datus par desmit lielākajiem darījumiem galvaspilsētā.
1. 24,78 miljoni eiro
Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.
2. 14,20 miljoni eiro
Par šādu summu SIA AST BALTS pērn novembrī pārdeva 11 864 kvadrātmetrus zemes un ēku Toma ielā 4. Īpašumu nopirka ārvalsts juridiska persona Corum Origin, nekustamo īpašumu ieguldījumu sabiedrība ar mainīgu kapitālu. AST BALTS to ieguva 2002.gadā par 185,90 tūkstošiem latu (264 497 eiro). Arī šis darījums veikts bez hipotekāro kredītlīdzekļu piesaistes.
3. 6,89 miljoni eiro
SIA IS projekti aizvadītā gada janvārī par šādu summu nopirka 4599/11439 daļas no 11 439 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku objektā, kura pilna adrese ir Valentīna iela 16, Valentīna iela 16 k-1, Valentīna iela 16 k-2, Valentīna iela 16 k-3, Valentīna iela 16 k-6, Valentīna iela 16 k-7, Valentīna iela 16 k-5. To pārdeva SIA Kalnciema kvartāla rezidence. Pirkumam hipotekārais kredīts nebija nepieciešams.
4. 6,30 miljoni eiro
SIA SG Capital Partners 1 pirms gada februārī par šādu summu nopirka 608 kvadrātmetrus zemes ar septiņstāvu māju Brīvības ielā 39, ko pārdeva SIA DAGAS A. Pārdevējs pie īpašuma tika 2017.gadā, kad tika reorganizēta SIA DAGAS. Īpašuma iegādei SIA SG Capital Partners 1 ņēma kredītu SEB bankā, kurai par labu nostiprināta 5,7 miljonu eiro hipotēka.
5. 5,60 miljoni eiro
Par šādu summu SIA Zaļais gredzens pērn oktobrī pārdeva 1699 kvadrātmetrus zemes ar trim daudzstāvu dzīvojamām mājām Krišjāņa Barona ielā 109. To nopirka SIA Barona 109, kas darījuma finansēšanai izmantoja Luminor Bank kredītu, kura nodrošinājumam nostiprināta 3,25 miljonu eiro hipotēka. Pārdevējs īpašumu nopirka 2012.gadā par 843 364 latiem (1,20 miljoniem eiro).
6. 4,81 miljons eiro
Pirms gada februārī tika slēgts darījums, kurā SIA Barolita par šādu summu ieguva 1283051/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar tirdzniecības centru, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. Īpašumu pārdeva SIA Valdemara SPV, kas to 2015.gadā iegādājās par 3,90 miljoniem eiro. Jaunajam īpašniekam hipotekārie kredītlīdzekļi tā iegādei nebija nepieciešami.
7. 4,75 miljoni eiro
Pērn aprīlī par šādu summu SIA LP2 Management nopirka 25 021 kvadrātmetrus zemes ar tirdzniecības centru Mežciems Gaiļezera ielā, ko pārdeva SIA KI Zeme, kas to 2013.gadā nopirka par 3,13 miljoniem eiro. Jaunāko darījumu finansēja Luminor Bank, kurai par labu nostiprināta 9,1 miljona eiro hipotēka.
8. 4,61 miljons eiro
SIA Hansa2RE pagājušā gada novembrī nopirka divas administratīvās ēkas Elijas ielā 17. Tās pārdeva AS Elijas projekts, kas šos namus rekonstruēja. Īpašuma iegādei pircējs ņēma kredītu bankā Citadele, kurai par labu nostiprināta 5,57 miljonu eiro hipotēka.
9. 4,35 miljoni eiro
SIA Hanza 14 pērn jūlijā par šādu summu tika pie 13 500 kvadrātmetriem zemes ar noliktavām Hanzas ielā 14B, ko pārdeva SIA Hanzas Business Center. Pārdevējs īpašumu nopirka 2004.gadā par 445 tūkstošiem latu (633 tūkstoši eiro). Jaunajam īpašniekam hipotekārais kredīts īpašuma iegādei nebija nepieciešams.
10. 4 miljoni eiro
SIA Baltijas Industriālais Parks pagājušā gada augustā divos darījumos nopirka 2,53 hektārus zemes ar ēku Dārzciema ielā
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.