Iesaki rakstu: 
Ir pagājuši jau trīs mēneši ar astīti, kopš tika parakstīts līgums par maksātnespējīgā "Liepājas metalurga" pārdošanu "ukraiņu" uzņēmējiem, kam, kā toreiz tika apgalvots, neesot nu nekāda sakara ar pāris dienas vēlāk gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Te būs tāds maziņš citātu apkopojumiņš no aģentūras LETA arhīva, tā sacīt, paārstēšanai no naivuma visiem tiem, kas joprojām tic.
9. septembris. Maksātnespējīgā rūpnīca AS "Liepājas metalurgs" šogad sāks strādāt, ir pārliecināts finanšu ministrs Andris Vilks. Viņš atzina, ka ir grūti pateikt, cik daudz izdosies atgūt no savulaik ieguldītajiem valsts budžeta līdzekļiem.
9. septembris. Tiesības slēgt darījumu par maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" (LM) pamatražotnes iegādi ieguvis Ukrainas uzņēmums "KVV Group", šodien žurnālistiem paziņoja LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers. "Pēdējo divu investoru piedāvājumi bija ļoti līdzvērtīgi cenas ziņā, taču šajā situācijā bija svarīgi arī samaksas un izpildes nodrošinājuma nosacījumi," izvēli komentēja Velmers.
9. septembris. "KVV Group" par "Liepajas metalurgu" ir piedāvājusi maksāt 107 miljonus eiro, ražošana uzņēmumā ir jāatjauno šogad, sacīja Haralds Velmers.
11. septembris. Ieguldot papildus aptuveni 30 miljonus eiro apgrozāmajos līdzekļos, Ukrainas uzņēmums "KVV Group" līdz gada beigām plāno atjaunot "Liepājas metalurga" darbu, biznesa portālam "Nozare.lv" teica "KVV Group" īpašnieks Valērijs Krištals.
23. septembris. Valsts atgūs visus AS "Liepājas metalurgs" ieguldītos līdzekļus, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Premjerministre atzina, ka "Liepājas metalurgs" darbību varētu atsākt šā gada novembra vidū, bet varbūt nedaudz vēlāk. "Būtībā darījums ir noslēgts, un gaidām, kad uzņēmums atsāks darbību."
2. oktobris. "KVV Group" īpašnieks Valērijs Krištals pirkuma līguma parakstīšanu nosauca par sākumu jaunai uzņēmuma nākotnei metalurģijas pasaulē. "Šobrīd mēs aktīvi turpināsim darbu, lai ražotne savu darbu atsāktu pēc iespējas drīzāk - pēc labākā scenārija, jau novembrī," pastāstīja Krištals.
3. oktobris. "Šis ir gaidītākais līgums un notikums, kas beidzot pieliek punktu neziņai, kādā Liepāja un visa Latvija dzīvoja bez sava lielākā ražotāja," atzina Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.
3. oktobris. Komentējot "Liepājas metalurga" pārdošanu Ukrainas kompānijai "KVV Group", Andris Vilks atzina, ka šis ir lielisks piemērs, kas parāda, ka Latvija spēj reanimēt lielu uzņēmumu, lai gan sākotnēji šķitis, ka situācija ir bezcerīga un uzņēmums ir zudis. Gan Vilks, gan Laimdota Straujuma pauda gandarījumu, ka investors uzņēmumam ir izraudzīts ļoti profesionāli. Tāpat gandarījums esot, ka Latvija atgūs visus uzņēmumā ieguldītos līdzekļus.
3. oktobris. "KVV Group" īpašnieks Valērijs Krištals apstiprināja, ka jau novembra beigās "Liepājas metalurgam" jāsāk strādāt, bet pusotra gada līdz gada laikā jāsasniedz maksimālā jauda.
12. novembris. Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks cer, ka AS "Liepājas metalurgs" darbība tiks atjaunota jau decembrī. Ieguldot papildu 30 miljonus eiro, Ukrainas uzņēmums plāno atjaunot ražošanu "Liepājas metalurgā" jau šogad.
13. novembris. Patlaban joprojām nav beigusies maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" pārņemšana, tomēr jaunie īpašnieki "KVV Group" cer līdz gada beigām atsākt ražošanu, preses konferencē sacīja "KVV Group" līdzīpašnieks Jevgeņijs Kazmins.
4. decembris. Šobrīd "KVV Liepājas metalurgs" pieturas pie plāna ražošanu atsākt līdz gada beigām. "Tie darbinieki, kas šobrīd strādā rūpnīcā, ir jau mūsu atbildība. Savukārt papildu darbinieku pieņemšana notiks roku rokā ar rūpnīcas ražošanas atsākšanas procesu, kas ļauj precīzi noteikt, kādus speciālistus attiecīgajā posmā vajadzēs," sacīja "KVV Liepājas metalurgs" valdes loceklis Igors Kovaļenko.
18. decembris. "Esam pārskatījuši optimistisko rūpnīcas palaišanas scenāriju, kas balstījās uz mūsu iepriekšējo pieredzi līdzīgas rūpnīcas atjaunošanā Ukrainā, un to plānojam izdarīt janvārī," sacīja "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Kovaļenko.
17. decembris. Uzņēmuma AS "KVV Liepājas metalurgs" valdes loceklis Igors Kovaļenko intervijā "Panorāmai" sacīja, ka tuvākais laiks, kad varētu noslēgt līgumu par sagatavēm, ir janvāris. Savukārt elektrokausēšanas kompleksu varētu iedarbināt nākamā gada februāra beigās vai marta sākumā.
Aiz loga ir 7. janvāris. Cik vēl palicis to, kuri tic šiem pekstiņiem par "veiksmes stāstu"? Un cik ir to, kuri, raugoties uz "nopietno investoru" rīkošanos, jau pieminētā Haralda Velmera rudens izteikumā, ka ""KVV Group" piedāvājums bija saistošāks", saskata nopietnu tēmu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam - protams, ja mums tāds būtu?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
