Iesaki rakstu: 
Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja Ivara Priedes (attēlā) tiešā atbildībā esošās un gadiem ilgi novārtā pamestās, neataisnīgās atalgojuma sistēmas dēļ sociālo tīklu viedokļu līderi uzbruka portāla Rus.LSM.lv žurnālistiem, jo tur darbinieki saņem daudz lielākas algas nekā latviešu LSM.lv redakcijā.
Sociālajā tīklā X (Twitter) Saeimas deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) norādīja, ka 2023. gada deviņos mēnešos Rus.LSM žurnālisti vidēji mēnesī saņēma 2183,10 eiro, bet LSM.lv žurnālisti attiecīgi – tikai 1601,18 eiro.
Žurnālisti nav vainīgi! Kroplā atalgojuma sistēma tiešām sadalīja LTV kolektīvu nevienlīdzīgās kastās - ir tādi, kuri strādā garas stundas un saņem grašus, un ir tādi, īpaši I. Priedem vai viņam lojālajiem departamentu direktoriem pietuvinātie, kuri saņem vairākus tūkstošus. Protams, vairāk to lielāko algu cipari ir uzblīduajšā administrācijā, nevis radošajās redakcijās.
LTV arodbiedrība gadiem norādīja I. Priedem uz neskaidro un pret darbinieku interesēm vērsto atalgojuma sistēmu. Pietiek.com jau rakstīja (https://m.pietiek.com/raksti/nolaista_latvijas_televizija_-_izskerdiba,_nolaidiba,_pagrimums_un_korupcijas_ena/), ka vēl pirms pieciem gadiem arodbiedrība uzrakstīja I. Priedem kolektīvo vēstuli, kurā izteica sašutumu par operatoru neizdevīgiem darba līgumiem, darba organizāciju un neskaidru atalgojumu.
Formāla atbilde tika saņemta pēc pusgada un vairākiem atgādinājumiem. Taču no šī bardaka atalgojumos cieš ne tikai tehniskie darbinieki, bet arī radošie kolektīvi. Un viens no tiem ir LSM kolektīvs, kur kvalificēti žurnālisti saņem zemākas algas.
Valsts kontrole 2017. gadā norādīja uz nekārtībām atalgojuma sistēmā, bet I. Priede vienkārši to ignorēja un “atrakstījās”, sūtot vēstules gan valsts iestādēm, gan LTV darbiniekiem. Tajā pašā laikā cilvēki iet projām no televīzijas, un LTV par dārgu naudu pērk ārpakalpojumus, bet radošie un tehniskie darbinieki piepelnās kreisajās haltūrās.
Vai tas kaut ko neatgādina? Noteikti – tipisku sociālisma ekonomikas modeli, kurā pie valdošās kastas piederošie funkcionāri pelna vairākus tūkstošus un ne par ko negrib pieļaut, lai atalgojuma sistēma tiktu savesta kārtībā. Bet tikmēr LTV kolektīvs dzīvo slimīgā atmosfērā pussagruvušā, ar I.Priedes “gādību” nolaistā Zaķusalas augstceltnē.
I. Priede ir gājis vēl tālāk – pirms diviem gadiem likvidēja LTV Personāla nodaļu. Uzņēmumā ar 500 darbiniekiem!
Nav jāšaubās, ka kara draudu apstākļos un, ņemot vērā nacionālās drošības intereses, 2026. gadā – kā paredz Nacionālās drošības koncepcija – sabiedriskajos medijos no valsts budžeta vairs netiks finansēts saturs krievu valodā. Kas notiks ar Rus.LSM darbiniekiem? Ir nopietni jāiesaka viņiem necerēt, ka I.Priede būs spējīgs atrisināt šo situāciju, sniedzot atbalstu.
„Panorāmas” sižetā I. Priede, mulsi smīnēdams, murmināja, ka gaida “kaut kādu” rīcības plānu (19.03. LSM https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.03.2024-seplp-locekles-atlugums-aktualizejis-diskusijas-par-krievu-valodu-sabiedriskajos-medijos.a547320/) Kārtīgs vadītājs pats liktu galdā rīcības plānu gan SEPLP, gan Saeimai, kā viņš redz pāreju uz raidīšanu tikai latviešu valodā un kā viņš parūpēsies par saviem darbiniekiem.
Tas atgādina, kā I. Priede taisnojās par nolaisto Zaķusalas ēku raidījumam “Aizliegtais paņēmiens” pagājušajā decembrī: redz, pie visa varot pierast, un no politiķiem neesot saņemta vīzija par jauno ēku. Bet pats I. Priede nespēj pielīmēt flīzes pie apdrupušās LTV fasādes un gadiem ilgi nespēj nopirkt elektroapgādes sistēmas apakšstaciju. (https://m.pietiek.com/raksti/vel_par_zakusalas_grabazu_un_par_ltv_valdes_priekssedetaja_nevaribu,_vienaldzibu_un_augstpratigu_attieksmi/)
Latvijas Televīzijas kolektīvam nav ko cerēt arī uz SEPLP atbalstu – padomes priekšsēdētājs J. Siksnis tajā pašā „Panorāmas” sižetā (19.03.LSM) tikai steidzās kārtējo reizi atrast vainīgo: redz, bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis neesot informējis medijus par termiņu - 2026. gadu. Un? Jau sācies nākamais gads, un kaut kas ir darīts no padomes puses?
Arī nav pirmā un droši vien ne pēdējā reize, kad SEPLP neko nedara un ātri novirza atbildību uz kādu citu, tā teikt, pārslēdz pārmiju. Pārmijnieki SEPLP. Un nu padomei jālien vai zemē aiz kauna: pats valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzņēmies izpildīt viņu darbu – ierosinājis, ka sabiedrībā jābūt plašākai diskusijai par “sabiedrisko mediju, mediju vides lomu un vietu, vārda un preses brīvību”.
Tādai diskusijai jau bija jābūt sen, un to bija jāorganizē SEPLP! Bet ko nu, padome pat nevīžoja izrunāties ar Latvijas Radio kolektīvu par sabiedrisko mediju apvienošanu, un pēc tam sabiedrība brīnījās, ka Radio ēkā 80% darbinieku neatbalsta mediju apvienošanu. Un vēl E. Rinkēvičs skaidri pateica, ka SEPLP kārtējo reizi mēģināja krievu valodas un cūku komiksa problēmu “paslaucīt zem paklāja” un “mulsi” paklusēt.
Taču SEPLP joprojām mēģina “aizslaucīt” bēdīgi slaveno cūkskandālu, nodemonstrējot augstāko pilotāžu birokrātijā un demagoģijā – padome, kā teikts tās mājas lapā, uzdeva LTV (kuram tad īsti televīzijā?) izstrādāt LSM.lv “redakcionālo politiku viedokļu žanra materiālu publikācijām, kā arī sniegt informāciju par atbildības gradāciju un atbildības pieprasīšanu par redakcionālo vadlīniju pārkāpumiem” un, tostarp, izstrādāt “visai sabiedrībai pieejamu redakcionālo politiku par izvēles, atlases un publicēšanas kritērijiem LSM.lv rubrikā “Ārpus ētera”, kurā tiek publicēti gan viedokļu raksti, gan komiksi un karikatūras”. (https://www.seplp.lv/lv/jaunums/seplp-uzdod-izstradat-lsmlv-viedoklu-zanra-satura-veidosanas-politiku?utm_source=https%3A%2F%2Ft.co%2F)
Vai tas nozīmē, ka LSM.lv redakcijai, kas strādā jau 12 gadus, nebija redakcionālās politikas viedokļu žanra materiālu publicēšanai?! Absurds! Un tā ir rīcība pēc starptautiska mēroga skandāla, ko savā labā izmantoja Krievijas propaganda?!
Kamēr LTV turpināsies cūcības ar attieksmi pret darbiniekiem un viņu darba apstākļiem, bardaks ar personāla politiku un atalgojuma sistēmu un nolaidība ar miljoniem vērtajiem tehnikas iepirkumiem, kas vairo kolektīva neapmierinātību un paviršību darbā, tikmēr gaidīsim un sagaidīsim jaunus cūkskandālus.
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
