Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Garciema iedzīvotāji meklē atbalstu!

Carnikavas novada Garciema iedzīvotāji
02.10.2011.
Komentāri (46)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Garciema iedzīvotāji lūdz palīdzību, lai ciemata pastāvīgie iedzīvotāji varētu droši un mierīgi uzturēties savās mājās. Zemāk aprakstītās situācijas risinājumu esam meklējuši Carnikavas novada domē un Carnikavas pašvaldības policijā, kuru pienākumos ietilpst novada iedzīvotāju interešu aizstāvība, diemžēl bez panākumiem. Carnikavas novada atbildīgās iestādes neievēro spēkā esošos normatīvos aktus un klaji ignorē iedzīvotāju intereses.

Garciems, kas vēsturiski tika veidots kā vasarnīcu ciems, laika gaitā ir izveidojies par ciematu, kur cilvēki dzīvo pastāvīgi, visa gada garumā. Ciemats ir šo cilvēku DZĪVES VIETA! Vasaras laikā cilvēku skaits ievērojami pieaug, jo pilsētnieki tāpat kā Garciema pastāvīgie iedzīvotāji pārceļas uz vasarnīcām ar cerību atpūsties svaigā gaisā, klusumā un dabiskā vidē, saņemot gandarījumu no putnu dziesmām, smiltīm un viļņu šalkoņas. Un, dzīvojot tur, viņiem ir uz to TIESĪBAS!

Tomēr pirms diviem gadiem situācija krasi izmainījās sakarā ar viesu nama Siroko celtniecību un divu tirdzniecības vietu atvēršanu pludmalē. Pludmale un kāpa pārvēršas izgāztuvē, bet putnu un vēja dziesmu vietā mums nākas klausīties troksni, kas pavada dažādus pludmales „pasākumus", piedzērušo kliedzienus un dažādu motorizētu pārvietošanās līdzekļu dzinēju dārdoņas.

Ja problēma ar nekārtīgo automašīnu stāvēšanu, kas traucē ciemata iedzīvotāju kustībai un neatgriezeniski bojā apstādījumus un mežu, ir daudz maz sakārtojusies un atrisināta, tad nekārtību, kas saistītas ar viesu nama Siroko un kafejnīcas Ar mani atkal runā kaijas „viesiem", nav kļuvis mazāk. Iemesls tam ir saprotams un banāls - šie divi veidojumi nodarbojas ar komercdarbību, pelna naudu, bet dara to ar barbariskām metodēm, ignorējot visu un nerēķinoties ar zaudējumiem, kurus sagādā apkārtējai videi un vietējiem iedzīvotājiem:

1.   Pildot formālās prasības, abi pludmales tirdzniecības punkti ir uzstādījuši pa vienai plastikas tualetei, bet ņemot vērā to pārdoto alus un citu dzērienu apjomu, nevar uzskatīt, ka šīs kafejnīcas ir aprīkotas ar tualetēm. Tāpēc dabiski, ka viesi tuvākās kāpas ir pārvērsuši par lielo bezmaksas tualeti. Meža celiņi un kāpas ir pilnas ar ekskrementiem, papīriem, iepakojumiem un dzērienu taru, tajā skaitā ar plastikāta puslitra glāzēm, kurās pārdod alu un citus dzērienus šajās kafejnīcās.

Nevar salīdzināt pludmales daļas, kas ir tuvu kafejnīcām, kvalitāti ar pludmales daļas 500 m attālumā un tālāk stāvokli, kurš ir saglabājies tāds, kāds bija pirms 3-5 gadiem; mūsu skatījumā, teritorijas ap kafejnīcām neatbilst nekādiem priekšstatiem par patīkamu, higiēnas normām atbilstošu, pludmali, nemaz nerunājot par to, ka tas ir Dabas parks Piejūra.

2.   Nav noslēpums, ka kafejnīcu „pludmales" bizness attīstās pamatā uz alus un citu dzērienu pārdošanas rēķina. Acīmredzami, ka Siroko un Ar mani atkal runā kaijas „viesi" neaprobežojas ar vienu glāzi, jo īpaši, kad tiek rīkots nakts open-air. Tāpēc cita komercdarbības realitāte un sekas ir piedzērusies jaunatne, kura, iestājoties nakts tumsai, sāk bradāt pa ciematu. Ar kliedzieniem un spiedzieniem, izgāžot atkritumu konteinerus, t.i. masveidā pārkāpjot sabiedriskās kārtības noteikumus. No rīta pa ceļam uz jūru meža mala var atrast atsevišķu „viesu" ķermeņus, apakšveļas priekšmetus un citas pazīmes tam, ka „svētki ir izdevušies".

3.   No paša viesu nama Siroko puses troksnis mēdz būt pat lielāks nekā no jaunatnes pasākumiem. Ir saprotams, ka viesu namam ir jāpelna nauda, tajā skaitā, arī piedāvājot telpas kāzu un citu svētku pasākumu svinēšanai, bet mums nav saprotams, kāpēc ir jācieš apkārtējo dzīvojamo māju un vasarnīcu iedzīvotājiem, mēs nevaram gulēt, jo nākas klausīties mūzikas dārdus un iereibušo cilvēku aurus, ko pastiprina speciālā aparatūra.

Tos var dzirdēt pat Mežciema ielā! Ja Siroko saņem naudu par banketiem, tad, lai organizē to pavadīšanas kārtību, nepārkāpjot apkārtējo iedzīvotāju mieru un tiesības uz personīgo dzīvi.

Ne jau mēs izvēlējāmies dzīvot viesu nama apkaimē, tieši otrādi, Siroko tika uzbūvēts starp dzīvojamajām mājām un vasarnīcām, teritorijā, kur apbūve, saskaņā ar teritorijas plānojumu, paredzēta vienas ģimenes vajadzībām! Un mēs uzskatām, ka varam prasīt mūsu tiesību ievērošanu!

Pēc nakts zvaniem policijā saņemam atbildi, ka pasākuma rīkošanai ir saņemta Carnikavas domes atļauja. Kā mums tas jāsaprot? Vai šī atļauja nozīmē neierobežotas tiesības pasākumu laikā neievērot sabiedrisko kārtību un mūsu tiesības?

4.   Vēl viena problēma ir transporta plūsma viesu nama Siroko tuvumā: no rīta līdz vakaram brauc autotransports, ieskaitot kravas mašīnas, kas sagādā papildus problēmas Garciema iedzīvotājiem, it īpaši Krasta ielā. Autovadītāji bieži vien brauc ar ātrumu 50 km/h pa šauru smilšu ceļu ar sliktu redzamību - to no abām pusēm cieši ieskauj apstādījumi. Tas rada reālus draudus gājējiem un riteņbraucējiem, kuriem nav kur palikt uz šaurajām ielām. Turklāt kravas automašīnas ne tikai bojā nosacīto ceļu, bet transporta līdzekļu gabarītu dēļ lauž kokus un krūmus. Dažu dārzu žogi jau prasa remontu, jo ir neparedzēts spiediens uz grunti. Paši automašīnu vadītāji nav apmierināti, dažreiz, lai izbrauktu no viesu nama līdz Mežciema ielai, ir jāpatērē pusstunda.

Visas iepriekš aprakstītās problēmas vēl vairāk saasina tas, ka vasaras laikā Garciema iedzīvotāju lielākā daļa ir bērni un cilvēki gados. Šiem iedzīvotājiem regulārā nakts miera neesamība, piedzērušies pusaudži, piesārņota daba un neuzmanīgie autovadītāji rada reālu apdraudējumu veselībai un dzīvībai. Pēdējos gados Garciems cieš no kvadraciklu un motociklu uzbrukumiem, bet tagad pie tiem pievienojies profesionāli organizētais kaitējums no augstākminētajiem komersantiem.

Tā kā Carnikavas novada domes darbinieki - domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica, izpilddirektors Imants Pastors un Attīstības, labiekārtošanas un komunālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Diāna Čūriška, kuru kompetencē būtu Garciema iedzīvotāju interešu aizsardzība, izvairās no augstāk minētās problēmas risināšanas, ļoti ceram uz atbalstu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...