Iesaki rakstu: 
Daudzi lasītāji noteikti ir pamanījuši, ka pēdējā laikā medijos aizvien biežāk parādās Jānis Garisons, šaurākās aprindās plaši pazīstams kā biedrs Jānis Kurnosovs. Kas ir pats interesantākais, medijos biedrs Kurnosovs tiek pozicionēts kā aizsardzības jomas eksperts, - pieņemu, ka, šo lasot, ne viens vien cilvēks, kurš ir saistīts ar aizsardzības jomu, aizrīsies ar rīta desmaizi.
Man jau šķita, ka biedrs Kurnosovs visiem atmiņā ir palicis kā aizsardzības jomas afēru speciālists, no kurām pēdējā lielā afēra ar NBS pārtikas iepirkumu Kurnosovam gan nesanāca, tāpēc nācās pamest silto vietiņu Aizsardzības ministrijā.
Aizejot no Aizsardzības ministrijas, Kurnosovs gan pompozi apgalvoja, ka tagad plāno darboties privātajā sektorā (skat. https://www.youtube.com/watch?v=ri1o6pSnZCU), kas man jau toreiz izraisīja skepsi, un, kā izrādās, man bija taisnība: nevienam privātajā sektorā tāds “eksperts” nebija vajadzīgs, varbūt vienīgi varētu konkurēt ar kolēģiem no tālās Indijas Wolt kurjera amatā.
Tas, kas man likās aizdomīgi, ir, ka visu šo pusgadu, kopš Kurnosovs ir izmests no Aizsardzības ministrijas, paralēli neveiksmīgajiem darba meklējumiem J.Kurnosovs publicē rakstiņus par aizsardzibas jomu (ar savu tagadējo uzvārdu - Garisons).
Izlasot šos rakstus ir jāatzīst, ka tie, lai arī sarakstīti diezgan primitīvi (te var vilkt paralēles ar rakstiem par A.Sprūdu, kas atrodami pietiek.com), principā ir pareizi. Daudzi jautās, bet kā tā? Kāpēc laikā, kad J.Kurnosovs bija valsts sekretārs, viņš runāja tādas muļķības? Par kristāla bumbām utt.?
Tāpēc, ka Kurnosovs, precīzāk, spēki, kas stāv aiz viņa, gatavojas ieņemt kādu amatu valsts pārvaldē - ministra vai Valsts aizsardzības korporācijas valdes priekšsēdētāja, vēl nav zināms –, bet Vecrīgā aktīvi notiek tirgošanās, un biedra Kurnosova stratēģiskie sabiedrotie (nejaukt ar Latvijas stratēģiskiem sabiedrotajiem) šajā tirgū ir nopietni spēlētāji. Tāpēc arī ir visas šīs intervijas, kur bēdīgi slavenais afēru autors Garisons/Kurnosovs tiek pasniegts kā aizsardzības jomas speciālists.
Lai tas viss izklausītos vēl nopietnāk, ir izdomāts papildu tituls - Ziemeļvalstu noturības organizācijas biedrs: nezinu, kā jums, bet man izklausās pēc whatsapp čata grupas pēc prāmja bauciena uz Zviedriju, kur apmainīties ar bildēm no trakās nakts.
Nolēmu papētīt šo nopietno organizāciju UR mājas lapā, un, tavu brīnumu, minējums izrādījas precīzs (katrs pats var parliecināties par šīs organizācijas amatpersonām). Runājot par Kurnosova saistību ar Ziemeļvalstīm, domāju, ka nekas cits, izņemot prāmja braucienu uz Stoholmu viņu ar Ziemeļvalstīm nevieno.
Atgādināšu, ka Kurnosovs ļoti viegli maina orientāciju (ģeopolitisko), - šobrīd viņš parstāv Ziemeļvalstu noturības organizāciju, bet vēl pavisam nesen Ārlietu ministrijā vadīja NVS nodaļu, kur bija ciešos kontaktos ar dažādām NVS valstīm: iespējams, kāds gudrs padomdevējs ieteica nomainīt uzvārdu uz tādu militārāku un amerikāniskāku, jo, tieši pārejot darbā uz Aizsardzības ministriju, biedrs Kurnosovs kļuva par Garisona kungu. Tāpēc arī ir tāda vēlme gan Kurnosovam, gan viņa stratēģiskajiem partneriem, lai viņs atgriežas darbā Aizsardzības jomā, jo ne jau par velti tika mainīts uzvārds.
Un tagad, kad aizsardzības ministra krēsls ir sašķobījies, ir īstais brīdis no pagultes (vai precīzāk Valsts nekustamo īpašumu padomes) izvilkt ārā mazliet sašmucējušos, bet smuki safrizēto Garisonu/Kurnosovu un mēģināt pasniegt kā labāko iespējamo kandidātu. Tie visi gan ir tikai mani minējumi, kam droši vien nav nekāda sakara ar realitāti.
Seko mums 
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.