Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministrs Juris Pūce šī gada oktobrī bija šokēts par Valsts kontroles revīzijas rezultātiem Garkalnes novada domē. Acīmredzami, šoks ātri pārgājis, jo nekāda rīcība no ministra puses nesekoja un Garkalnes Karalis (Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš) var turpināt darboties savās labākajās tradīcijās, bet, ja kādam tomēr nepietiek…

Pastaigājoties brīvdienās gar Mašēnu ezeru Berģos Garkalnes novadā, esmu konstatējis, ka teritorijā starp Mašēnu ezeru un Pērses ielu ir vienkārši “izvarota” kāpa: iznīcināts kāpas reljefs, izbūvējot tajā ceļu, izcirsti koki, priežu saknes apbērtas ar smiltīm. Un kuram tad pieder šie zemesgabali, kuros ir veikta barbariskā īpaši aizsargājamā biotopa iznīcināšana? Nu, protams, ka tam pašam bēdīgi slavenajam Garkalnes Karalim.

Viņam pie Mašēnu ezera pieder piecas zemes vienības, kuras savukārt viņš dabūjis no pašvaldības apmaiņā pret savu mazvērtīgo īpašumu pie Rīgas-Siguldas šosejas.

2016.gadā ir sākusies tiesvedība par mikrolieguma noteikšanu Mašēnu ezeram piegulošajai teritorijai. Atbilstoši spriedumos administratīvajā lietā A420206216 ietvertajai informācijai šajā teritorijā atrodas augstās un vidējās kvalitātes īpaši aizsargājams biotops Mežainās piejūras kāpas 2180 un Veci vai dabiski boreāli meži 9010.

Tiesa gan, ka 2019.gada 18.martā Latvijas Republikas Senāts administratīvajā lietā A420206216, SKA-246/2019 ir atstājis spēkā Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 18.aprīļa spriedumu un noraidījis biedrības “Vides aizsardzības klubs” pieteikumu par mikrolieguma izveidošanu minētajā teritorijā. Iemesls prasības noraidīšanai ir pamatots ar to, ka Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.940 „Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu” 23.2.apakšpunktā ietverta norma nepieļauj mikrolieguma izveidošanu teritorijā, kas teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteikta kā apbūves teritorija. Tomēr minētajā teritorijā pastāv īpaši aizsargājams biotops labā kvalitātē.

Administratīvās apgabaltiesas spriedumā ir norādīts: “Atļaujot veikt apbūvi, pašvaldībai arī ir iespējas, izsniedzot būvatļaujas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvirzīt nosacījumus būvju atrašanas vietai (piemēram, paredzot, ka būvei jāatrodas sliktākās kvalitātes teritorijā, nemainot zemes reljefu, neizcērtot vērtīgākos kokus u.tml.), būvdarbu veikšanai, kas vērsti uz konkrētā īpašuma esošo dabas vērtību saglabāšanu ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.”

Uzmanība ir pievēršama arī Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 29.marta sprieduma lietā Nr.A420297615 Motīvu daļas 17.punktam, kurā ir norādīts: “[…] tieši Detālplānojuma izstrādes stadija ir atbilstošākā dabas aizsardzības pasākumu noteikšanai konkrētajā teritorijā un tieši Detālplānojumā, precizējot izmantošanas aprobežojumus un apbūves noteikumus, bija jānoteic konkrēti saglabājamie un aizsargājamie koki, biotopi un jānosaka vides aizsardzības pasākumi, kas attiecas uz bioloģisko daudzveidību. Arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 27.septembra lēmumā šajā lietā atzīts, ka nav pamatota pieeja, ka neatrisinātos jautājumus varēs vēlāk risināt būvprojektēšanas stadijā.

Tieši detālplānojums, ievērojot tā jēgu – iesaistot sabiedrību, izšķirt būtiskās interešu sadursmes un noteiktā detalizācijas pakāpē tās atrisināt, – ir tas tiesiskais instruments, ar kuru iedibināt tiesisko noteiktību. Jau pati šā strīda būtība uzrāda, ka pašvaldība ir izvairījusies atrisināt dažādu interešu noskaidrošanu un samērošanu, tādēļ atlikt šā strīda risināšanu uz būvprojektēšanas stadiju, kad sabiedrības iesaiste vispārīgi vairs netiek paredzēta, nozīmētu neizpildīt plānošanas mērķi. Pienācīgi paveiktam plānošanas procesam būtībā vajadzētu novērst jebkādus būtiskus strīdus, kas varētu rasties jau būvatļauju izsniegšanas procesā.”

No minētā izriet, ka, īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības pasākumi ir jānosaka detālplānojuma, nevis jau būvprojektēšanas procesā. Savukārt GND priekšsēdētājam piederošajām zemes vienībām ne tikai nav izstrādāts detālplānojums, bet ceļa būvniecībai pat nav izsniegta būvatļauja.

Un nevajag sapņot un lolot cerības, ka desmit gadus Karaļa terorā turētā un iebiedētā Garkalnes būvvalde attiecībā uz savu priekšnieku veiks kādu Būvniecības likumā noteikto pienākumu un konstatēs patvaļīgo būvniecību.

Minētie fakti kārtējo reizi liecina par GND priekšsēdētāja tiesisko nihilismu, regulāro rīcību interešu konflikta situācijā, pašvaldības amatpersonu ietekmēšanu, Latvijas Republikas likumu, Ministru kabineta noteikumu un pašvaldības teritorijas plānojuma un saistošo noteikumu normu neievērošanu.

Foto

FotoFotoFotoFotoFoto

An error has occured