Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministrs Juris Pūce šī gada oktobrī bija šokēts par Valsts kontroles revīzijas rezultātiem Garkalnes novada domē. Acīmredzami, šoks ātri pārgājis, jo nekāda rīcība no ministra puses nesekoja un Garkalnes Karalis (Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš) var turpināt darboties savās labākajās tradīcijās, bet, ja kādam tomēr nepietiek…

Pastaigājoties brīvdienās gar Mašēnu ezeru Berģos Garkalnes novadā, esmu konstatējis, ka teritorijā starp Mašēnu ezeru un Pērses ielu ir vienkārši “izvarota” kāpa: iznīcināts kāpas reljefs, izbūvējot tajā ceļu, izcirsti koki, priežu saknes apbērtas ar smiltīm. Un kuram tad pieder šie zemesgabali, kuros ir veikta barbariskā īpaši aizsargājamā biotopa iznīcināšana? Nu, protams, ka tam pašam bēdīgi slavenajam Garkalnes Karalim.

Viņam pie Mašēnu ezera pieder piecas zemes vienības, kuras savukārt viņš dabūjis no pašvaldības apmaiņā pret savu mazvērtīgo īpašumu pie Rīgas-Siguldas šosejas.

2016.gadā ir sākusies tiesvedība par mikrolieguma noteikšanu Mašēnu ezeram piegulošajai teritorijai. Atbilstoši spriedumos administratīvajā lietā A420206216 ietvertajai informācijai šajā teritorijā atrodas augstās un vidējās kvalitātes īpaši aizsargājams biotops Mežainās piejūras kāpas 2180 un Veci vai dabiski boreāli meži 9010.

Tiesa gan, ka 2019.gada 18.martā Latvijas Republikas Senāts administratīvajā lietā A420206216, SKA-246/2019 ir atstājis spēkā Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 18.aprīļa spriedumu un noraidījis biedrības “Vides aizsardzības klubs” pieteikumu par mikrolieguma izveidošanu minētajā teritorijā. Iemesls prasības noraidīšanai ir pamatots ar to, ka Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.940 „Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu” 23.2.apakšpunktā ietverta norma nepieļauj mikrolieguma izveidošanu teritorijā, kas teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteikta kā apbūves teritorija. Tomēr minētajā teritorijā pastāv īpaši aizsargājams biotops labā kvalitātē.

Administratīvās apgabaltiesas spriedumā ir norādīts: “Atļaujot veikt apbūvi, pašvaldībai arī ir iespējas, izsniedzot būvatļaujas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvirzīt nosacījumus būvju atrašanas vietai (piemēram, paredzot, ka būvei jāatrodas sliktākās kvalitātes teritorijā, nemainot zemes reljefu, neizcērtot vērtīgākos kokus u.tml.), būvdarbu veikšanai, kas vērsti uz konkrētā īpašuma esošo dabas vērtību saglabāšanu ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.”

Uzmanība ir pievēršama arī Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 29.marta sprieduma lietā Nr.A420297615 Motīvu daļas 17.punktam, kurā ir norādīts: “[…] tieši Detālplānojuma izstrādes stadija ir atbilstošākā dabas aizsardzības pasākumu noteikšanai konkrētajā teritorijā un tieši Detālplānojumā, precizējot izmantošanas aprobežojumus un apbūves noteikumus, bija jānoteic konkrēti saglabājamie un aizsargājamie koki, biotopi un jānosaka vides aizsardzības pasākumi, kas attiecas uz bioloģisko daudzveidību. Arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 27.septembra lēmumā šajā lietā atzīts, ka nav pamatota pieeja, ka neatrisinātos jautājumus varēs vēlāk risināt būvprojektēšanas stadijā.

Tieši detālplānojums, ievērojot tā jēgu – iesaistot sabiedrību, izšķirt būtiskās interešu sadursmes un noteiktā detalizācijas pakāpē tās atrisināt, – ir tas tiesiskais instruments, ar kuru iedibināt tiesisko noteiktību. Jau pati šā strīda būtība uzrāda, ka pašvaldība ir izvairījusies atrisināt dažādu interešu noskaidrošanu un samērošanu, tādēļ atlikt šā strīda risināšanu uz būvprojektēšanas stadiju, kad sabiedrības iesaiste vispārīgi vairs netiek paredzēta, nozīmētu neizpildīt plānošanas mērķi. Pienācīgi paveiktam plānošanas procesam būtībā vajadzētu novērst jebkādus būtiskus strīdus, kas varētu rasties jau būvatļauju izsniegšanas procesā.”

No minētā izriet, ka, īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības pasākumi ir jānosaka detālplānojuma, nevis jau būvprojektēšanas procesā. Savukārt GND priekšsēdētājam piederošajām zemes vienībām ne tikai nav izstrādāts detālplānojums, bet ceļa būvniecībai pat nav izsniegta būvatļauja.

Un nevajag sapņot un lolot cerības, ka desmit gadus Karaļa terorā turētā un iebiedētā Garkalnes būvvalde attiecībā uz savu priekšnieku veiks kādu Būvniecības likumā noteikto pienākumu un konstatēs patvaļīgo būvniecību.

Minētie fakti kārtējo reizi liecina par GND priekšsēdētāja tiesisko nihilismu, regulāro rīcību interešu konflikta situācijā, pašvaldības amatpersonu ietekmēšanu, Latvijas Republikas likumu, Ministru kabineta noteikumu un pašvaldības teritorijas plānojuma un saistošo noteikumu normu neievērošanu.

Foto

FotoFotoFotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...