Gatavo grozījumus, kas sāktu politiskās pārbīdes

Iesaki rakstu:

Vai grozījumi palīdzētu sašķelties Vienotībai?

9. Saeimas pilnvarām tuvojoties beigām, Saeimas Kārtības rullis tika grozīts, parlamentā izskaužot deputātu „staigāšanas” praksi, proti, pieci no viena saraksta ievēlēti deputāti vairs nevar atšķelties no frakcijas, izveidojot jaunu. No deputātu „staigāšanas” 9. Saeimā bija cietuši visi politiskie spēki, tādēļ šīm izmaiņām bija plašs atbalsts. Tāpat tobrīd – vēlēšanu gaidās – novājinātajās partijās un arī plašāk sabiedrībā bija pieprasījums pēc politisko spēku konsolidēšanās apvienībās. No Saeimas Kārtības ruļļa izskaužot deputātu „staigāšanas” iespēju, konsolidēšanās sākumposmā esošās partijas sevi uz priekšdienām pasargāja no šķelšanās riskiem. Ne tobrīd, ne tagad netika slēpts, ka īpaši svarīgi tas ir apvienību Vienotība veidojošajām trim partijām - Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai, katru no kurām raksturo spilgti un ambiciozi līderi. Arī citiem politiskajiem spēkiem sāktais konsolidācijas process nenorit tik gludi, kā bija iecerēts, dažiem tas pat „uzlikts uz ledus”.

Patlaban Saeimas kuluāros apspriestā ideja tiek pasniegta kā uzlabota un nekopē bijušo kārtību. Tiek piedāvāts, ka jaunu frakciju varētu izveidot pieci deputāti, kuri ievēlēti no viena vēlēšanu saraksta, ja viņi ir vienas partijas biedri. Dažiem politiķiem tas šo ideju jau ļāvis nosaukt par grozījumiem, „kas Vienotībai palīdzētu sašķelties”. Bet tikpat labi dzirdēta arī versija, ka zināmā situācijā tas varētu būt grūdiens Vienotībai apvienoties vienā partijā gan priekšā stāvošo risku dēļ, gan, iespējams, tādēļ, ka tiktu pavērta iespēja aiziet tiem Saeimas deputātiem, kuri šaubās par savu vietu vienotajā partijā. Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kurš pārstāv Jauno laiku, Pietiek apgalvo, ka „lielus riskus Vienotība tur nesaskata, bet nebūtu pareizi atteikties no labām lietām, pēc kurām bija pieprasījums sabiedrībā”. Viņš uzsver, ka tā būtu arī vēlētāju pievilšana, jo pirms vēlēšanām politiķi deva solījumus, pārstāvot konkrētas apvienības, ne vairs atsevišķas partijas.

Jaunas kombinācijas valdības koalīcijām

Neoficiāli izskan arī versija, ka ar Kārtības ruļļa grozījumiem tiktu pavērtas durvis atsevišķu Pilsoniskās savienības deputātu aiziešanai no Vienotības frakcijas, kas varētu nenotikt uzreiz, bet brīdī, kad, piemēram, izgaismotos kāda sabiedrībai grūti izskaidrojama politiskā vienošanās ar koalīcijas partnera ZZS faktisko līderi Aivaru Lembergu. Pilsoniskās savienības principiālo politiķu atšķelšanās arī pavērtu ceļu uz valdību Saskaņas centram, spriež kuluāros. „Kamēr PS sēž Vienotībā, tikmēr Vienotība nevar izveidot valdību ar SC,” atzina kāds politiķis, kurš nepārstāv Vienotību. Vienlaikus tiek spriests par citādām kombinācijām, jo izmaiņas pavērtu durvis arī tam, lai SC atbrīvotos no radikālākajiem deputātiem, kas varētu mainīt iekšējo pretestību zaļajos zemniekos pret sadarbību ar šo politisko spēku.

Citu vidū viena no apspriestākajām versijām ir, ka Kārtības ruļļa grozījumi nepieciešami Saskaņas centram, kurš tādējādi varētu atbrīvoties no savās rindās esošajiem Latvijas Sociālistiskās partijas deputātiem, drīzā nākotnē tā paverot sev ceļu uz valdību. Tas publiski ļautu parādīt, ka SC attīrās no ekstrēmākajiem sabiedrotajiem, un, iespējams, ļautu latviešu vēlētājam vieglāk paskaidrot tā ienākšanu valdības koalīcijā. SC šobrīd ir 29 deputāti. Saskaņas centra frakcijā ir četri no Sociālistiskās partijas ievēlēti deputāti – brāļi Artūrs un Raimonds Rubiki, Sergejs Fjodorovs un Igors Zujevs. Ar četriem deputātiem pie iecerētajām izmaiņām būtu par maz, lai izveidotu savu frakciju, tomēr kuluāros tiek atgādināta SC priekšteces Tautas saskaņas partijas reiz jau piedzīvotā šķelšanās, kad to pameta un pie Aināra Šlesera pārgāja pieci deputāti. Arī tagad, ja radīšoties vajadzība, atradīšoties arī piektais, kurš pārietu pie sociālistiem un pamestu SC frakciju. Urbanovičs, atzīstot, ka Sociālistiskās partijas lēmums nepievienoties partijai Saskaņa ir zināms un negrozāms, noliedz iespējamo šķelšanos. „SC nav problēmu ar konsolidācijas darbu, tas turpinās jau vairāk nekā četrus gadus, un mēs esam pierādījuši, ka esam garās vagas vilcēji,” uzsver Urbanovičs.

Urbanovičs: ja darām, tad kopā

No politiķu teiktā var secināt, ka idejas saknes tiek rūpīgi slēptas un aiz fakta, ka savs izdevīgums izmaiņās būtu katram politiskajam spēkam, tiek nomaskēts, kurš ir bijis tās radītājs. „Neviena frakcija negrib, ka tie būtu viņu grozījumi,” atzina kāds politiķis. Pēc sarunām ar visu frakciju pārstāvjiem rodas iespaids, ka savu parakstu zem šīs iniciatīvas varētu palikt gandrīz katras frakcijas pārstāvis. Lai iesniegtu grozījumus Kārtības rullī, nepieciešami vismaz piecu deputātu paraksti. Nav skaidrs, vai parakstu zem tiem varētu palikt kāds no Vienotības, ņemot vērā spekulācijas, ka to mērķis varētu būt provocēt tieši šīs frakcijas sašķelšanos.

Arī Saskaņas centra frakcijas līderis Jānis Urbanovičs, atzīstot, ka šo ideju apspriedis ar citu frakciju vadītājiem, uzsver, ka SC tāda iniciatīva nav dzimusi. Viņš to apspriedis tikai tāpēc, ka atzīst par labu esam šo kuluāros ik pa laikam cilāto jautājumu. „Mēs neesam aktīvi virzītāji, ja darām, tad darām visi kopā – pa vienam no visām piecām frakcijām. Ja šāda iniciatīva nāktu, es būtu gatavs likt zem tās savu parakstu,” saka Urbanovičs. Viņaprāt, no apvienībām ievēlētie deputāti tik un tā patlaban vēl vadās katrs pēc savas partijas programmas. Neesot pareizi, ja politiķiem, kuri izlēmuši startēt vienā vēlēšanu listē ar domubiedriem no citām partijām, automātiski „jāparakstās par savas partijas nāvi”. Tas, kas, pēc Urbanoviča domām, nebūtu pieļaujams, - ka pēc Kārtības ruļļa grozīšanas būtu ļauts deputātiem „staigāt” no vienas apvienības uz citu ārpus partiju robežām. „Nevar staigāt no apvienības uz apvienību – tas ir politiskās korupcijas precedents,” saka politiķis.

Patlaban ar Kārtības rulli administratīvi uzliktais ierobežojums vienas partijas deputātiem veidot frakciju ārpus vēlēšanu apvienības esot partiju suverenitātes ierobežojums, kas neesot pareizi, jo partijas stāvot virs priekšvēlēšanu apvienību interesēm.

Iedotu skābekli politiskajam procesam

„Tas, ka „mucēji” ir veidojuši frakcijas, nav bijis pareizi, bet, ja tiktu noteikts, ka to var darīt tikai vienas partijas biedri, es savu parakstu zem tādiem grozījumiem liktu,” saka Par labu Latviju Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Zalāns, kurš pārstāv Tautas partiju. Viņš gan uzsver, ka TP astoņu cilvēku lielajā apvienības PLL frakcijā nav piecu deputātu, un „ne mēs varam sašķelties, ne mēs plānojam”, toties lielajām frakcijām tas pavērtu iespējas. Cits TP deputāts Māris Kučinskis Pietiek pauž viedokli, ka pašreizējie ierobežojumi partijām veidot savas frakcijas ārpus priekšvēlēšanu apvienībām līdzinās „aizliegumam šķirt laulību”. Neoficiāli tiek runāts, ka PLL, kura ar diviem ambicioziem līderiem – Aināru Šleseru un Andri Šķēli –, bet tikai astoņām deputātu vietām ir bezcerīgi iestigusi opozīcijā, ir gatava atbalstīt jebkādas izmaiņas, kas ļautu sakustināt politiskos ūdeņus, tā paverot iespējas uz pārbīdēm un ietekmes palielināšanos.

VL-TB/LNNK frakcijas deputāts Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) arī uzsver, ka viņa pārstāvētajai astoņu cilvēku frakcija šādi Kārtības ruļļa grozījumi noteikti neesot nepieciešami un tie arī neesot kopīgi apspriesti. Bet viņš aiz šīs idejas saskata ne tik daudz konkrētu frakciju iespējamās pārbīdes, cik, iespējams, kāda tālejošākas vēlmes iedot skābekli politiskajam procesam, ar jaunu frakciju veidošanos paverot iespējas palielināt kombināciju skaitu dažādiem koalīciju salikumiem.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Pietiek apgalvoja, ka viņam ideja par Kārtības ruļļa grozīšanu esot „pirmā dzirdēšana” un zaļie zemnieki tajā neesot ieinteresēti. No citiem avotiem ZZS zināms, ka tas tomēr ticis apspriests un frakcijas atbalsts tiem būtu. „Tiem, kas ir lieli un vareni kopā, tas dotu iespēju izjukt, vienlaikus katram atsevišķi nezaudējot savu ietekmi,” neoficiāli norādīja kāds politiķis, neslēpjot, ka runa ir par Vienotību. Tiek runāts, ka Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir ietekmes cilvēki katrā no Vienotības partijām.

Tas saskan ar Urbanoviča teikto, ka „neviens no malas šobrīd nav ieinteresēts sašķelt Vienotību, jo ciešāka tā būs, jo sīkākās drumslās tā sašķīdīs brīdī, kad Valdis Dombrovskis no vismīlētākā kļūs par visnemīlētāko”.

Tagad visu piecu Saeimā pārstāvēto frakciju deputāti ir ievēlēti no politisko apvienību, nevis partiju sarakstiem. Vienotība deklarējusi mērķi turpināt konsolidāciju un apvienoties vienā partijā, tāpat nekādu šķelšanās vēsmu nav Zaļo un zemnieku savienībā, kurā sadarbojas Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, kā arī reģionālās Ventspils un Liepājas partijas. Ilgstošu konsolidācijas ceļu plāno pabeigt arī Saskaņas centrs, kur vienotā partijā izlēmusi neiekļauties tikai Latvijas Sociālistiskā partija. No tās 10. Saeimā SC frakcijā pārstāvēti četri deputāti. Ideju par konsolidēšanos vienā partijā pēc Par labu Latviju neveiksmes vēlēšanās ir atmetušas Tautas partija un LPP/LC. Pieslīpēšanās problēmas ir arī Visu Latvijai! un TB/LNNK.

Seko mums