Gauss un Vasks ar saviem paziņojumiem mēģina izdarīt spiedienu uz politiķiem, lai tie pēc iespējas ātrāk pieņemtu „airBaltic” investora izteikto piedāvājumu
Aivars Strakšas10.01.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nedēļa kopš "airBaltic" skandāla sākuma, un nekādas skaidrības. Kas tas vispār bija? Kāpēc pēkšņi Martinam Gausam ar Klāvu Vasku bija pašā gada sākumā jāiziet ar diviem skandaloziem paziņojumiem? Kāds uzdeva jautājumus, un kādam prasījās atbildes?
Nē, jautājumu nebija. Cilvēki vēl nebija atjēgušies no Jaunā gada un Ziemassvētku svinēšanas, un nedomāju, ka kāds īpaši domāja par "airBaltic".
Kas lika M. Gausa k-gam paziņot par 4670 lidojumu atcelšanu pēc vairākiem mēnešiem, turklāt kā iemeslu minot "Pratt & Whitney" dzinēju problēmas, kas vajā uzņēmumu kopš pirmā „Airbus A220” (toreiz vēl „Bombardier”) iegādes?
Tas bija paredzami, ka M. Gauss pār savu galvu dabūs daudz kritikas un sabiedrība atcerēsies visus viņa grēkus. Ko tad brīnīties, ka tā tas arī notika. Arī kļūdaina komunikācija?
Pats vēlāk skaidroja, ka lidojumu atcelšana esot normāla parādība un notiekot gana bieži. Turklāt redzam, ka uz slēgtajiem maršrutiem tika pārdoti tikai ap 10% no visa vietu skaita. Būtu paskaidrojis ar to, ka maršruti ir nerentabli, vai, vispār neko nepaskaidrojot, pāris mēnešu laikā sazinājies ar biļešu pircējiem un kompensējis zaudējumus. Nebūtu nekādas šūmēšanās un ārkārtas sapulces 21. janvārī.
Turklāt pieejamā informācija uzvedināja uz aizdomām par iespējamu krāpšanu. Jau septembrī bija zināms, ka no marta „Lufthansai” tiks iznomātas vēl četras lidmašīnas. Faktiski, ņemot vērā vidējo lidmašīnu skaitu, kas pēdējos gados atradās uz zemes dzinēju problēmu dēļ, "airBaltic" nebija ar ko šos maršrutus nodrošināt.
Vēl viena "āža kāja" izlīda saistībā ar M. Gausa k-ga interešu konfliktu, kas citādi vismaz kādu laiku paliktu nepamanīta. Domāju, ka dabūja pretī vairāk, nekā bija gaidījis. Taču tas saprotami. M. Gausa k-gs mūs jau sen uzskata par muļķiem, tikai šoreiz pārrēķinājās.
Tad vēl Vaska k-ga pārdomas „LinkedIn” sociālajā tīklā par to, ka "airBaltic" būs vajadzīgs papildus finansējums. Kāpēc viņš to darīja? Nevar taču būt tāds muļķis, ka nesaprot, kas notiek. Eiropas komisija seko līdzi tam, lai "airBaltic" atdotu iepriekš ieguldīto. Kāds viņam pamats domāt, ka šobrīd, kad nav nekādas krīzes, Eiropas komisija saskaņos vēl vienu 300 miljonu aizdevumu/ieguldījumu "airBaltic".
Kas viņam lika publiski dalīties ar savām pārdomām?
Turklāt, pēc M. Gausa domām, nevajadzēšot nekādu finanšu palīdzību.
Runājot par "airBaltic" faktisko situāciju, ir zināms, ka ir kaut kāds stratēģiskais investors, iespējams, „Lufthansa”, ar kuru notiekot pārrunas par daļas akciju iegādi pirms IPO.
Tapat ir zināms, ka uzņēmuma vadībai ir jādodas ar faktiski maksātnespējīgu kompāniju uz IPO un jāpiesaista 300 miljoni eiro, kas nešķiet reāli.
Tāpat ir saprotams, ka, turpinot zaudēt naudas līdzekļus ar pašreizējo ātrumu, uz vasaras vidu pie "airBaltic" durvīm klauvēs mazs un pūkains zvēriņš, kurš uzņemsies atbildību par uzņēmuma turpmāko nākotni. Tātad laiks noslēgt darījumu ar stratēģisko investoru ir tikai daži mēneši. Vislabāk pirms gada rezultātu paziņošanas, tātad līdz februāra vidum.
Uzkonstruētais skandāls pasliktina Latvijas puses pozīcijas darījumā ar stratēģisko investoru, un pieļauju, ka par IPO šobrīd var aizmirst.
Kuru pusi tad pārstāv skandāla autori?
Ja paskatās ar šaubām uz "airBaltic" vadības lojalitāti uzņēmuma īpašniekam, tad sāk veidoties daudz maz loģiska bilde.
Iespējams, ka stratēģiskais investors nepiekrīt tam izvirzītajiem nosacījumiem, kā arī cenai, ko daži eksperti ir minējuši kā 300 miljonus eiro. Tāpat varbūt arī vajadzībai pēc IPO. Gausa un Vaska k-gi ar saviem paziņojumiem, iespējams, mēģina izdarīt spiedienu uz politiķiem, lai tie pēc iespējas ātrāk pieņemtu investora izteikto piedāvājumu. Neko neapgalvoju, taču citu loģisku skaidrojumu neredzu, bet arī nenoliedzu tā iespējamību.
Izdaru pieņēmumu, ka stratēģiskā investora piedāvājums ir/būs tuvu nosacītajam vienam eiro par uzņēmumu bez jebkādām traucējošam saistībām. Vēl varētu būt kaut kādas pretenzijas pret valsts nopirktajām obligācijām. Kāpēc nepaprasīt tās kapitalizēt par tiem pašiem 25% plus vienu akciju? Citu variantu tā kā tā nav, pūkainais zvēriņš neatstās neko. Neatstās neko arī no dažu politiķu turpmākās karjeras.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
