Ģenerālprokuratūra atrod pamatojumu neatklāt sabiedrībai, kā Meroni „paglābts” no Kaimiņa kriminālprocesa

PIETIEK
15.02.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

2017. gada nogalē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka kriminālprocess par KPV LV nelikumīgu finansēšanu, starpniecību partijas nelikumīgā finansēšanā un nelikumīga finansējuma pieņemšanu esot sākts pret vismaz trim personām.

Šīs trīs personas esot iespējamais nelikumīgā finansējuma devējs, starpnieks un saņēmējs. Taču atklāta tikai tikai viena no šīm trim personām – toreizējais KPV LV valdes loceklis un Saeinmas deputāts A. Kaimiņš.

Pārējās divas personas netika nosauktas, taču, tā kā bija zināms, ka kriminālprocess sākts pēc Ilmāra Poikāna un kādreizējā Ventspils uzņēmumu menedžera Edgara Ciniņa iesniegumiem, nebija šaubu, ka runa ir tieši par R. Meroni un, domājams, kādu no viņa kontrolēto uzņēmumu pārstāvjiem.

Kā tagad izrādījies, laika gaitā KNAB vai prokuratūras (vai abu iestāžu kopā) pārstāvjiem ir izdevies no kriminālprocesa „izglābt” R. Meroni un naudas nodošanas starpnieku, viņus aizvietojot ar uzņēmēju Viesturu Tamužu, savukārt pašam A. Kaimiņam piemērojot daudz „vieglāku” pantu.

Jau 2018. gada jūnijā tika paziņots, ka šim kriminālprocesam pievienota jauna epizode, kurā līdz ar V. Tamužu figurēja tagad jau apsūdzētais Saeimas deputāts Atis Zakatistovs, un sekojusī A. Kaimiņa īslaicīgā aizturēšana, kurai nebija nekādas praktiskas jēgas, palīdzēja viņam iekļūt arī nākamajā Saeimā.

„Kriminālprocess uzsākts 2017.gada 5.jūnijā par iespējamām pretlikumīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 288. 2 panta pirmās daļas par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgu finansēšanu, 288. 3 panta par starpniecību politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgā finansēšanā un 288. 4 panta pirmās daļas par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu,” – šāda bija KNAB oficiāli sniegtā informācija 2017. gadā.

Kā tagad izrādījies, ir pamats aizdomām, ka V. Tamuža epizode kriminālprocesam ir tikusi pievienota tieši tāpēc, lai soli pa solim no tā būtu iespējams „paglābt” R. Meroni un viņa „starpnieku – menedžeri”, bet pēc tam partijas nelikumīgā finansējuma kriminālprocesu vispār izbeigt.

Vispirms 2020. gada februārī tika paziņots, ka kriminālprocesu par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu un nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā KNAB izbeidzis nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Nekādi plašāki skaidrojumi par to tā arī nav sniegti.

A. Kaimiņam gan tika piemērots aizdomās turētā statuss pēc Krimināllikuma panta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu, taču no nopietnākajām aizdomām viņš tika vaļā. „Vienlaikus birojs pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ daļā pret minēto personu par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā,” – paziņoja KNAB.

Savukārt pagājušā gada oktobrī nu jau prokuratūra atzina, ka esot izbeigta arī lieta par nelikumīgu partijas finansēšanu, kurā figurēja A. Zakatistovs un V. Tamužs, - tā vietā tagad nācis kriminālprocess par... parastu krāpšanu, kurā figurē vairs nevis aptuveni 200 000 eiro, kā tas bija A. Kaimiņa un R. Meroni kriminālproecesā, bet gan nepilni 30 tūkstoši eiro, kuri esot izkrāpti no SIA “Eco Baltia grupa”. Tikmēr R. Meroni un viņa „starpnieks – menedžeris” ir izsprukuši sveikā.

Taču vismaz pārskatāmā nākotnē sabiedrība neuzzinās, kas un ar kādiem paņēmieniem „paglāba” R. Meroni no A. Kaimiņa kriminālprocesa, - publicējam Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Māra Urbāna sagatavoto skaidrojumu:

„Iesniegumā norādīts, ka 2020. gada sākumā KNAB publiski paziņoja, ka ir pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ daļā pret Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.

Minētajā saistībā Jūs kā Latvijas Žurnālistu savienības biedrs gatavojat mediju publikāciju, lai informētu sabiedrību par KNAB veikto darbību pamatotību un tiesiskumu, tādēļ vēlaties izmantot Jums likumā dotās tiesības un iepazīties ar izbeigtā kriminālprocesa materiāliem.

Iespējamie A.Kaimiņa noziedzīgie nodarījumi saistībā ar politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā tika izmeklēti KNAB uzsāktā kriminālprocesā Nr. 16870001517, kurā ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret Artusu Kaimiņu par minētajiem nodarījumiem.

Žurnālistu tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem ir paredzētas Kriminālprocesa likuma 375.¹ pantā. Tajā reglamentēta arī kārtība, kādā tiek pieņemts lēmums par atļauju vai atteikumu iepazīties ar lietas materiāliem.

Saskaņā ar minētā likuma panta pirmo daļu pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā žurnālisti var vērsties tajā iestādē, kura pieņēma nolēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu, ar motivētu lūgumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem, ja tas nepieciešams sabiedrības informēšanai, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pret personu daļā par lietā izmeklēta iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nav atzīstams par galīgo nolēmumu lietā.

Turklāt, ņemot vērā, ka krimināllietā Nr. 16870001517 nav pabeigts pirmstiesas  kriminālprocess, tajā iekļautajiem materiāliem ir Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmajā daļā noteiktais izmeklēšanas noslēpuma statuss. Minētajā likuma normā noteikts, ka ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

Žurnālista tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem ir vērtējamas kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma 392.¹ panta piektajā daļā noteikto, un tieši, ja kriminālprocess tiek izbeigts kādā tā daļā, tad persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, ar krimināllietas materiāliem var iepazīties pēc visa pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas.

Apmierinot Jūsu izteikto lūgumu, veidotos situācija, ka Jums tiek ļauts iepazīties un publiskot kriminālprocesa materiālus pirms šādas tiesības ar likumu ir noteiktas personai, par kuras rīcību lietā tika veikta izmeklēšana. Pēc lietas materiālu vai to daļas publiskošanas masu medijos personai, kurai konkrētajā krimināllietā ir vai bija tiesības uz aizstāvību, tiktu radīta iespēja vismaz daļēji iepazīties ar krimināllietas materiāliem pretēji Kriminālprocesa likuma 392.¹ panta piektajā daļā noteiktajam regulējumam.

Ņemot vērā minēto, Jūsu lūgums tiek noraidīts.”

Seko mums