Ģenerālprokuratūra: tajā, ka ASV veselu gadu ignorējušas LR tiesiskās palīdzības lūgumus, neviens neesot vainojams
PIETIEK04.06.2013.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan Amerikas Savienotās Valstis pērn tiešām ignorējušas pilnīgi visus Latvijas iesniegtos tiesiskās palīdzības lūgumus un atbilde nav sniegta ne uz vienu no 32 šiem lūgumiem, Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra šajā faktā nesaskata kādas savas neizdarības, kaut arī nespēj paskaidrot - kādu tieši iemeslu dēļ ASV ignorējušas Latvijas lūgumus. Neviena prokuratūras amatpersona tajā neesot vainojama.
Šopavasar publiskotajā Kalnmeiera ziņojumā par LR prokuratūras iestāžu darbu 2012. gadā saistībā ar prokuratūras darbu starptautiskās sadarbības sfērā bija minēts, ka pērn turpinājis palielināties Ģenerālprokuratūras paveiktais darba apjoms starptautiskās sadarbības sfērā.
No 38 valstīm Latvijā kopā saņemti 872 lūgumi par tiesiskās palīdzības sniegšanu, un visvairāk lūgumu saņemts no Lietuvas – 109, Vācijas – 89, Igaunijas – 65, Krievijas – 55, Polijas – 46. No pārējām valstīm saņemto lūgumu skaits ir no viena līdz 31.
Savukārt Latvija 356 reizes vērsusies ar šādu lūgumu 50 valstīs: Krievijā – 64, Igaunijā – 50, Lietuvā – 43, ASV - 32, Baltkrievijā - 31, bet pārējām valstīm nosūtīto lūgumu skaits svārstās no 1 līdz 20.
LR prokuratūras interneta mājas lapā atrodamajā Kalnmeiera oficiālā ziņojuma tekstā nebija atrodami dati par to, kāda daļa no šiem lūgumiem par tiesiskās palīdzības sniegšanu izpildīti, taču uz Pietiek oficiālo pieprasījumu LR Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurora p.i. Aivars Ostapko sniedza šādu skaidrojumu:
"Uz 2012. gada 31. decembri no ASV kompetentajām institūcijām netika saņemtas atbildes uz Ģenerālprokuratūras 2012. gadā ASV nosūtītajiem tiesiskās palīdzības lūgumiem. Iemesli nepilnībām savstarpējā sadarbībā identificēti un kopīgi tiek risināti."
Saņemot šo nepilnīgo atbildi, Pietiek uzdeva Kalnmeieram vēl virkni jautājumu, tostarp - kas tieši ir minētie "iemesli nepilnībām", ar kādu metodiku tie identificēti, vai par to, ka šīs nepilnības netika konstatētas iepriekš, atbildīgs pats ģenerālprokurors vai kāda cita amatpersona, kā arī - kas un kādu sodu saņēmis par šo nolaidību.
Pats ģenerālprokurors joprojām nespēja vai nevēlējās sniegt atbildi ne uz vienu no šiem jautājumiem, savukārt no Ostapko nākamā oficiālā skaidrojuma izriet - neviens Ģenerālprokuratūrā neesot vainīgs pie tā, ka lielvalsts veselu gadu ignorē Latvijas tiesiskās palīdzības pieprasījumus, - tā vienkārši esot gadījies.
"Papildus 2013. gada 27. martā ar Nr. 1/1-8-00/1344 sniegtajā atbildē norādītajam izskaidrojam, ka iemesli nepilnībām savstarpējā tiesiskajā sadarbībā ar ASV nav saistāmi ar Latvijas kompetento institūciju vai amatpersonu rīcību," - šī bija visa Ostapko sniegtā atbilde uz uzdotajiem jautājumiem, īpaši norādot, ka "atbilde ir skaidrojoša rakstura, tādēļ nav pārsūdzama".
Ostapko vienīgi piebilda, ka "identificētās problēmas savstarpējā sadarbībā" pārrunātas abu valstu tiesību aizsardzības iestāžu pārstāvju tikšanās reizēs, kā arī 2013. gada 13. martā Ģenerālprokuratūrā notikušajā sanāksmē ar ASV vēstniecības pārstāvjiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
