Ģenerālprokurora amata kandidāts, kas pat par bērna velosipēda zādzības faktu nav spējīgs uzsākt kriminālprocesu
Pietiek lasītājs10.06.2020.
Komentāri (1)
Palasiet caurkritušā ģenerālprokurora amata kandidāta - Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurora Armīna Meistera sacerējumu: virsprokurors tik tālu ir degradējies, ka pat par bērna velosipēda zādzības faktu nav spējīgs uzsākt kriminālprocesu...
Par sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas
Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters kā nākamais amatā augstāks prokurors (turpmāk tekstā – amatā augstāks prokurors) ir saņēmis izskatīšanai X X (turpmāk tekstā – iesniedzējs) sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras virsprokurora Ruslana Novaka 2020.gada 3.jūnija atbildē par sūdzības izlemšanu izteikto nolēmumu noraidīt sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras prokurores Vijas Darviņas 2020.gada 24.marta un 2020.gada 14.maija nolēmumiem, ar kuriem par likumīgu un pamatotu atzīts un atstāts spēkā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknī 2020.gada 3.martā pieņemtais lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu sakarā ar iesniedzēja iesniegumu par bērnu velosipēda zādzību.
Sūdzības izskatīšanas gaitā izvērtētas iesniedzēja norādītās ziņas, pārbaudīti iepriekšējo sūdzību pārbaudes materiāli, un konstatēts, ka sūdzība attiecināma uz nolēmumu, kura pārsūdzēšanas iespējas ir izsmeltas. Tādējādi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors konstatējis, ka iesniedzējs šobrīd pilnībā izmantojis izmeklētāja pieņemtā lēmuma pārsūdzības iespējas.
Pārsūdzības tiesību izbeigšanās nozīmē, ka tālāka izmeklētāja lēmuma un tā pārbaudes rezultātā pieņemto prokuroru nolēmumu pārsūdzība, pat tad, ja persona nepiekrīt šiem lēmumiem, Kriminālprocesa likumā nav paredzēta un amatā augstākai amatpersonai nav jāvērtē sūdzībā norādītie argumenti un sūdzība pēc būtības nav jāizskata.
Virsprokurors secina, ka sūdzībā iesniedzējs nav norādījis nevienu jaunu, iepriekš nezināmu, izlemšanai nozīmīgu apstākli, kas dotu pamatu pārskatīt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Zemgales iecirkņa izmeklētāja E.Ceplīša 2020.gada 3.martā pieņemto lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu un konkrētajā gadījumā nav pamata izmantot Kriminālprocesa likuma 26.panta trešajā daļā un 46.pantā amatā augstākam prokuroram noteiktas procesuālās kontroles pilnvaras.
Sūdzībā iekļautie argumenti tika pārbaudīti iepriekš minētajās policijas un prokuratūras iestādēs, bet netika iegūti pierādījumi iesniedzēja apgalvojumam, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, t.i., velosipēda zādzība.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373.panta septīto daļu, prokurora nolēmums, ar kuru noraidīta vai apmierināta sūdzība, nav pārsūdzams. Amatā augstāka prokurora iesaistīšanās atteikšanās uzsākt kriminālprocesu pamatotības un likumības izvērtēšanā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 373.panta septītās daļas nosacījumiem nav paredzēta.
Iesniegtā sūdzība ir atstājama bez izskatīšanas.
Šajā atbildē ietvertais skaidrojums, kā arī izteiktais nolēmums – neizmantot likumā noteiktās amatā augstāka prokurora tiesības, nav pārsūdzami.
Rīgas tiesas apgabala virsprokurors Armīns Meisters