Ģenerālprokurora amata kandidāts uzrādījis nepatiesas ziņas deklarācijā; prasa saukt pie atbildības
PIETIEK07.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viens no ģenerālprokurora amata kandidātiem — Rīgas tiesu apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters — deklarējis Latvijas Kuģniecības akcijas kā sev piederošas, kaut gan tās jau divus gadus nav un nevar būt viņa īpašumā.
Nespēja aizpildīt pareizi savu amatpersonas deklarāciju, nedeklarējot darījumus un īpašumtiesības pareizi, — tāds liktenis aizpagājušogad iegāza Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu, kad viņa gribēja kļūt par Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieci. Rūpīgi pārbaudot viņas deklarācijas, atklājās nepareizu ziņu sniegšana, kas noveda pie krimināllietas un notiesājoša sprieduma vismaz pirmajā instancē.
Tagad līdzīgs pavērsiens var gaidīt ģenerālprokurora amata kandidātu Armīnu Meisteru: savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2019. gadu A. Meisters uzrādījis, ka viņam it kā piederot AS Latvijas Kuģniecība akcijas 543 eiro un 49 eirocentu vērtībā.
Ierakstot šādu informāciju savā deklarācijā, A. Meisters sniedzis nepatiesas ziņas, jo jau divus gadus pirms šīs deklarācijas iesniegšanas brīža noslēdzās AS Latvijas Kuģniecība akciju obligātais, bet pēc tam arī galīgais atpirkums, kura ietvaros itin visiem mazajiem akcionāriem atsavināja akcijas, neprasot viņu pašu piekrišanu, par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktu cenu, kas bija augstāka nekā to tirgus cena biržā.
Tādējādi Latvijas Kuģniecības galīgais akciju atpirkums īstenojās 2018. gada 9. februārī, pēc kā 12. februārī tika veikti visi norēķini ar visiem mazākuma akcionāriem (tajā skaitā A. Meisteru), un vēl nākamajā dienā birža izslēdza tās no Baltijas Oficiālā saraksta. Līdz ar to A. Meisters ir sniedzis nepatiesas ziņas savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2019. gadu.
Galīgā atpirkuma ietvaros par vienīgo Latvijas Kuģniecības akcionāri kļuva Vitol grupā ietilpstošā AS Ventspils Nafta, kas pēc tam akcijas atdeva citam uzņēmumam no tās pašas investoru grupas. Vēl vairāk: aizvadītā gada beigās, 2019. gada 16. decembrī AS Latvijas Kuģniecība tikusi likvidēta un izslēgta no Uzņēmumu reģistra.
Tiesa, jau 2019. gada 17. decembrī par Latvijas kuģniecību sevi nosauca uzņēmums, kurš līdz tam bija zināms kā AS Ventspils nafta, taču arī šī uzņēmuma akcijas 2019. gadā A. Meisteram nevarēja piederēt, jo tās no visiem akcionāriem piespiedu kārtā tika atpirktas jau 2016. gadā.
Līdz ar to neeksistē pat ne teorētiska varbūtība, ka A. Meisters būtu varējis sniegt patiesas ziņas attiecībā uz to, ka viņam 2019. gada beigās varētu būtu piederējušas AS Latvijas Kuģniecība akcijas.
Saistībā ar šīm nepatiesajām ziņām tiesībsargāšanas iestādēm jau ir nosūtīts atbilstošs iesniegums, lai A. Meisteru sauktu pie likumā paredzētās atbildības.
Pietiek jau ziņoja, ka ne Armīns Meisters, ne uz ģenerālprokurora amatu kandidējošie citi prokurori Juris Juriss, Jānis Ilsteris un Alēns Mickevičs jau vairāk nekā astoņus un desmit gadus nav spējuši panākt neviena paša noziedznieka notiesāšanu, pie kam divi to nav pat mēģinājuši — tā viņi paši atzīst rakstveidā.
Juris Juriss, kurš plašāk pazīstams saistībā ar e-pastiem, kuros saskaņota Ventspils kriminālprocesos arestētās mantas iztukšošana, nodarot zaudējumus vismaz 126 miljonu eiro apmērā un pārliekot arestēto mantu Rūdolfa Meroni grupējuma rokās, attiecībā uz savu vēlmi kļūt par ģenerālprokuroru sniedzis informāciju rakstveidā, ka viņš pēdējo 10 gadu laikā uzrādījis apsūdzības trijām personām, no kurām neviena pati vismaz pagaidām nav tikusi notiesāta pat ne pirmajā instancē. Nodokļu maksātājiem J. Jurisa darbība pagājušogad izmaksājusi vairāk nekā 60 tūkstošus eiro.
Arī viņa kolēģis Jānis Ilsteris desmit gadus darbojies vienā vienīgā kriminālprocesā Nr. 12812001408, kurā uzrādījis apsūdzības tieši tām pašām trim personām, kuru apsūdzēšanu kā savu vienīgo darba panākumu tikko minēja jau J. Juriss. Nevienu citu apsūdzību J. Ilsteris uz tiesu nav virzījis, tātad viņa darbības rezultātā nav bijis arī neviens pats notiesātais. Ironiski, ka J. Ilsteris šobrīd ir “Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas” prokurors, kas algā saņem vairāk nekā 46 tūkstošus gadā no nodokļu maksātājiem.
Vēl ironiskāka ir Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurora Alēna Mickeviča (pagājušajā gadā guvis gandrīz 70 tūkstošus no nodokļu maksātājiem) atzīšanās: “[...] pēdējo desmit gadu laikā neesmu pieņēmis lēmumus par personu saukšanu pie kriminālatbildības, t.sk., kuri tiktu izskatīti tiesā.” Līdz ar to nav bijis neviens pats notiesātais.
Savukārt A. Meisters nav uz tiesu virzījis un nav uzvarējis nevienu pašu lietu “tikai” astoņu gadu garumā. Viņš raksta: “Laikā no 2000. līdz 2012. gadam [...] esmu pabeidzis pirmstiesas procesu un nodevis tiesai aptuveni 150 krimināllietas, kurās apsūdzētas ne mazāk kā 200 personas.” Taču šī sekmīgā darbība pilnībā izbeigusies pirms astoņiem gadiem, un kopš tā laika A. Meisters nav uzturējis nevienu pašu apsūdzību. Viņš pagājušajā gadā no valsts atalgojumā saņēmis vairāk nekā 50 tūkstošus eiro.
Pārējie kandidāti (Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, agrākais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris un kādreizējais prokurors, tagad advokāts Aldis Pundurs) nav salīdzināmi ar identisku mērauklu. Vienlaikus attiecībā uz to, ka virsprokurori pat nemēģina doties tiesas zālē, lai uzvarētu kādu lietu, ir jānorāda uz salīdzinājumu ar tiesnešiem: visi pirmās, otrās un trešās instances tiesu priekšsēdētāji paši turpina ikdienā skatīt lietas, kas viņiem iedalītas automatizētajā sadalē, un pat Augstākās tiesas priekšsēdētājs gandrīz katru nedēļu piedalās kasāciju izskatīšanā, neraugoties uz aizņemtību.
Iepriekš par A. Meisteru:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
