Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2022. gada 29. jūlijā noslēdzās tieši vienu gadu ilgusī parakstu vākšana par referenduma ierosināšanu ģimenes jēdziena nostiprināšanai Satversmes 110. pantā. Šī gada laikā no nepieciešamā – gandrīz nesasniedzami lielā – parakstu skaita (154 868) tika savākta aptuveni viena trešdaļa: 58 222 paraksti, no kuriem 57 152 elektroniski vietnē latvija.lv un 1070 klātienē, tas ir, pašvaldībās ar parakstu apliecinātāja starpniecību.

Ja nepieciešamais parakstu skaits būtu ticis savākts, tiktu ierosināts referendums, kurā droši vien būtu jāatbild uz vienkāršu jautājumu – saglabāt jēdziena “ģimene” definīciju tādu, kāda tā bija līdz 2020. gada 12. novembra Satversmes tiesas spriedumam lietā Nr. 2019-33-01, vai arī paplašināt un mainīt, jēdzienā ietverot faktisku kopdzīvi un prasītāju personīgās sajūtas par to, vai viņu kopdzīve ir ģimenes kopdzīve. Pirms parakstu vākšanas uzsākšanas juriste Baiba Rudevska ar kolēģiem izstrādāja likumprojektu, kāds būtu varējis izskatīties papildinātā un precizētā Satversmes 110. panta teksts; ar šo likumprojektu var iepazīties Telos vietnē.[1]

Svarīgi saprast, ka, pat ja nepieciešamie 154 868 paraksti būtu savākti un referendums ierosināts, tā iznākums visdrīzāk nebūtu nekāds. Ņemot vērā kvorumu algoritmu, Satversmes panta maiņai būtu bijis nepieciešams saņemt pusi balsu no visiem Latvijas balsstiesīgajiem. Nota bene: pusi nevis no visiem, kas aizgājuši līdz urnām, bet pusi no visiem balsstiesīgajiem, kuru skaits 13. Saeimas vēlēšanu brīdī bija 1 548 673 cilvēki. Šis vienkāršais aprēķins vēlreiz parāda, ka referendumi Latvijas šībrīža apstākļos ir faktiski neiespējami. To sekmīgai notikšanai būtu nepieciešama daudz, daudz lielāka pilsoņu aktivitāte, nekā pēdējās desmitgadēs vērojama Saeimas un pašvaldību vēlēšanās.[2] Viens sekmīgs referendums, kura iznākumā tauta – Latvijas suverēns – tiešām kaut ko mainītu pati savā Satversmē, gandrīz izskatītos pēc valsts apvērsuma.

Šos apstākļus zinot un ņemot vērā, parakstu vākšana referendumam par ģimenes jēdziena definīciju gandrīz vai bija tikai simbolisks akts. Var sacīt, ka tam bija divi mērķi – (1) informēt pilsoņus par ārkārtīgi straujajām izmaiņām ģimenes jēdziena izpratnē un gatavotajā pārejā no ģimenes definīcijas dabīgo tiesību izpratnē uz ģimeni kā sociālu konstruktu vai pat subjektīvu sajūtu; (2) informējot pilsoņus, motivēt viņus vairāk iesaistīties valsts dzīvē un neredzēt ģimenes un bērnu tiesību nākotni kā bezcerīgi zaudētu. Neredzēt visus šādus jautājumus kā neatgriezeniski atdotus dažiem neievēlētiem tiesnešiem. Šie abi mērķi, manuprāt, vismaz daļēji ir sasniegti. Piemēram, runājot par (2) – vesela virkne no cilvēkiem, kas tā vai citādi bija iesaistījušies parakstu vākšanā, šobrīd balotējas gaidāmajām Saeimas vēlēšanām no dažādiem sarakstiem.           

Tieši pirms gada kāds domubiedrs gandrīz precīzi prognozēja parakstu vākšanas panākumus šādiem vārdiem: “Mobilizējot visus iespējamos spēkus, savāks, maksimums, piecdesmit tūkstošus.” Tiešām mobilizējot visus iespējamos spēkus – nevalstiskās organizācijas, draudzes, brīvprātīgos un divarpus politiskās partijas –, savāca nedaudz vairāk. Es personīgi cerēju uz 70 000 un kādā jūtu uzplūdu brīdī – pat 100 000.

Kāpēc parakstu skaits nebija lielāks? Uz to man ir vairākas atbildes, bet neviena no tām neietver: “jo Latvijas pilsoņu vairākums ir pārliecināts, ka Satversmes tiesas prasība atzīt viendzimuma pāru kopdzīvi kā ģimeni 110. panta nozīmē ir pareiza un taisnīga”. Tātad daži no galvenajiem iemesliem.

Pirmkārt, viss jautājums tiešām ir diezgan sarežģīts. Lai saprastu, par ko tieši ir runa, visa tēmas mape, ja tā var sacīt, ir jāsadala sīkākās sadaļās. Jāsaprot, kā sadzīves un privātpersonu sarunu līmenis atšķiras no valsts likumdošanas un jurisprudences līmeņa. Jāsaprot, kāpēc šajos dokumentos vārdu definīcijas ir izšķiroši nozīmīgas un tiešā veidā nosaka valsts politiku ne tikai ģimenes un bērnu tiesību jomā, bet arī, piemēram, izglītībā. Vismaz intuitīvi jāapjauš, kāds ir likumu mērķis un kāpēc apgalvojums, ka to mērķis ir vienkārši atspoguļot sociālo realitāti, kāda nu tā ir, nav un nevar būt patiess. Šāds skatījums arī netiktu pieņemts nevienā citā tiesību jomā. Jāsaprot, ka Satversmes tiesas spriedums bija nevis homofobijas apkarošanas spriedums, bet spriedums par bērnu tiesībām un vecāku pienākumiem. Tas ir fundamentāli atšķirīgs jautājums. Šajos pēdējos gados apsūdzības homofobijā un naida kurināšanā ir sasniegušas tādu iracionalitātes līmeni (ieskaitot no izglītotu cilvēku puses), ka šādi tiek nodēvēti jebkādi iebildumi pret homoseksuālu personu prasībām – it kā vienīgais veids, kā nebūt homofobam, būtu piekrist visam, ko homoseksuāla persona apgalvo vai vēlas. Tas atkal ir princips, kuru neviens nepieņemtu attiecībā uz citām minoritātēm – etniskajām, reliģiskajām, veselības stāvokļa un citām.

Visā visumā šķiet, ka Satversmes tiesas spriedumu kā sliktu, neloģisku un nepieņemamu atzina vismaz daļa no cilvēkiem, kas personīgi atbalsta viendzimuma attiecību juridisku atzīšanu. Līdzīgs piemērs varētu būt nesen laimīgi atceltais ASV Augstākās tiesas spriedums lietā Roe vs. Wade – slikti argumentēts neatkarīgi no tā, vai uzskatāt, ka tiesībām uz mākslīgo abortu jābūt atzītām, vai arī ne. Minot tikai dažas no problēmām: Satversmes tiesas spriedums visā savā izklāstā cieš no neformālās loģikas kļūdas petitio principii smagā formā. Tas savu vēlamo secinājumu ieliek jau pirmajā premisā: tā kā viendzimuma kopdzīve veido ģimeni 110. panta nozīmē, esam pierādījuši, ka viendzimuma kopdzīve veido ģimeni 110. panta nozīmē. Sprieduma konstatējošā daļa – lietā, kas skata paternitātes (no latīņu valodas: pater, ‘tēvs’) atvaļinājuma jautājumu, – piedzimušā bērna tēvu vispār pat nepiemin, it kā šāda informācija ģimenes tiesību jautājumos būtu pilnīgi nenozīmīga, un aprobežojas ar apgalvojumu, ka “bērna mātes partnere [..] faktiski esot uzskatāma par vienu no jaundzimušā bērna vecākiem”.[3] Un tā tālāk.

Taču nebija skaidrs un arī tagad līdz galam nav skaidrs, ko ar šo spriedumu darīt tālāk – kurā virzienā no šejienes doties. Spriedums izraisīja diezgan lielas jukas un attiecīgi darbošanos un pretdarbošanos dažādos virzienos. Cilvēkam, kurš tam nav sekojis līdzi, var būt grūtības saprast, kāda ir loģiskā vai cēloniskā sakarība starp priekšlikumu referendumam un Civilo savienību likumprojektu, kurš vēl nav pieņemts, kā arī starp minēto priekšlikumu referendumam un līdzīgu ierosinājumu, kuru partija “Nacionālā apvienība” grasījās virzīt uz Saeimu.[4]          

Otrkārt, parakstu vākšanai par referenduma ierosināšanu traucēja Covid-19 epidēmija un ar to saistītie pulcēšanās ierobežojumi. Šis kavēklis īpaši attiecas uz parakstīšanos pašvaldībās pie zvērināta notāra. Tai, protams, traucēja arī Krievijas iebrukums Ukrainā, kura gaismā ģimenes definīcija varēja izskatīties kā abstrakts, nenozīmīgs strīds. Īpaši tam traucēja visu lielo mediju un ziņu platformu, kā arī Latvijas sabiedrisko mediju ieņemtā stāja. Šo stāju varētu formulēt šādi – parakstu vācēji ir tumsonīgi un ļauni cilvēki, kuru mērķis ir vajāt un diskriminēt un kurus nekādā gadījumā nevajag laist pie mikrofona. Piemēram, Valsts SIA Latvijas televīzija (uzturēta par nodokļu maksātāju naudu), atbildot uz biedrības Asociācija “Ģimene” lūgumu ievietot sociālās reklāmas rullīti, kas informē par parakstīšanos, sākumā atteica, pamatojoties uz brīva ētera laika trūkumu. Taču tad, 8. jūlija vēstulē Nr.190/1-8, rakstīja sekojošo: “[s]askaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3. panta astoto daļu: “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi stiprina vispārēju cieņu pret dažādām sabiedrības grupām, veicina to savstarpējo aizspriedumu mazināšanos, dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem sabiedrības locekļiem, sevišķi pret personām ar invaliditāti.””

Latvijas televīzijas valde izlikās nesaprotam, ka, ja reiz Latvijas Republikas Centrālā vēlēšanu komisija ir apstiprinājusi parakstu vākšanu un to uzsākusi, likumprojekts nav atzīts par diskriminējošu. Latvijas pilsoņiem ir demokrātiskas tiesības par to tikt informētiem neatkarīgi no LTV valdes personīgajiem uzskatiem un politiskajām simpātijām. Valsts mediji nav šo mediju valdes personīgais lobija vai antilobija instruments – un, ja tas par tādu ir kļuvis, tad tas steidzīgi jāmaina. Piebilstu, ka ģimenes jēdziena definīcijai nav nekāda sakara ne ar cieņu pret cilvēkiem, kuru kopdzīves forma neatbilst definīcijai, ne ar aizspriedumiem un vēl mazāk – ar personām ar invaliditāti. Aizstāvēt ikviena bērna tiesības pazīt savus vecākus un augt ar tiem nav diskriminācija. Noraidīt lesbiešu pāru prasību saņemt mākslīgās apaugļošanas pakalpojumu, lai mērķtiecīgi radītu bērnus, kuriem nebūs tēva, līdz ar to dodot visai sabiedrībai signālu, ka bērniem tēvi nav vajadzīgi, nav aizspriedums. Arī privātie TV kanāli, tādi kā TV3, atteicās ievietot informatīvo reklāmu. Divas dienas pirms parakstu vākšanas noslēguma uzzināju, ka pat “Panorāmas” diktore par šo iniciatīvu neko nav dzirdējusi. Ņemot vērā visos šos apstākļus, gandrīz jāsaka, ka 58 222 cilvēku paraksti ir īsts rekords.          

Daudz tika kritizēts un apsmiets izvēlētais sauklis “Par dabisku ģimeni”. Pareizāk būtu teikt: “Par ģimeni dabīgo tiesību izpratnē”, taču arī šāds slogans lūgtin lūdzas pēc paskaidrojuma. Problēma ir, ka vārdos “dabisks” vai “dabīgs” daudzi saklausa – vai, drīzāk, izliekas saklausām – apelēšanas pie dabas loģisko kļūdu. Galu galā, var sacīt, ka dzīvot, kā sanāk, ir dabiski; dzīvot, kā pīles dzīvo, ir dabiski un gandrīz pat dabiskāk; slavenā “sociālā realitāte” taču ir ļoti dabiska. Bet, ja šis apzīmējums neder, tad ko likt tā vietā? “Tradicionālā ģimene”? Tā cilvēkiem asociējas ar sievu sišanu. “Konservatīvā izpratne par ģimeni”? Arī nekas labs nesanāktu, jo pat partija “Konservatīvie” nesaprot, ko tas nozīmē. “Kristīgā ģimene”? Pret to iebilstu dievturi un nekristieši, nemaz nerunājot par juristiem.

Būtiskā atziņa tomēr ir šī: no tā, ka tiesneši vai kādi jaunā laikmeta vēsmu nesēji ņem un pārdefinē visai sabiedrībai nozīmīgu jēdzienu tā, lai tas iekļautu parādības un sociālās realitātes daļas, kuras senāk tur neietilpa, pats koncepts un normatīvā realitāte, ko tas atspoguļo, neizzūd. Tas tikai meklē sev jaunu nosaukumu. Tāpat notiek un notiks arī ar citiem pārdefinētiem jēdzieniem – tādiem kā “vecāks”, “māte” un “sieviete” vai “vīrietis”. Nominālistiem nav taisnība, reālistiem ir taisnība – nevis vārdi rada realitāti, bet realitātei cilvēki dod vārdus. Cilvēka realitāte, ko sauc par cilvēka iedabu, ir caur caurēm morālu imperatīvu, ideālu un jābūtību piesātināta. Likumi, ja tie ir sava vārda cienīgi, nevis saka, kā sanāk vai kā tobrīd labāk izklausās, bet atspoguļo šo normatīvo realitāti un rāda uz to. Neko mazāk tiem darīt nav vērts. Nekas mazāk arī nav cilvēka cienīgi.              

Šis gads starp diviem jūlijiem bija labs gads. Par spīti lielai pretestībai pilsoniskā aktivitāte – tieši tā, kuru savulaik kā ļoti vēlamu un veicināmu uzsvēra tieši tie cilvēki, kas tagad dara visu iespējamo, lai visādas padibenes un atpakaļrāpuļi netraucētu viņu uzstādītajam valsts un sabiedrības kursam, – šķiet, sasniedza reti piedzīvotus augstumus. Centieni savākt balsis referendumam gandrīz bezcerīgā lietā arī ilustrē pamatoto neuzticēšanos politiskajām partijām – un solījumiem, kurus tās devušas un noteikti vēl turpinās dot.  

[1] Baiba Rudevska, “Tautas nobalsošana par Satversmes 110. panta grozījumiem. Likumprojekts un tā anotācija”: https://telos.lv/110-panta-likumprojekts/

[2] https://lvportals.lv/viedokli/331821-vai-latvija-ir-iespejams-sarikot-iedzivotaju-inicietu-referendumu-2021

[3] Spriedums lietā 2019-33-01, 2. lpp. Skat. https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2019/12/2019-33-01_Spriedums-3.pdf.

[4] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-piedava-satversme-noteikt-gimenes-jedzienu.a388007/

Pārpublicēts no telos.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...