Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.

Veselības aprūpes sistēmas jucekļos, kvotās, gaidītāju rindās un pilnajos poliklīniku koridoros kaut kur ir apmaldījies arī pats pacients, kurš izmisīgi gaida valsts apmaksātu pakalpojumu un šajā nebeidzamajā jūklī ir pārvērties par burkšķošu, īgnu un neapmierinātu klientu.

Daudziem pacietība beigusies - kāds atmet ar roku gaidīšanai, kāds saņemas un izsauc „ātros” vai pats ierodas slimnīcas uzņemšanas nodaļās, lai meklētu glābiņu un saņemtu valsts pakalpojumu ātrāk. Taču lielākā daļa ar savu neveiksmju stāstu atgriežas atpakaļ pie ģimenes ārsta, paziņojot, ka tālāk nekur nav tikuši un risinājums jāmeklē tepat pie ģimenes ārsta. Vismaz laukos tā ir.

Bet arī laukos nu ir pienācis brīdis, kad laimīgs ir tas pacients, kuram tāds ģimenes ārsts vispār ir - ģimenes ārstu skaits valstī jau gadiem ir nepietiekams, bet laukos situācija ir izvērsusies visnotaļ dramatiska. Ģimenes ārsti noveco, pensionējas, dodas uz „citiem medību laukiem” - prakses tiek apvienotas, jo mazinājies arī iedzīvotāju skaits vai prakse paliek tukša.

Pacienti meklē tuvāko ģimenes ārstu, kurš varētu būt desmitiem kilometru attālos ciemos, prakšu vietā izveido vismaz pagaidu feldšerpunktu. Un pacients atkal gaida - tikai vairs ne smalku izmeklējumu vai dārgu konsultāciju, bet izdzīvošanas minimumu - diabēta, asinsspiediena, astmas un sāpju medikamentu un šķietami vienmēr pieejamā ģimenes ārsta konsultāciju.

Šobrīd Latvijas laukos oficiāli brīvas ir 18 ģimenes ārstu prakses vietas. Vidēji ģimenes ārsta praksē ir aptuveni 1500 pacientu, tātad šobrīd primārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas grūtības varētu būt aptuveni 27 tūkstošiem cilvēku!

Latvijas lauki daudzviet ir palikuši klusāki, ir samazinājies iedzīvotāju skaits, ir slēgtas skolas, un vēl pensionējies vai miris vienīgais ģimenes ārsts, un jauno nekādi nevar pievilināt - nākotnes perspektīva uz šāda reģiona attīstību šķiet visai drūma. Iztrūkstot ģimenes ārstam laukos dažus mēnešus, iezīmējas situācija, un raisās runas, cik daudz tomēr varēja izdarīt uz vietas - gan zāles izrakstīt, gan brūci pārsiet, gan vakcīnu vai šprici saņemt. Vidēji 70% no visām veselības problēmām, ar ko vēršas pacienti pie ģimenes ārsta, var atrisināt uz vietas praksē.

Jā, un kur tad paliek jaunie speciālisti ģimenes medicīnā, lai arī viņu nav pārlieku daudz, tomēr katru gadu kāds bariņš jauno tiek sertificēti? Latvijā vērojamas pasaules tendences - jaunie drūzmējas lielajās pilsētās un meklē savu laimi tur. Kā nu ne - tur kūsā īstā dzīve, karjeras, izglītības, darba un profesionālās pilnveidošanās iespējas un visi pārējie pilsētnieku dzīves iespējamie labumi. Un vai vispār maz jaunais speciālists (ģimenes medicīnā visticamāk - speciāliste), saņemot pirmo sertifikātu specialitātē, ir tik jauns? Viņai ir vismaz 27 gadi. Ja jau precējusies un bērnu radījusi, tad vismaz 29!

Atcerēsimies vai iedomāsimies sevi šajā vecumā - cik iespējams jums būtu bijis mainīt savu dzīvi kardināli un pārcelties potenciāli uz iedomātu „nekurieni”. Ko lai dara ar vīru? Kas lai pieskata bērnu? Un kā vienai pašai nodrošināt visu, ko iecerējusi valsts - pacientus izārstēt, profilaksi nodrošināt, mājas vizītes arī un prakses telpas jāizveido aprīkotas un invalīdiem pieejamas.

Vai tas maz ir reāli? Kāda ir jaunā speciālista motivācija pamest ierasto, paredzamo un, iespējams, jau nodrošināto dzīvi galvaspilsētā. Tad labāk gaidīt praksi Rīgā un līdz tam strādāt privātās medicīnas lauciņā.

Pēdējā laikā gan ir iespējams piesaistīt līdzekļus no Veselības ministrijas un Eiropas Savienības fondiem, lai pārceltos darbam uz laukiem, taču joprojām atsaucība ir visnotaļ zema.

Kas ģimenes ārstus attur no došanās uz darbu laukos? Zinātāji taču mēdz teikt, ka laukos ir savas priekšrocības - skaista daba, iespējams, mazāk prasīgi un pārlieku neizlutināti pacienti, lētākas prakses telpas. Jā, un arī daudzveidīgākas praktiskā darba iespējas.

Taču šiem dažiem labumiem pretī stājas izolācija, izolācija visticamāk it visā. Visvairāk jau profesionālā. Iedomājieties jaunu ārstu lauku teritorijā, kurš sastop smagus pacientus, kuri arī vēlas izdzīvot, taču ir ierobežoti finansiāli, dažādu iespēju dēļ nespēj nokļūt uz izmeklējumiem, slimnīcām. Pa kādam smagi slimam bērnam attālā lauku viensētā, pa kādam insultam, kur nav bijusi pieejama rehabilitācija, un vēl reizēm kāda mājas vizīte ar lūgumu izsniegt miršanas apliecību. Un tas viss tam vienam jaunietim pa neizbraucamiem lauku ceļiem, izmantojot e-veselību, kas nobrūk, izsniedzot nosūtījumus, kad pakalpojums pieejams pēc 5 mēnešiem un vēl un vēl.

Cik lielas motivācijas, baiļu, stresa un galu galā gandarījuma tas vērts? Mazliet apbružājoties medicīnā un pastrādājot laukos, varētu teikt - tas ir to vērts! Ģimenes ārsts laukos patiešām var daudz, ja laimējies ar palīgiem, var tiešām kalnus gāzt, var mainīt un uzlabot pat bezcerīgas situācijas. Taču tas viss ir entuziasmā balstīts - gadu desmitiem ilgā, kopš studiju, dežūru un rezidentūras laikiem, cerībā, ka būs labāk, vieglāk un mazāk. Bet tā īsti nenotiek, un cilvēki izdeg - norobežojas, atsakās un pamet.

Reizēm rodas sajūta, ka ģimenes medicīna laukos ir „vientuļa” - kā vienīgā palikusī iespēja cilvēkam vismaz kaut ko saņemt no valsts, un šo pakalpojumu sniedz pārgurusi un novecojusi primārās veselības aprūpes komanda, spītīgi uzturot vismaz šķietamu pieejamību valsts veselības aprūpei.

Kā minēts, šī nav tikai Latvijas problēma, tas skar lielāko daļu valstu. Kā viņi risina šos jautājumus? Kā motivē ģimenes ārstus darbam, piemēram, Zviedrijas ziemeļos? Līdz šim vienīgais uz pierādījumiem balstīts risinājums ir - papildus motivējošs finansiāls atbalsts, ko sauc par „lauku koeficientu”. Lai kā tiek laukos solīts svaigs gaiss, pat dzīves vieta un dažādi īstermiņa labumi, tomēr nekas nav izrādījies efektīvāks par papildu maksājumu ārstu praksēm par attālumu no galvaspilsētas un lielākajām valsts nozīmes pilsētām, lai veicinātu jauno speciālistu plūsumu uz attālākiem reģioniem.

Papildus finansiāla ilgtermiņa motivācija veicinātu jauniešus pārcelties uz laukiem, riskēt, veidot savas prakses un kardināli mainīt savu ierasto dzīves ritmu. Jau strādājošiem būtu iespēja mazināt izolāciju - pavērtos lielākas iespējas mācībām, motivācija prakses darbības uzlabošanai, un rastos iespēja izrauties no ikdienas, izmantot pelnītu pilnvērtīgu atvaļinājumu, mazinot izdegšanas iespēju, un motivētam veikt valsts pasūtījumu arī attālākos valsts nostūros, kur arī cilvēkam mēdz sāpēt, trūkt elpa un galu galā ir tādas pašas tiesības saņemt visaptverošu medicīnisko aprūpi.

* ar vēlējumiem valdībai un Saeimai rast efektīvus risinājumus lauku ārstu atbalstam - ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas Jauno ģimenes ārstu nodaļas vadītājs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...