Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.

Veselības aprūpes sistēmas jucekļos, kvotās, gaidītāju rindās un pilnajos poliklīniku koridoros kaut kur ir apmaldījies arī pats pacients, kurš izmisīgi gaida valsts apmaksātu pakalpojumu un šajā nebeidzamajā jūklī ir pārvērties par burkšķošu, īgnu un neapmierinātu klientu.

Daudziem pacietība beigusies - kāds atmet ar roku gaidīšanai, kāds saņemas un izsauc „ātros” vai pats ierodas slimnīcas uzņemšanas nodaļās, lai meklētu glābiņu un saņemtu valsts pakalpojumu ātrāk. Taču lielākā daļa ar savu neveiksmju stāstu atgriežas atpakaļ pie ģimenes ārsta, paziņojot, ka tālāk nekur nav tikuši un risinājums jāmeklē tepat pie ģimenes ārsta. Vismaz laukos tā ir.

Bet arī laukos nu ir pienācis brīdis, kad laimīgs ir tas pacients, kuram tāds ģimenes ārsts vispār ir - ģimenes ārstu skaits valstī jau gadiem ir nepietiekams, bet laukos situācija ir izvērsusies visnotaļ dramatiska. Ģimenes ārsti noveco, pensionējas, dodas uz „citiem medību laukiem” - prakses tiek apvienotas, jo mazinājies arī iedzīvotāju skaits vai prakse paliek tukša.

Pacienti meklē tuvāko ģimenes ārstu, kurš varētu būt desmitiem kilometru attālos ciemos, prakšu vietā izveido vismaz pagaidu feldšerpunktu. Un pacients atkal gaida - tikai vairs ne smalku izmeklējumu vai dārgu konsultāciju, bet izdzīvošanas minimumu - diabēta, asinsspiediena, astmas un sāpju medikamentu un šķietami vienmēr pieejamā ģimenes ārsta konsultāciju.

Šobrīd Latvijas laukos oficiāli brīvas ir 18 ģimenes ārstu prakses vietas. Vidēji ģimenes ārsta praksē ir aptuveni 1500 pacientu, tātad šobrīd primārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas grūtības varētu būt aptuveni 27 tūkstošiem cilvēku!

Latvijas lauki daudzviet ir palikuši klusāki, ir samazinājies iedzīvotāju skaits, ir slēgtas skolas, un vēl pensionējies vai miris vienīgais ģimenes ārsts, un jauno nekādi nevar pievilināt - nākotnes perspektīva uz šāda reģiona attīstību šķiet visai drūma. Iztrūkstot ģimenes ārstam laukos dažus mēnešus, iezīmējas situācija, un raisās runas, cik daudz tomēr varēja izdarīt uz vietas - gan zāles izrakstīt, gan brūci pārsiet, gan vakcīnu vai šprici saņemt. Vidēji 70% no visām veselības problēmām, ar ko vēršas pacienti pie ģimenes ārsta, var atrisināt uz vietas praksē.

Jā, un kur tad paliek jaunie speciālisti ģimenes medicīnā, lai arī viņu nav pārlieku daudz, tomēr katru gadu kāds bariņš jauno tiek sertificēti? Latvijā vērojamas pasaules tendences - jaunie drūzmējas lielajās pilsētās un meklē savu laimi tur. Kā nu ne - tur kūsā īstā dzīve, karjeras, izglītības, darba un profesionālās pilnveidošanās iespējas un visi pārējie pilsētnieku dzīves iespējamie labumi. Un vai vispār maz jaunais speciālists (ģimenes medicīnā visticamāk - speciāliste), saņemot pirmo sertifikātu specialitātē, ir tik jauns? Viņai ir vismaz 27 gadi. Ja jau precējusies un bērnu radījusi, tad vismaz 29!

Atcerēsimies vai iedomāsimies sevi šajā vecumā - cik iespējams jums būtu bijis mainīt savu dzīvi kardināli un pārcelties potenciāli uz iedomātu „nekurieni”. Ko lai dara ar vīru? Kas lai pieskata bērnu? Un kā vienai pašai nodrošināt visu, ko iecerējusi valsts - pacientus izārstēt, profilaksi nodrošināt, mājas vizītes arī un prakses telpas jāizveido aprīkotas un invalīdiem pieejamas.

Vai tas maz ir reāli? Kāda ir jaunā speciālista motivācija pamest ierasto, paredzamo un, iespējams, jau nodrošināto dzīvi galvaspilsētā. Tad labāk gaidīt praksi Rīgā un līdz tam strādāt privātās medicīnas lauciņā.

Pēdējā laikā gan ir iespējams piesaistīt līdzekļus no Veselības ministrijas un Eiropas Savienības fondiem, lai pārceltos darbam uz laukiem, taču joprojām atsaucība ir visnotaļ zema.

Kas ģimenes ārstus attur no došanās uz darbu laukos? Zinātāji taču mēdz teikt, ka laukos ir savas priekšrocības - skaista daba, iespējams, mazāk prasīgi un pārlieku neizlutināti pacienti, lētākas prakses telpas. Jā, un arī daudzveidīgākas praktiskā darba iespējas.

Taču šiem dažiem labumiem pretī stājas izolācija, izolācija visticamāk it visā. Visvairāk jau profesionālā. Iedomājieties jaunu ārstu lauku teritorijā, kurš sastop smagus pacientus, kuri arī vēlas izdzīvot, taču ir ierobežoti finansiāli, dažādu iespēju dēļ nespēj nokļūt uz izmeklējumiem, slimnīcām. Pa kādam smagi slimam bērnam attālā lauku viensētā, pa kādam insultam, kur nav bijusi pieejama rehabilitācija, un vēl reizēm kāda mājas vizīte ar lūgumu izsniegt miršanas apliecību. Un tas viss tam vienam jaunietim pa neizbraucamiem lauku ceļiem, izmantojot e-veselību, kas nobrūk, izsniedzot nosūtījumus, kad pakalpojums pieejams pēc 5 mēnešiem un vēl un vēl.

Cik lielas motivācijas, baiļu, stresa un galu galā gandarījuma tas vērts? Mazliet apbružājoties medicīnā un pastrādājot laukos, varētu teikt - tas ir to vērts! Ģimenes ārsts laukos patiešām var daudz, ja laimējies ar palīgiem, var tiešām kalnus gāzt, var mainīt un uzlabot pat bezcerīgas situācijas. Taču tas viss ir entuziasmā balstīts - gadu desmitiem ilgā, kopš studiju, dežūru un rezidentūras laikiem, cerībā, ka būs labāk, vieglāk un mazāk. Bet tā īsti nenotiek, un cilvēki izdeg - norobežojas, atsakās un pamet.

Reizēm rodas sajūta, ka ģimenes medicīna laukos ir „vientuļa” - kā vienīgā palikusī iespēja cilvēkam vismaz kaut ko saņemt no valsts, un šo pakalpojumu sniedz pārgurusi un novecojusi primārās veselības aprūpes komanda, spītīgi uzturot vismaz šķietamu pieejamību valsts veselības aprūpei.

Kā minēts, šī nav tikai Latvijas problēma, tas skar lielāko daļu valstu. Kā viņi risina šos jautājumus? Kā motivē ģimenes ārstus darbam, piemēram, Zviedrijas ziemeļos? Līdz šim vienīgais uz pierādījumiem balstīts risinājums ir - papildus motivējošs finansiāls atbalsts, ko sauc par „lauku koeficientu”. Lai kā tiek laukos solīts svaigs gaiss, pat dzīves vieta un dažādi īstermiņa labumi, tomēr nekas nav izrādījies efektīvāks par papildu maksājumu ārstu praksēm par attālumu no galvaspilsētas un lielākajām valsts nozīmes pilsētām, lai veicinātu jauno speciālistu plūsumu uz attālākiem reģioniem.

Papildus finansiāla ilgtermiņa motivācija veicinātu jauniešus pārcelties uz laukiem, riskēt, veidot savas prakses un kardināli mainīt savu ierasto dzīves ritmu. Jau strādājošiem būtu iespēja mazināt izolāciju - pavērtos lielākas iespējas mācībām, motivācija prakses darbības uzlabošanai, un rastos iespēja izrauties no ikdienas, izmantot pelnītu pilnvērtīgu atvaļinājumu, mazinot izdegšanas iespēju, un motivētam veikt valsts pasūtījumu arī attālākos valsts nostūros, kur arī cilvēkam mēdz sāpēt, trūkt elpa un galu galā ir tādas pašas tiesības saņemt visaptverošu medicīnisko aprūpi.

* ar vēlējumiem valdībai un Saeimai rast efektīvus risinājumus lauku ārstu atbalstam - ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas Jauno ģimenes ārstu nodaļas vadītājs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...