Ģirģena iecerētā shēma saļogās, neizdodas savu padomnieku iedabūt ierēdņa amatā Nodrošinājuma valsts aģentūrā
Pietiek lasītājs18.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministra Sanda Ģirģena iecerētā shēma Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) „sakārtošanai”, tās direktora pienākumu pildītāja amatā bez konkursa iebīdot savu padomnieku, bijušo Delnas juristu Jāni Veidi, ir saļodzījusies, - nav izdevies viņu iedabūt ierēdņa vietā aģentūrā, no kuras tad tālāk varētu „atsperties” uz direktora vai vismaz pienākumu pildītāja posteni.
Pirmais konkurss uz NVA Personāla nodaļas (parasti publiski pieminēta kā HR) vadītāja amatu tika izsludināts jau 2020.gada rudenī. Pēdējā kārtā izgāja divi spēcīgi kandidāti - viens darba tiesību jurists ar lielu pieredzi arī personāla vadībā un bijusī Tiesu administrācijas un Labklājības ministrijas HR departamenta vadītāja.
Uzvarēja viņa, taču paspēja nostrādāt NVA tikai divas nedēļas un pārējiem NVA darbiniekiem nesaprotamu iemeslu dēļ tika atlaista pārbaudes laikā. Tad jau parādījās baumas par J. Veides iebīdīšanu vispirms NVA HR nodaļas vadītāja amatā un tad direktora amatā.
2020.g. decembrī konkurss tika izsludināts otrreiz un arī toreiz bija pieteicies tas jurists, kurš pirmajā konkursā palika otrais. Viņu atkal aicināja uz darba interviju, kurā viņš spēja atbildēt uz visiem jautājumiem un sevi ļoti labi parādīja, tāpēc arī ieguva visvairāk punktu un būtībā konkursā objektīvi uzvarēja. Bet, tā kā iekšlietu ministram amatā bija jāiestumj J. Veide, tad konkurss formāli beidzās bez rezultāta, jo J. Veide objektīvi bija vājāks par to juristu.
Tagad, kā jau publiski informēts, bija izsludināts trešais konkurss. Galvenais iekšlietu ministra iegribas īstenotājs NVA iekšienē ir Administratīvi juridiskā departamenta direktors, bijušais VDD un KNAB darbinieks Raimonds Dūcis, kuram bija uzdots "izēst" atbilstošākos pretendentus, lai amatā iebīdītu daudz mazāk pieredzējušo J. Veidi. Tāds, lūk, bezkompromisa tiesiskums valda Iekšlietu ministrijas sistēmā Sanda Ģirģena vadībā.
Taču iecerētā shēma vismaz pagaidām nav izdevusies, - konkursa komisiju nebija izdevies pietiekami apstrādāt, un tā precīzi pildot nosacījumus un konkursa noteikumus, J. Veidi nodaļas vadītāja amatā neapstiprināja. Līdz ar to skaidrs ir viens – ministram jādomā jauns veids, kā „sakārtot” aģentūru.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
