Ģirģena padomniece iznes ministru cauri, izmantojot viņu savas mātes ražoto sejas masku reklamēšanai
PIETIEK22.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Modes blogere Beata Jonite, kas pēc ekonomikas ministra Ralfa Nemiro apkalpošanas nu kļuvusi par iekšlietu ministra Sanda Ģirģena sabiedrisko attiecību padomnieci, ar savu jauno darba devēju izstrādājusi savdabīgu joku, izmantojot viņu savas mātes ražoto sejas masku reklamēšanai.
Sociālajā tīklā Facebook ministra padomniece ievietojusi fotogrāfiju, kurā Iekšlietu ministrijas telpās redzama viņa un Ģirģens, abi ar raibām sejas maskām, bet paraksts vēsta: „Seko manam un ministra Sandis Ģirģens paraugam, izvairies no baciļiem un tirdzniecības vietās ievēro
Savukārt jau nākamajā rindiņā lasāma norāda „Maskas no NOLO” ar saiti uz šīs preču zīmes produktiem. Tos, kā izrādās, ražo nevis kāda nezināma persona, bet gan Beatas Jonites māte Viktorija Joniene, kas publiski tiek minēta kā „ironiskā, nedaudz ekstravagantā, bet reizēm pat skarbā Latvijas sieviešu apģērbu zīmola Nolo izveidotāja”.
Interesanti, ka Ģirģena padomniece ne tikai ir izmantojusi ministru savas mātes preču reklamēšanai, bet arī devusi iespēju visas pasaules jokdariem izņirgāties par ministru, - viņa noorganizējusi fotoattēlu, kurā ministram rokās ir balta papīra lapa, uz kuras elementāri iespējams uzlikt jebkādu uzrakstu.
Jonite, kas kandidēja uz Saeimu no KPV LV saraksta, neoficiāli tiek uzskatīta par sava veida „trofeju”, kas valdībā ceļo no viena KPV LV ministra pie nākamā. Ģirģens tiek minēts kā nākamais pēc Nemiro, kurš varētu zaudēt valsts noslēpuma pielaidi, - pagaidām nav zināms, kurp tad varētu „migrēt” viņa pašreizējā padomniece.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.