Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

9. maijā Uzvaras parkā mēs, Iekšlietu ministrija un tās padotības iestādes, visu izdarījām lieliski, un, ja arī valdības noteiktie ierobežojumi netika ievēroti, tas nekas, - šāda satura oficiālo skaidrojumu iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens nosūtījis Ministru prezidentam, no iepriekš sabiedrībai izplatītā skaidrojuma premjeram pakautrējoties likt priekšā apgalvojumus par to, ka pulcēšanās ierobežojumu pārkāpumi esot bijuši tikai optiska ilūzija. Pietiek publisko šo Ģirģena skaidrojumu, ar kuru faktiski bez minstināšanās ir „pasūtīts” kā premjers, tā visi par 9. maija notikumiem sašutušie:

Par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu darbu 2020. gada 9. maijā Pārdaugavā

Katru gadu 9. maijā Uzvaras parku apmeklē ap 200 tūkstošiem iedzīvotāju. Šo pasākumu laikā bieži novērojami būtiski sabiedriskās kārtības pārkāpumi, tai skaitā pārmērīga alkohola lietošana, verbāla un fiziska agresija, kā arī sabiedriskā miera traucēšana. Apzinoties šos apstākļus un ņemot vērā ārkārtējās situācijas laikā spēkā esošos ierobežojumus, Valsts policija un pašvaldības policija veica šādas preventīvās darbības, lai mazinātu iespējamo cilvēku plūsmu Uzvaras parkā šā gada 9. maijā:

Tika liegta iespēja novietot autotransportu pieminekļa pieguļošajās teritorijās ar mērķi mazināt cilvēku vēlmi doties pie pieminekļa;

Tika liegta jebkāda ielu tirdzniecība pieguļošajās teritorijās, tai skaitā ziedu tirdzniecība;

Uzvaras parkā tika izvietoti informatīvie plakāti 3 valodās ar brīdinājumu nepulcēties un ievērot distanci;

Tika nodrošināta pastāvīga brīdinājumu atskaņošana no policijas autotransporta;

Uzvaras parkā pie pieminekļa tika izvietotas distancēšanās attāluma zīmes un marķieri (līdzīgi tiem, kas tiek izmantoti tirdzniecības vietās);

Preventīvi tika strādāts ar dažādām organizācijām, veiktas pārrunas ar iespējamajiem pasākuma organizatoriem, brīdinot par sankcijām ārkārtējās situācijas stāvokļa neievērošanas gadījumā.

Apzinoties ar 9. maijā notiekošo pasākumu saistītos riskus, Iekšlietu ministrijas operatīvajā sanāksmē tika apsvērta iespēja izvietot barjeru koridorus cilvēku plūsmu kontrolei, tomēr tika secināts, ka tas potenciāli pagarinātu personu uzturēšanās laiku pie Uzvaras pieminekļa, kas, savukārt, palielinātu epidemioloģiskos riskus.

Minēto preventīvo pasākumu īstenošanā tika iesaistīti vairāki desmiti Valsts policijas un pašvaldības policijas darbinieku, kuri patrulējot pārraudzīja teritoriju, lai pārliecinātos, vai tiek ievēroti Ministru kabineta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – MK rīkojums Nr. 103) noteiktie ierobežojumi. Iesaistītie Valsts policijas un pašvaldības policijas darbinieki bija ar pietiekošu pieredzi MK rīkojumā Nr. 103 paredzēto ierobežojumu ieviešanā, uzraugot epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanu kopš ārkārtējās situācijas sākuma šā gada 12. martā.

Ņemot vērā gan norādīto vēsturisko pieredzi ar 9. maija pasākumiem, gan iekšlietu dienestu īstenotos preventīvos pasākumus, būtiski norādīt, ka šogad cilvēku skaits pie Uzvaras pieminekļa bija aptuveni 8 - 10 reizes mazāks (ap 20 - 25 tūkstošiem cilvēku). Viens no priekšnoteikumiem, lai panāktu šo rezultātu, bija īstenotie preventīvie pasākumi. Papildus krasajam apmeklētāju skaita samazinājumam vēršu uzmanību, ka Uzvaras parkā pārsvarā cilvēki ilgstoši neuzturējās un notika nemitīga cilvēku plūsmas maiņa. Atšķirībā no citiem gadiem, nebija novērojami liela mēroga sabiedriskās kārtības pārkāpumi. Personas, kuras pārkāpa MK rīkojumā Nr. 103 noteiktos ierobežojumus, tika aizturētas un pret tām ir uzsāktas administratīvās lietvedības.

Uzskatu, ka šā gada 9. maijā Uzvaras parkā notikušais apliecina veiksmīgu Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu darbu, lai nodrošinātu sabiedrības drošību un epidemioloģisko risku mazināšanu, vienlaikus respektējot cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru parku, pieminekli vai piemiņas vietu, neatkarīgi no tautības un šo indivīdu personiskās motivācijas. Pieminekli neapmeklēja lielas cilvēku grupas, bet atsevišķi indivīdi vai vienas mājsaimniecības locekļi, kuru pulcēšanos neierobežo MK rīkojums Nr. 103.

Nav noliedzams, ka atsevišķās situācijās 2 metru distance starp šiem indivīdiem netika ievērota, bet Valsts policijas un pašvaldības policijas darbs bija neatsverams, lai novērstu masu nekārtības, nodrošinātu sabiedrisko kārtību un mazinātu iespējas COVID-19 izplatībai. Vēršu uzmanību, ka turpinās darbs pie publiski pieejamo fotogrāfiju un video materiālu analīzes, kā arī tiek rūpīgi vērtēta Valsts policijas kārtības policijas darba kvalitāte, lai pilnveidotu sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.

Saistībā ar Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu plānotajiem un noteiktajiem preventīvajiem pasākumiem, lai nodrošinātu MK rīkojuma Nr. 103 ierobežojumu izpildi, informēju, ka atbilstoši rīkojumā paredzētajam Valsts policija un Valsts robežsardze veic papildus uzliktos pienākumus COVID-19 izplatības novēršanai. Būtiski arī atzīmēt, ka Valsts policija un Valsts robežsardze turpina sekmīgi pildīt arī savus pamatuzdevumus noziedzības apkarošanā, sabiedriskās kārtības uzturēšanā un valsts robežas aizsardzībā.

Atbilstoši MK rīkojumā Nr. 103 noteiktajam Valsts policija īsteno prasību par pašizolācijas izpildes kontroli (4.12.1.punkts)[1] personām, kuras ieradušās no ārvalstīm un ir aizpildījušas Valsts robežsardzes nodrošinātos ieceļojušo personu apliecinājumus (4.19.1 un 4.19.2 punkti). Šajos apliecinājumos personas apņemas ievērot īpašus piesardzības pasākumus un neapmeklēt sabiedrībai publiski pieejamas vietas.

Papildus tam saskaņā ar MK rīkojuma Nr. 103 šā gada 9. aprīļa redakciju Nr. 174 Valsts policija īsteno arī personu, kuras ir noteiktas par COVID-19 kontaktpersonām (4.12.2. punkts), un personu, kurām ir apstiprināta COVID-19 diagnoze (4.12.3. punkts), kontroli[2]. Valsts policija reģionu pārvalžu iecirkņiem pastāvīgi nosūta informāciju par personām, kurām jāievēro 14 dienu pašizolācijas prasības pēc atgriešanās no ārzemēm, kā arī īsteno citu valstī ar COVID-19 inficēto personu pārbaudi. Regulāri tiek veikti telefona zvani un izbraukumi pie šīm personām, lai īstenotu inficēto personu un to kontaktpersonu pašizolācijas kontroli.

Valsts policija veic arī citus uzraudzības un kontroles pasākumus, lai nodrošinātu MK rīkojumā Nr. 103 noteikto ierobežojumu izpildi, tai skaitā apsargā objektus, kuros izmitinātas ar COVID-19 inficētās personas, apsargā analīžu nodošanas vietas un uzrauga vai tiek ievēroti MK rīkojumā Nr. 103 noteiktie ierobežojumi publiskajās vietās (4.5.2 punkts.)

Ārkārtējās situācijas apstākļos Valsts robežsardze ir palielinājusi savu klātbūtni uz valsts iekšējām robežām un sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi ir stiprinājusi savu kapacitāti uz valsts ārējās robežas. Valsts robežsardze apkopo valstī ieceļojošo personu apliecinājumus, kuros tie norāda savus personu datus un rakstiski apliecina, ka ievēros īpašus piesardzības pasākumus atbilstoši šā rīkojuma 4.12.1. apakšpunktam. Lai gan būtiski krities valstī ieceļojošo un izceļojošo personu skaits[3] ir palielinājies iebraucošo un izbraucošo kravas transportlīdzekļu skaits[4]. Valsts robežsardze nodrošina striktu noteikto ierobežojumu kontroli, kā arī īsteno robežpārbaudes pilnā apmērā. Svarīgi akcentēt, ka Latvijas iekšējās robežas nav bijušas slēgtas ārkārtējās situācijas laikā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk - VUGD) turpina pildīt savus pamatpienākumus, kā arī iesaistās pašvaldību civilās aizsardzības komisiju darbā. Atbilstoši MK rīkojuma Nr. 103 4.54 punktam VUGD iesaistās individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu rezervju plānošanā. VUGD nodrošina arī Ministru prezidenta 2020. gada 16. marta rīkojumā Nr. 2020/1.2.1.-60 “Par starpinstitūciju darbības koordinācijas grupu” izveidotās starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas sekretariāta funkcijas.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – PMLP) no šā gada 23. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir pārtrauksi klientu apkalpošanu klātienē visās 30 teritoriālajās nodaļās. PMLP turpina sniegt e-pakalpojumus un pieņemt elektroniskos iesniegumus. Likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” (turpmāk – Likums) 8. pantā paredzēts, ka Latvijas Republikā izsniegtie personu apliecinošie dokumenti, kuriem beidzies derīguma termiņš, var tikt izmantoti 2 mēnešus pēc ārkārtējās situācijas beigām. Savukārt Likuma 9. pants paredz, ka ārzemnieki, kuriem ārkārtējās situācijas laikā beidzies uzturēšanās termiņš, var palikt valstī bez jaunas uzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanas 30 dienas pēc ārkārtējās situācijas beigām. Minētie panti arī paredz kārtību, kādā Latvijas iedzīvotāji un ārzemnieki var izmantot konkrētus e-pakalpojumus, izvairoties no PMLP apmeklējuma klātienē. Pēc ārkārtējās situācijas beigām PMLP darbība tiks pakāpeniski atjaunota, paredzot klientu apkalpošanu pēc iepriekšēja pieraksta un ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Vērtēju iekšlietu nozares darbību MK rīkojumā Nr. 103 noteikto ierobežojumu ieviešanā un kontrolē kā sekmīgu, pat apzinoties, ka gan Valsts policijā, gan Valsts robežsardzē ir novērojams personāla trūkums jau parastos apstākļos, un esošā ārkārtējā situācija palielina darbinieku slodzi un izdegšanas riskus.

Atgādinu, ka detalizēta informācija saistībā ar iekšlietu nozares darbību ārkārtējās situācijas laikā tika iesniegta izskatīšanai šā gada 28. aprīļa Ministru kabineta sēdē Krīzes vadības padomes sagatavotajā informatīvajā ziņojumā. Par galvenajām tendencēm saistībā ar iekšlietu nozares iestāžu darbību ārkārtējās situācijas laikā sniedzu prezentāciju arī šā gada 7. maija Ministru kabineta sēdē.”


[1] Atbilstoši MK rīkojuma Nr. 103 4.12.2 punktam.

[2] Atbilstoši MK rīkojuma Nr. 103 4.12.3 punktam.

[3] Martā attiecīgi par 83% un 86% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

[4] Martā attiecīgi par 14% un 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...