Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

9. maijā Uzvaras parkā mēs, Iekšlietu ministrija un tās padotības iestādes, visu izdarījām lieliski, un, ja arī valdības noteiktie ierobežojumi netika ievēroti, tas nekas, - šāda satura oficiālo skaidrojumu iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens nosūtījis Ministru prezidentam, no iepriekš sabiedrībai izplatītā skaidrojuma premjeram pakautrējoties likt priekšā apgalvojumus par to, ka pulcēšanās ierobežojumu pārkāpumi esot bijuši tikai optiska ilūzija. Pietiek publisko šo Ģirģena skaidrojumu, ar kuru faktiski bez minstināšanās ir „pasūtīts” kā premjers, tā visi par 9. maija notikumiem sašutušie:

Par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu darbu 2020. gada 9. maijā Pārdaugavā

Katru gadu 9. maijā Uzvaras parku apmeklē ap 200 tūkstošiem iedzīvotāju. Šo pasākumu laikā bieži novērojami būtiski sabiedriskās kārtības pārkāpumi, tai skaitā pārmērīga alkohola lietošana, verbāla un fiziska agresija, kā arī sabiedriskā miera traucēšana. Apzinoties šos apstākļus un ņemot vērā ārkārtējās situācijas laikā spēkā esošos ierobežojumus, Valsts policija un pašvaldības policija veica šādas preventīvās darbības, lai mazinātu iespējamo cilvēku plūsmu Uzvaras parkā šā gada 9. maijā:

Tika liegta iespēja novietot autotransportu pieminekļa pieguļošajās teritorijās ar mērķi mazināt cilvēku vēlmi doties pie pieminekļa;

Tika liegta jebkāda ielu tirdzniecība pieguļošajās teritorijās, tai skaitā ziedu tirdzniecība;

Uzvaras parkā tika izvietoti informatīvie plakāti 3 valodās ar brīdinājumu nepulcēties un ievērot distanci;

Tika nodrošināta pastāvīga brīdinājumu atskaņošana no policijas autotransporta;

Uzvaras parkā pie pieminekļa tika izvietotas distancēšanās attāluma zīmes un marķieri (līdzīgi tiem, kas tiek izmantoti tirdzniecības vietās);

Preventīvi tika strādāts ar dažādām organizācijām, veiktas pārrunas ar iespējamajiem pasākuma organizatoriem, brīdinot par sankcijām ārkārtējās situācijas stāvokļa neievērošanas gadījumā.

Apzinoties ar 9. maijā notiekošo pasākumu saistītos riskus, Iekšlietu ministrijas operatīvajā sanāksmē tika apsvērta iespēja izvietot barjeru koridorus cilvēku plūsmu kontrolei, tomēr tika secināts, ka tas potenciāli pagarinātu personu uzturēšanās laiku pie Uzvaras pieminekļa, kas, savukārt, palielinātu epidemioloģiskos riskus.

Minēto preventīvo pasākumu īstenošanā tika iesaistīti vairāki desmiti Valsts policijas un pašvaldības policijas darbinieku, kuri patrulējot pārraudzīja teritoriju, lai pārliecinātos, vai tiek ievēroti Ministru kabineta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – MK rīkojums Nr. 103) noteiktie ierobežojumi. Iesaistītie Valsts policijas un pašvaldības policijas darbinieki bija ar pietiekošu pieredzi MK rīkojumā Nr. 103 paredzēto ierobežojumu ieviešanā, uzraugot epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanu kopš ārkārtējās situācijas sākuma šā gada 12. martā.

Ņemot vērā gan norādīto vēsturisko pieredzi ar 9. maija pasākumiem, gan iekšlietu dienestu īstenotos preventīvos pasākumus, būtiski norādīt, ka šogad cilvēku skaits pie Uzvaras pieminekļa bija aptuveni 8 - 10 reizes mazāks (ap 20 - 25 tūkstošiem cilvēku). Viens no priekšnoteikumiem, lai panāktu šo rezultātu, bija īstenotie preventīvie pasākumi. Papildus krasajam apmeklētāju skaita samazinājumam vēršu uzmanību, ka Uzvaras parkā pārsvarā cilvēki ilgstoši neuzturējās un notika nemitīga cilvēku plūsmas maiņa. Atšķirībā no citiem gadiem, nebija novērojami liela mēroga sabiedriskās kārtības pārkāpumi. Personas, kuras pārkāpa MK rīkojumā Nr. 103 noteiktos ierobežojumus, tika aizturētas un pret tām ir uzsāktas administratīvās lietvedības.

Uzskatu, ka šā gada 9. maijā Uzvaras parkā notikušais apliecina veiksmīgu Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu darbu, lai nodrošinātu sabiedrības drošību un epidemioloģisko risku mazināšanu, vienlaikus respektējot cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru parku, pieminekli vai piemiņas vietu, neatkarīgi no tautības un šo indivīdu personiskās motivācijas. Pieminekli neapmeklēja lielas cilvēku grupas, bet atsevišķi indivīdi vai vienas mājsaimniecības locekļi, kuru pulcēšanos neierobežo MK rīkojums Nr. 103.

Nav noliedzams, ka atsevišķās situācijās 2 metru distance starp šiem indivīdiem netika ievērota, bet Valsts policijas un pašvaldības policijas darbs bija neatsverams, lai novērstu masu nekārtības, nodrošinātu sabiedrisko kārtību un mazinātu iespējas COVID-19 izplatībai. Vēršu uzmanību, ka turpinās darbs pie publiski pieejamo fotogrāfiju un video materiālu analīzes, kā arī tiek rūpīgi vērtēta Valsts policijas kārtības policijas darba kvalitāte, lai pilnveidotu sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.

Saistībā ar Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu plānotajiem un noteiktajiem preventīvajiem pasākumiem, lai nodrošinātu MK rīkojuma Nr. 103 ierobežojumu izpildi, informēju, ka atbilstoši rīkojumā paredzētajam Valsts policija un Valsts robežsardze veic papildus uzliktos pienākumus COVID-19 izplatības novēršanai. Būtiski arī atzīmēt, ka Valsts policija un Valsts robežsardze turpina sekmīgi pildīt arī savus pamatuzdevumus noziedzības apkarošanā, sabiedriskās kārtības uzturēšanā un valsts robežas aizsardzībā.

Atbilstoši MK rīkojumā Nr. 103 noteiktajam Valsts policija īsteno prasību par pašizolācijas izpildes kontroli (4.12.1.punkts)[1] personām, kuras ieradušās no ārvalstīm un ir aizpildījušas Valsts robežsardzes nodrošinātos ieceļojušo personu apliecinājumus (4.19.1 un 4.19.2 punkti). Šajos apliecinājumos personas apņemas ievērot īpašus piesardzības pasākumus un neapmeklēt sabiedrībai publiski pieejamas vietas.

Papildus tam saskaņā ar MK rīkojuma Nr. 103 šā gada 9. aprīļa redakciju Nr. 174 Valsts policija īsteno arī personu, kuras ir noteiktas par COVID-19 kontaktpersonām (4.12.2. punkts), un personu, kurām ir apstiprināta COVID-19 diagnoze (4.12.3. punkts), kontroli[2]. Valsts policija reģionu pārvalžu iecirkņiem pastāvīgi nosūta informāciju par personām, kurām jāievēro 14 dienu pašizolācijas prasības pēc atgriešanās no ārzemēm, kā arī īsteno citu valstī ar COVID-19 inficēto personu pārbaudi. Regulāri tiek veikti telefona zvani un izbraukumi pie šīm personām, lai īstenotu inficēto personu un to kontaktpersonu pašizolācijas kontroli.

Valsts policija veic arī citus uzraudzības un kontroles pasākumus, lai nodrošinātu MK rīkojumā Nr. 103 noteikto ierobežojumu izpildi, tai skaitā apsargā objektus, kuros izmitinātas ar COVID-19 inficētās personas, apsargā analīžu nodošanas vietas un uzrauga vai tiek ievēroti MK rīkojumā Nr. 103 noteiktie ierobežojumi publiskajās vietās (4.5.2 punkts.)

Ārkārtējās situācijas apstākļos Valsts robežsardze ir palielinājusi savu klātbūtni uz valsts iekšējām robežām un sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi ir stiprinājusi savu kapacitāti uz valsts ārējās robežas. Valsts robežsardze apkopo valstī ieceļojošo personu apliecinājumus, kuros tie norāda savus personu datus un rakstiski apliecina, ka ievēros īpašus piesardzības pasākumus atbilstoši šā rīkojuma 4.12.1. apakšpunktam. Lai gan būtiski krities valstī ieceļojošo un izceļojošo personu skaits[3] ir palielinājies iebraucošo un izbraucošo kravas transportlīdzekļu skaits[4]. Valsts robežsardze nodrošina striktu noteikto ierobežojumu kontroli, kā arī īsteno robežpārbaudes pilnā apmērā. Svarīgi akcentēt, ka Latvijas iekšējās robežas nav bijušas slēgtas ārkārtējās situācijas laikā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk - VUGD) turpina pildīt savus pamatpienākumus, kā arī iesaistās pašvaldību civilās aizsardzības komisiju darbā. Atbilstoši MK rīkojuma Nr. 103 4.54 punktam VUGD iesaistās individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu rezervju plānošanā. VUGD nodrošina arī Ministru prezidenta 2020. gada 16. marta rīkojumā Nr. 2020/1.2.1.-60 “Par starpinstitūciju darbības koordinācijas grupu” izveidotās starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas sekretariāta funkcijas.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – PMLP) no šā gada 23. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir pārtrauksi klientu apkalpošanu klātienē visās 30 teritoriālajās nodaļās. PMLP turpina sniegt e-pakalpojumus un pieņemt elektroniskos iesniegumus. Likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” (turpmāk – Likums) 8. pantā paredzēts, ka Latvijas Republikā izsniegtie personu apliecinošie dokumenti, kuriem beidzies derīguma termiņš, var tikt izmantoti 2 mēnešus pēc ārkārtējās situācijas beigām. Savukārt Likuma 9. pants paredz, ka ārzemnieki, kuriem ārkārtējās situācijas laikā beidzies uzturēšanās termiņš, var palikt valstī bez jaunas uzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanas 30 dienas pēc ārkārtējās situācijas beigām. Minētie panti arī paredz kārtību, kādā Latvijas iedzīvotāji un ārzemnieki var izmantot konkrētus e-pakalpojumus, izvairoties no PMLP apmeklējuma klātienē. Pēc ārkārtējās situācijas beigām PMLP darbība tiks pakāpeniski atjaunota, paredzot klientu apkalpošanu pēc iepriekšēja pieraksta un ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Vērtēju iekšlietu nozares darbību MK rīkojumā Nr. 103 noteikto ierobežojumu ieviešanā un kontrolē kā sekmīgu, pat apzinoties, ka gan Valsts policijā, gan Valsts robežsardzē ir novērojams personāla trūkums jau parastos apstākļos, un esošā ārkārtējā situācija palielina darbinieku slodzi un izdegšanas riskus.

Atgādinu, ka detalizēta informācija saistībā ar iekšlietu nozares darbību ārkārtējās situācijas laikā tika iesniegta izskatīšanai šā gada 28. aprīļa Ministru kabineta sēdē Krīzes vadības padomes sagatavotajā informatīvajā ziņojumā. Par galvenajām tendencēm saistībā ar iekšlietu nozares iestāžu darbību ārkārtējās situācijas laikā sniedzu prezentāciju arī šā gada 7. maija Ministru kabineta sēdē.”


[1] Atbilstoši MK rīkojuma Nr. 103 4.12.2 punktam.

[2] Atbilstoši MK rīkojuma Nr. 103 4.12.3 punktam.

[3] Martā attiecīgi par 83% un 86% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

[4] Martā attiecīgi par 14% un 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...