Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apdrošinātājs Gjensidige turpina klusēt par to, vai arī savas mātes kompānijas mītnes zemē Norvēģijā atļautos tiesāties, lai mēģinātu ar ciniskiem argumentiem samazināt kompensāciju vīrietim, kura sieva un meita gājušas bojā satiksmes negadījumā.

Kā zināms, izskatot apdrošinātāja Gjensidige kasācijas sūdzību, Augstākās tiesas Civillietu departaments 31. janvārī no 100 000 eiro līdz 60 000 eiro samazināja kompensāciju, kas izmaksājama par labu Ansim Priedem, kura sievu un meitu 2014.gadā nobrauca pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme trolejbuss.

Tiesas spriedumā, kas vairs nav pārsūdzams un kuru Gjensidige sakās esam jau izpildījusi, cita starpā tika uzskaitīti arī apdrošinātāja advokātes Jeļenas Alfejevas argumenti, kāpēc šajā gadījumā katra no divu cilvēku – mātes un bērna – dzīvībām apdrošinātāja ieskatā neesot pat 50 000 eiro vērta.

„Nekādā ziņā nevar atzīt, ka pārdzīvojumi saistībā ar laulātā nāvi ir pašsaprotami. Cilvēki tuvinieku nāvi pārdzīvo dažādi, un tas ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem Mēdz būt gadījumi kad cilvēks ne tikai nepārdzīvo laulātā nāvi, bet saistībā ar to pat jūt atvieglojumu,” – šādus argumentus tiesā bija likusi Gjensidige advokāte.

Šie izteikumi bija šķituši nepieņemami pat trim Augstākās tiesas Senāta locekļiem, kuri spriedumā bija īpaši norādījuši, ka „šādi apgalvojumi lietas faktisko apstākļu kontekstā acīmredzami izteikti nolūkā nevajadzīgi sakāpināt emocionālo fonu, un kā tādi atzīstami par zvērināta advokāta profesionālajai ētikai neatbilstošiem”.

Saņemot ziņas par šo spriedumu, Zvērinātu advokātu padome paziņoja – tā kā „sprieduma 11. punktā atzīts, ka, paužot apsvērumus kasācijas sūdzībā, zvērināta advokāte J. Alfejeva pieļāvusi profesionālajai ētikai neatbilstošu rīcību”, ir sākta viņas rīcības pārbaude un jautājumu paredzēts izskatīt Zvērinātu advokātu padomes sēdē 26. februārī.

Tikmēr Alfejevas klients – apdrošinātājs Gjensidige, kura vēlmi samazināt pirmās instances tiesas piespriesto kompensāciju atraitnim par viņa sievas un bērna bojāeju viņa aizstāvēja Augstākajā tiesā, cenšas izvairīties no morālās atbildības par tā noalgotās advokātes rīcību.

Tiesa, vispirms Gjensidige Latvijas filiāles vadītāja, savulaik Latvijas miljonāru sarakstā figurējusī Ināra Meija (attēlā) elektroniskā pasta vēstulē atzina, ka „par tiesvedības procesuālo dokumentu sagatavošanu ir atbildīgs kompānijas juridiskais departaments, tos saskaņojot uzņēmuma vadības līmenī”.

Taču pēc tam pati Meija no tālākiem skaidrojumiem atteicās, savukārt Gjensidige Latvijas filiāles mārketinga nodaļa paziņoja – apdrošinātājs piekrītot, ka „iesniegtajā kasācijas sūdzībā ir bijušas atsevišķas neveiksmīgi noformulētas frāzes, kuras var radīt nepareizu priekšstatu”.

Gjensidige varot piebilst, ka „tiesu praksē mēdz būt situācijas, kad prasības argumentācijā tiek izmantoti dažādi, tai skaitā skarbāki formulējumi, bet mums ir ļoti žēl, ka šādi formulējumi tika iekļauti tieši norādītajā lietā”.

„Uzsveram un pilnībā atzīstam, ka jebkura tuvinieka zaudējums ir liela traģēdija un neviena kompensācija naudas izteiksmē nespēs mazināt radītās sāpes,” – tā uzskatot apdrošinātājs, kurš algoja advokāti, lai panāktu pirmās instances piespriestās 100 000 eiro kompensācijas samazināšanu.

Sākotnējās atbildēs Meija arī atzina, ka par lietu, „ņemot vērā tās nozīmību”, ir informētas arī „mātes uzņēmuma Gjensidige Forsikring ASA atbildīgās amatpersonas”, savukārt Gjensidige filiāles mārketinga nodaļas vadītāja Zane Liepa paziņoja, ka uz Gjensidige mātesuzņēmumam adresētiem jautājumiem esot gatavs atbildēt apdrošinātāja komunikācijas daļas vadītājs Norvēģijā Oistens Toresens. Taču izrādījās, ka apdrošinātāja Norvēģijas meitasuzņēmums ne uz vienu no šiem jautājumiem atbildēt tomēr nevēlas.

Tā vietā Gjensidige pārstāvis norādīja, ka visi jautājumi tomēr esot uzdodami apdrošinātāja Latvijas filiālei. Savukārt tā šos uzdotos jautājumus tāpat ignorēja, vienīgi minot, ka „mēs tomēr vēlamies palikt pie jau iesūtītā komentāra, kas ir attiecināms arī uz daļu no jūsu iesūtītajiem jautājumiem”.

Gan Meija, gan Norvēģijas Gjensidige un apdrošinātāja Latvijas filiāle joprojām klusē un nesniedz atbildes uz šiem jautājumiem:

- vai Gjensidige Norvēģijas māteskompānija bija informēta par advokātes ciniskajiem argumentiem pirms tiesas sēdes?

- vai ir iespējams, ka Norvēģijā Gjensidige pārstāvis tiesas sēdē lietotu šādus argumentus?

- vai Gjensidige ir ētikas kodekss, kas būtu attiecināms uz šādiem gadījumiem?

- šajā gadījumā tiesa bija noteikusi 100 000 eiro kompensāciju par sievieti un bērnu, kuri bija gājuši bojā satiksmes negadījumā, bet Gjensidige noalgoja advokāti, lai izmantotu jebkādus arumentus, lai tikai samazinātu kompensācijas apmēru. Vai šādi Gjensidige rīkotos arī Norvēģijā?

- kāpēc tieši Gjensidige nolēma, ka 100 000 eiro kompensācija bija pārāk augsta un nepamatota par sievieti un bērnu, kas Latvijā bija nogalināti satiksmes negadījumā? Kāda būtu kompensācija Norvēģijā šādos pašos apstākļos?

- ko tieši Gjensidige gatavojas darīt šajā situācijā, lai apliecinātu, ka tā ir sociāli atbildība kompānija bez nacionāli un ģeogrāfiski tendencioza skatījuma?

Interesanti, ka pirms nedaudz vairāk nekā diviem gadiem medijiem bija izsūtīts acīmredzami izdomāta autora raksts, kurā tika apgalvots, ka, „ja tiesa pieņems emocionālu lēmumu par morālā kaitējuma atlīdzību trolejbusa nobrauktās mātes un meitiņas lietā”, tad „cietēji var izrādīties visi autovadītāji, kuriem nāksies iegādāties desmit un pat padsmit reizes dārgākas obligātās autovadītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jeb OCTA polises”.

Toreiz Meija publiski paziņoja, ka publikācijas par traģisko satiksmes negadījumu Čaka ielā, lielākoties esot iniciējis „cietušais, kurš sev zināmu iemeslu dēļ vēršas pret apdrošinātāju, nevis nodarījumā iesaistīto uzņēmumu”, un ka „no juridiskā viedokļa ADB Gjensidige ir pilnā mērā nokārtojusi savas saistības attiecībā pret bojā gājušo tuvinieku, atbilstoši likumā un MK noteikumos noteiktajai kārtībai”.

Savukārt Alfejeva nekādus komentārus saistībā ar notikušo joprojām nav vēlējusies sniegt. Viņa cita starpā ir arī divu augstskolu mācībspēks, taču ne Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons, ne biznesa augstskolas Turība rektors Aldis Baumanis neredz nekādas problēmas tajā, ka lekcijas viņu vadītajās augstskolās lasa advokāte, kuras rīcības ētiskumu izskata Zvērinātu advokātu padomē.

Zvērinātu advokātu padomes sēdē jautājuma izskatīšana par advokātes Alfejevas rīcību ir atlikta līdz 20. martam.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...