Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ļoti daudziem pašreiz ir nedaudz vairāk brīva laika. Tie, kas ir piespiedu dīkstāvē vai karantīnā, var vairāk laika veltīt sev (ģimenei) un pašizglītībai. Tie, kas var lielāko daļu sava darba veikt attālināti, iegūst papildu brīvo laiku, jo nav jātērē laiks, lai nokļūtu no un uz darbu. Izklaides pasākumu atcelšana un veikalu apmeklējumu samazināšana līdz vienai vai divām reizēm nedēļā arī dod papildu laika ieguvumu.

Daudziem tagad ir brīvs laiks, kuru var izmantot arī tam, lai no jauna atklātu grāmatas, kas ātrajā dzīves ritmā bija piemirstas. Turklāt senākos rakstos ir iespējams atrast lielas līdzības un pat analoģijas starp šodienas realitāti un pagātnes notikumiem.

Šajā nedēļā es vēlreiz pārlasīju Karela Čapeka lugu Baltā slimība. Atgādinājums vēlreiz pārlasīt pasaulē pazīstamākā 20. gadsimta čehu rakstnieka Karela Čapeka (1890-1938) darbus bija saistīts ar viņa dzimšanas apaļo gadadienu, kas tiek atzīmēta šogad.

Vēl pirms aizliegumiem rīkot publiskos pasākumus 21. februārī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā notika Karela Čapeka 130. dzimšanas dienai veltīts piemiņas pasākums Dzīve un laiks, kuru organizēja LU Akadēmiskās bibliotēkas starpkultūru dialoga centrs, Čehijas Republikas vēstniecība Latvijā, LU Humanitāro zinātņu fakultātes Rusistikas un slāvistikas nodaļas Bohēmistikas un polonistikas centrs un biedrība Latvija - Čehija.

LU Akadēmiskajā bibliotēkā tika atklāta Karelam Čapekam veltīta izstāde, kurā ir aplūkojami arī Karela Čapeka darbu izdevumi latviešu valodā. Taču pagaidām, lai iepazītos ar šo izstādi, būs jāgaida epidēmiju ierobežojošo pasākumu atcelšana.

Pasaules popularitāti Karels Čapeks iemantoja ar lugu Rosuma Universālie Roboti (R.U.R.), kurā pirmo reizi tika lietots vārds robots. Pateicoties Karelam Čapekam, vārds robots, apzīmējot mākslīgā intelekta būtni, ir pieņemts gan angļu valodā, gan lielākajās pasaules valodās.

Būdams ģeniāls mākslinieks, Karels Čapeks spēja alegoriskā formā izteikt atziņās, kuras ir plašākas par viena laikmeta robežām. To var attiecināt uz viņa 1937. gadā iznākušo lugu Baltā slimība. Šī luga Annas Baugas tulkojumā tika iekļauta Karela Čapeka darbu izlasē, kas iznāca 1952. gadā.

Lugas sižets balstās uz briesmīgas un neārstējamas slimības epidēmijas laiku. Kādā vārdā nenosauktā valstī (atbilstoši mūsdienu interpretācijai Karels Čapeks ir domājis Vāciju, bet tikpat labi var saskatīt zināmas līdzības arī ar PSRS) sāk strauji izplatīties baltās slimības epidēmija. Visi saslimušie briesmīgās mokās nomirst.

Taču saslimst tikai vecāka gadagājuma cilvēki - tie, kuriem ir novecošanās pazīmes. Jauniem un vidēja vecuma cilvēkiem baltā slimība nav bīstama. Cilvēki ir pārbiedēti. Savukārt valdība izlemj, ka esošie apstākļi ir vislabākie, lai uzsāktu liela mēroga karu.

Kad karadarbība jau ir sākusies, noskaidrojas, ka galvenais virspavēlnieks Maršals ir inficējies un ilgi nedzīvos. Vienīgās efektīvās zāles ir ārsta Galēna rokās. Galēns ir ar mieru izārstēt virspavēlnieku, bet tikai ar noteikumu, ja tiks pārtraukts karš un noslēgts miers.

Saprotot, ka viņa dzīvība ir briesmās, virspavēlnieks nolemj pieņemt ārsta noteikumus, bet ārsts tā arī nenokļūst līdz virspavēlniekam, jo karu atbalstošo fanātiķu pūlis nolinčo ārstu un iznīcina zāļu reaģentus.

Raugoties no 21. gadsimta skatupunkta, luga ir par to, ka ļoti iebiedēti cilvēki ir gatavi pieņemt vērtības, kuras viņi noraida normālos apstākļos. Pamatīgi iebiedējot cilvēkus ar reālām vai šķietamām briesmām, var piedabūt sabiedrības vairākumu atbalstīt autoritārus un totalitārus pārveidojumus pat visnotaļ demokrātiskā sabiedrībā.

Karela Čapeka lugā epidēmijas nobiedēti ļaudis ir gatavi un vēlas iesaistīties karā. Savukārt 2020. gadā epidēmijas iebiedētie ļaudis ir gatavai piekrist pārejai no demokrātiskas uz autoritāru iekārtu. Epidēmijas iebiedēti demokrātisko valstu pilsoņi ir gatavi pieņemt pat pilnīgi absurdas prasības, kas ierobežo brīvības, atceļ un iznīcina daudzu gadu desmitu laikā izcīnītās iespējas un tiesības.

Tieši tas notiek šī gada martā. Burtiski dažu dienu laikā Šengenas zona - brīva robežu šķērsošana - pārtrauc eksistēt. Valstis slēdz savas robežas un daudzviet pret kaimiņu valstu pilsoņiem izturas kā pret ienaidniekiem kara laikā, liedzot pat iespēju atgriezties savā dzimtenē.

Redzot, ka vislielākos panākumus epidēmijas ierobežošanā sasniedz valstis, kurās ir autoritāra pārvalde, Eiropas sabiedrībā ir ievērojami pieaugušas simpātijas un atbalsts armijas iesaistīšanai valsts pārvaldē, atbalsts pārējai uz stingras disciplīnas un stingru sodu sistēmu utt.

Nenoliedzot, ka ārkārtas apstākļos autoritāra un augsti centralizēta pārvalde ir efektīvāka par decentralizētu un tikai ar tirgus mehānismiem regulētu sistēmu, ir jāatgādina, ka šāda sistēma savukārt nav efektīva normālos apstākļos.

Ikviena epidēmija kaut kad noslēgsies, tāpēc arī ikvienam ārkārtas stāvoklim kaut kad ir jābeidzas. Pašlaik ir augsts risks, ka pasākumi, kas ir nepieciešami tikai uz krīzes pārvarēšanas laiku, var pārtapt par ilgtermiņa regulējumu, iezīmējot Eiropas valstu pāreju no demokrātiskas uz autoritāru pārvaldes sistēmu.

Pārpublicēts no nra.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...