Iesaki rakstu: 
Ļoti daudziem pašreiz ir nedaudz vairāk brīva laika. Tie, kas ir piespiedu dīkstāvē vai karantīnā, var vairāk laika veltīt sev (ģimenei) un pašizglītībai. Tie, kas var lielāko daļu sava darba veikt attālināti, iegūst papildu brīvo laiku, jo nav jātērē laiks, lai nokļūtu no un uz darbu. Izklaides pasākumu atcelšana un veikalu apmeklējumu samazināšana līdz vienai vai divām reizēm nedēļā arī dod papildu laika ieguvumu.
Daudziem tagad ir brīvs laiks, kuru var izmantot arī tam, lai no jauna atklātu grāmatas, kas ātrajā dzīves ritmā bija piemirstas. Turklāt senākos rakstos ir iespējams atrast lielas līdzības un pat analoģijas starp šodienas realitāti un pagātnes notikumiem.
Šajā nedēļā es vēlreiz pārlasīju Karela Čapeka lugu Baltā slimība. Atgādinājums vēlreiz pārlasīt pasaulē pazīstamākā 20. gadsimta čehu rakstnieka Karela Čapeka (1890-1938) darbus bija saistīts ar viņa dzimšanas apaļo gadadienu, kas tiek atzīmēta šogad.
Vēl pirms aizliegumiem rīkot publiskos pasākumus 21. februārī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā notika Karela Čapeka 130. dzimšanas dienai veltīts piemiņas pasākums Dzīve un laiks, kuru organizēja LU Akadēmiskās bibliotēkas starpkultūru dialoga centrs, Čehijas Republikas vēstniecība Latvijā, LU Humanitāro zinātņu fakultātes Rusistikas un slāvistikas nodaļas Bohēmistikas un polonistikas centrs un biedrība Latvija - Čehija.
LU Akadēmiskajā bibliotēkā tika atklāta Karelam Čapekam veltīta izstāde, kurā ir aplūkojami arī Karela Čapeka darbu izdevumi latviešu valodā. Taču pagaidām, lai iepazītos ar šo izstādi, būs jāgaida epidēmiju ierobežojošo pasākumu atcelšana.
Pasaules popularitāti Karels Čapeks iemantoja ar lugu Rosuma Universālie Roboti (R.U.R.), kurā pirmo reizi tika lietots vārds robots. Pateicoties Karelam Čapekam, vārds robots, apzīmējot mākslīgā intelekta būtni, ir pieņemts gan angļu valodā, gan lielākajās pasaules valodās.
Būdams ģeniāls mākslinieks, Karels Čapeks spēja alegoriskā formā izteikt atziņās, kuras ir plašākas par viena laikmeta robežām. To var attiecināt uz viņa 1937. gadā iznākušo lugu Baltā slimība. Šī luga Annas Baugas tulkojumā tika iekļauta Karela Čapeka darbu izlasē, kas iznāca 1952. gadā.
Lugas sižets balstās uz briesmīgas un neārstējamas slimības epidēmijas laiku. Kādā vārdā nenosauktā valstī (atbilstoši mūsdienu interpretācijai Karels Čapeks ir domājis Vāciju, bet tikpat labi var saskatīt zināmas līdzības arī ar PSRS) sāk strauji izplatīties baltās slimības epidēmija. Visi saslimušie briesmīgās mokās nomirst.
Taču saslimst tikai vecāka gadagājuma cilvēki - tie, kuriem ir novecošanās pazīmes. Jauniem un vidēja vecuma cilvēkiem baltā slimība nav bīstama. Cilvēki ir pārbiedēti. Savukārt valdība izlemj, ka esošie apstākļi ir vislabākie, lai uzsāktu liela mēroga karu.
Kad karadarbība jau ir sākusies, noskaidrojas, ka galvenais virspavēlnieks Maršals ir inficējies un ilgi nedzīvos. Vienīgās efektīvās zāles ir ārsta Galēna rokās. Galēns ir ar mieru izārstēt virspavēlnieku, bet tikai ar noteikumu, ja tiks pārtraukts karš un noslēgts miers.
Saprotot, ka viņa dzīvība ir briesmās, virspavēlnieks nolemj pieņemt ārsta noteikumus, bet ārsts tā arī nenokļūst līdz virspavēlniekam, jo karu atbalstošo fanātiķu pūlis nolinčo ārstu un iznīcina zāļu reaģentus.
Raugoties no 21. gadsimta skatupunkta, luga ir par to, ka ļoti iebiedēti cilvēki ir gatavi pieņemt vērtības, kuras viņi noraida normālos apstākļos. Pamatīgi iebiedējot cilvēkus ar reālām vai šķietamām briesmām, var piedabūt sabiedrības vairākumu atbalstīt autoritārus un totalitārus pārveidojumus pat visnotaļ demokrātiskā sabiedrībā.
Karela Čapeka lugā epidēmijas nobiedēti ļaudis ir gatavi un vēlas iesaistīties karā. Savukārt 2020. gadā epidēmijas iebiedētie ļaudis ir gatavai piekrist pārejai no demokrātiskas uz autoritāru iekārtu. Epidēmijas iebiedēti demokrātisko valstu pilsoņi ir gatavi pieņemt pat pilnīgi absurdas prasības, kas ierobežo brīvības, atceļ un iznīcina daudzu gadu desmitu laikā izcīnītās iespējas un tiesības.
Tieši tas notiek šī gada martā. Burtiski dažu dienu laikā Šengenas zona - brīva robežu šķērsošana - pārtrauc eksistēt. Valstis slēdz savas robežas un daudzviet pret kaimiņu valstu pilsoņiem izturas kā pret ienaidniekiem kara laikā, liedzot pat iespēju atgriezties savā dzimtenē.
Redzot, ka vislielākos panākumus epidēmijas ierobežošanā sasniedz valstis, kurās ir autoritāra pārvalde, Eiropas sabiedrībā ir ievērojami pieaugušas simpātijas un atbalsts armijas iesaistīšanai valsts pārvaldē, atbalsts pārējai uz stingras disciplīnas un stingru sodu sistēmu utt.
Nenoliedzot, ka ārkārtas apstākļos autoritāra un augsti centralizēta pārvalde ir efektīvāka par decentralizētu un tikai ar tirgus mehānismiem regulētu sistēmu, ir jāatgādina, ka šāda sistēma savukārt nav efektīva normālos apstākļos.
Ikviena epidēmija kaut kad noslēgsies, tāpēc arī ikvienam ārkārtas stāvoklim kaut kad ir jābeidzas. Pašlaik ir augsts risks, ka pasākumi, kas ir nepieciešami tikai uz krīzes pārvarēšanas laiku, var pārtapt par ilgtermiņa regulējumu, iezīmējot Eiropas valstu pāreju no demokrātiskas uz autoritāru pārvaldes sistēmu.
Pārpublicēts no nra.lv
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
