Iesaki rakstu: 
Piedodiet, visi par oligarhu riebeklībām sašutušie, bet Andrim Bērziņam Latvijas tautas ievēlētas Latvijas Saeimas ievēlēta Latvijas valsts galvas postenī nav ne vainas. Vēl precīzāk izsakoties, - viņš ir ļoti atbilstošs gan Latvijas tautai tās kopmasā (tādai, kāda tā ir, un nevis tādai, kādu mums gribētos to redzēt), gan šīs kopmasas ievēlētajai Saeimai, gan līdz ar to arī pašai Latvijas valstij tās pašreizējā veidolā.
Jūs tiešām domājat, ka Latvijai būtu vajadzīgs viens izglītots, intelektuāls, publiski runāt mākošs, valodas zinošs cilvēks ar stāju un normāliem zobiem mutē, kā te visi runā?
Bet vai jums nešķiet, ka Afrodītes galva, kas piemontēta ēzeļa rumpim, izskatītos, maigi izsakoties, vienkārši pretdabiski? Ka patiesībā ēzeļa rumpim īsti un labi pieskrūvējama un funkcionāla ir tikai ēzeļa galva, kas meklē rumpim atbilstošu pārtiku, ēzeliski skatās uz pasauli un ēzeliski arī izsakās?
Kā es to domāju? Spriediet paši – kas gan labāk plecu pie pleca ar ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski pārstāvēs Latviju pasaulē, ja ne cilvēks, kurš angļu valodu skolā nav mācījies nevienu dienu?
Kas gan kopā ar Arti Kamparu pašlaik labāk rūpēsies par Latvijas valsts tautsaimniecības izaugsmi, ja ne cilvēks, kurš personiski ir atbildīgs par Unibankas Krievijas krīzē paķiņķelētajiem 15 miljoniem latu, bet pats sevi sauc par izcilu tautsaimnieku?
Kurš labāk rūpēsies par paša tūlīt pēc ievēlēšanas deklarēto mērķi – lai Latvijas jaunieši uz ārzemēm brauktu tikai mācīties – kā miljonārs, kurš pats publiski pilnībā atbalsta savu Latvijā izglītību guvušo, bet Zviedrijā strādājošo meitu, jo „te nevar cīnīties”.
Kas gan pilnvērtīgāk popularizēs godīgumu, ja ne prezidents, kurš labākajās Vienotības tradīcijās kā pašsaprotamu paziņo – jā, kritēriji un principi man ir, bet es tos izmantošu tad, kad vajadzēs. Līdz tam – kas jums par daļu?
Un, protams, kurš gan labāk demonstrēs Latvijas mazās nācijas intelektuālo spozmi, ja ne cilvēks, kuram nopietnas problēmas sagādā vārda „intelektuāls” izrunāšana no Saeimas tribīnes (protams, protams, tikai satraukums pie vainas, ja vēlaties)?
Ar vārdu sakot, nav ko īdēt – pašreizējā Latvija tiek pie tieši tāda prezidenta, kāds tai atbilst. Atbilst ne tikai šai nejaukajai, nekam nederīgajai Saeimai, bet arī tai nevis iedomātajai un vēlamajai, bet īstajai Latvijas tautai, kas to ievēlējusi un nu – kā ik reizi – masveidīgi apgalvo, ka nākamreiz gan šitā nekļūdīsies.
Ak, jā, un prezidenta vēlēšanu rezultāts, protams, nav sods Zatleram par viņa drosmi, kā mums te mēģina iestāstīt. Tas ir sods kāmim, kurš par drosmi atceras, tikai iedzīts kaktā – un tikai nācija ar talantu neieinteresēti (sak, mani jau tas neskar...) noraudzīties vistrakākajās nekrietnībās var kāmja veidolā mēģināt saskatīt tīģeri.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.